Godātais Ministru prezident!
Godātie ministri!
Latvijas Ārstu biedrības valde vēršas pie Jums ar aicinājumu pārskatīt 2014. gada Latvijas budžeta plānu un novirzīt ievērojami lielākus līdzekļus veselības aprūpei. Pēc pašreiz mums pieejamām ziņām 2014. gada budžets plānots mazāks par 2012. gada budžeta faktu un ir vienāds ar 2013. gada budžeta faktu. Līdz ar to nākamā gada veselības budžets faktiski būs mazāks par 3% no IKP, kas būs mazākais Eiropā gan procentuāli no valdības izdevumiem, gan mazākais absolūtos skaitļos uz vienu iedzīvotāju.
Latvijas Ārstu biedrība neuzstāj uz vecajām Eiropas savienības valstīm līdzīga veselības budžetu absolūtos skaitļos, taču norāda, ka mūsu valsts budžeta struktūra veidota, apzināti ignorējot iedzīvotāju vajadzības pēc veselības. Pēc Eurostat datiem veselības aprūpei vidēji Eiropā valstis tērē 14.9% no budžeta, Igaunijā 13.3%, bet Latvijā 10.7%, pie kam tieši Latvijā budžets pret IKP ir mazākais. Tai pašā laikā valsts pārvaldei Latvija tērē 11.7% no budžeta, bet Igaunija- tikai 8.3%, ekonomikas jautājumu risināšanai (t.sk., neveiksmīgu biznesa projektu Parex, AirBaltic, Liepājas metalurgs reanimēšanai) Latvija tērē 14.5%, Eiropas savienībā vidēji- tikai 8.2%.
Naudas nedošana veselības aprūpei ietekmē galvenokārt pacientus. Latvijā solidāri (no valsts un pašvaldību budžeta, caur apdrošināšanu) medicīnai tērējam tikai 55%, bet pārējo pacienti spiesti maksāt paši- kā līdzmaksājumus, pacientu iemaksas un par maksas pakalpojumiem. Tieši nepamatoti augstie līdzmaksājumi neļauj daudziem vērsties pie ārsta vai medicīnas iestādē. Salīdzināšanai: diena slimnīcā Igaunijas pacientam izmaksā 1.10 Ls, Latvijā- 9.50 Ls, operācija slimnīcā Igaunijā pacientam ir par brīvu, Latvijā maksās 30 Ls, magnētiskās rezonanses izmeklējums slimnīcā Igaunijā ir par brīvu, Latvijā maksā 20 Ls, konvenciālais radioloģiskais izmeklējums slimnīcā Igaunijā ir par brīvu, Latvijā maksā 2 Ls. Bez tam Latvijā lielākā daļā izmeklējumiem ir kvotas, kas rada mākslīgas rindas gan uz konvenciālās radioloģijas, gan magnētiskās rezonanses, gan laboratoriskiem izmeklējumiem.
Nereti tiek ielaistas slimības, novilcināta ārstēšanās. Politiķi un žurnālisti lielākoties izmanto sociālo pazīšanos, viņiem nav jāstāv garās rindās, lai saņemtu izmeklējumu vai ārstēšanu. Latvijā labi būt veselam, jaunam, bagātam rīdziniekam. Visgrūtāk ar veselības pakalpojuma pieejamību ir vecam, slimam, nabagam cilvēkam tālos laukos. Mūsu aicinājums palielināt veselības budžetu saistīts ar nepieciešamību samazināt pacientu iemaksas un līdzmaksājumus, samazināt rindas. Vienlaikus vēlamies atzīmēt, ka 2008. un 2009. gadā vislielākos finansiālos zaudējumus cieta tieši veselības nozare, medicīnas darbinieku atalgojums tika samazināts par 20-40%. Visvairāk cieta medicīnas māsas, laboranti, ārstu palīgi, kuru algas šobrīd ir iztikuma minimuma līmenī. Kā redzams, algas valsts pārvaldē jau atgriezušās trekno gadu līmenī, bet medicīnā palikušas krīzes laika skaitļos.
Latvijas Ārstu biedrība atgādina, ka 18. - 20. septembrī notiks Latvijas māsu 3. kongress, bet 19. - 21. septembrī - Latvijas Ārstu 7. kongress. Noskaņojums specialitātē strādājošo vidū mums liek izteikt bažas, ka kongresā gaisā virmos idejas par protesta akcijām, ja Latvijas valdība, veidojot budžetu, turpinās ignorēt Latvijas iedzīvotāju veselības saglabāšanu un medicīnisko palīdzību.
Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā
Pēteris Apinis,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents
