"Šis ir īstais laiks, kad mēs varam ietekmēt un mainīt kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, kas ir būtiska Latvijas lauksaimniekiem, jo šobrīd tiek plānota Eiropas Savienības (ES) politika laika periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam. LOSP eksperti jau tagad aktīvi aizstāv lauksaimnieku intereses gan ES institūcijās, gan Latvijā, tomēr diskusijas par nākotni vēl turpināsies 2012.gadā un galīgais lēmums par nākotnes KLP ir vēl tikai priekšā. Tāpēc LOSP aicina ikvienu lauksaimnieku rūpīgi sekot LOSP informācijai, kā arī pašiem aktīvi iesaistīties nākotnes politikas veidošanā, jo nākotni mēs veidojam tagad" uzsver Indra Cimermane, LOSP izpilddirektore.
Interese par KLP nākotni ir liela, LOSP dalīborganizāciju pārstāvji interesējas par daudziem jautājumiem un grib zināt detaļās, lai saprastu, kas viņus sagaida nākotnē. Papildus jautājumam par tiešo maksājumu izlīdzināšu un godīgu konkurenci, lauksaimnieki jautā ļoti detalizēti arī par citām lietām, piemēram, vai lauksaimniekiem, kuri paplašinājuši savu saimniecību pēc 2011.gada un lauksaimniecības zemju hektāru skaits ir palielinājies, vai viņi varēs saņemt maksājumu tiesības par visām šīm lauksaimniecības zemēm, kuras viņi apsaimniekos 2014.gadā; ko nozīmē "aktīvs lauksaimnieks"? Kā lauksaimniekus ietekmēs tā saucamās "zaļās komponentes" nosacījumi; kad notiks lemšana par lauku attīstības pasākumiem un citi jautājumi. Darba grupā bija jūtams, ka LOSP uztrauc nākotnes kopējā lauksaimniecības politika, kā arī nākotnes plāni, kādā veidā tiks koordinēta lauku attīstības politika ar citām politikām un fondiem, piemēram, kohēzijas politiku, sociālo politiku. LOSP dalīborganizāciju pārstāvji izprot vēlmi saskaņot un mērķtiecīgāk plānot dažādu jomu politikas, tomēr ir bažas, ka saskaņojot dažādu jomu politikas, politisku debašu rezultātā lauku iedzīvotāji var zaudēt, ja finansējums netiek nodrošināts pietiekošā apjomā lauku attīstībai.
"Lauksaimnieki grib ietekmēt KLP nākotni un piedalīties nākotnes politikas izstrādē, tomēr var just, ka lauksaimniekiem tas nav viegli, jo Eiropas Komisija šā gada oktobrī ir publiskojusi vairākus tiesību aktu projektus, kuru apjoms ir liels un sarežģīts, un, lai saprastu nākotnes politiku detaļās, ir nepieciešama pamatīga iedziļināšanās. Domāju, ka ir nepieciešama vēl lielāka KLP nākotnes plānu izskaidrošana un lauksaimnieku iesaistīšana politikas veidošanā gan no Zemkopības ministrijas, gan no lauksaimnieku organizāciju puses", uzsver LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone.
Otrs svarīgs jautājums, kas tika izskatīts LOSP darba grupā par KLP bija LOSP viedoklis - kādām būt lauku attīstības, meža, lauksaimniecības un zivsaimniecības nozaru prioritātēm un atbalsta pasākumiem 2014. -2020.gadam? Lai saprastu, kas nākotnē ir svarīgs šajās jomās, LOSP dalīborganizāciju pārstāvji uzsvēra pozitīvās un negatīvās iezīmes par lauku, lauksaimniecības, meža nozares, zivsaimniecības attīstību politiku un atbalsta pasākumiem 2007.-2013.gada periodam. Piemēram, kā pozitīvas iezīmes politikā 2007.-2013.gada periodam tika norādītas šādas lietas: atbalsts investīcijām, kas dod iespēju saimniecībām un uzņēmumiem attīstīties un modernizēties; reģionalizācijas princips, kas dod iespēju reģioniem līdzsvaroti attīstīties; kreditēšanas resursi līdzfinansējumam investīciju projektu realizēšanai, tāpat nozīmīgi ir LEADER pasākumi, protams, ja tie ir efektīvi un orientēti uz lauku attīstības vajadzībām. Tāpat kā pozitīvu iezīmi LOSP darba grupas pārstāvji uzsvēra arī papildu valsts tiešos maksājumus, kas Latvijai šajā periodā ir pieejami un ļoti nozīmīgi lauksaimniekiem, tomēr nākotnes KLP tie vairs netiek plānoti.
Neraugoties, ka 2007.-2013.gada perioda politikā ir vērojamas pozitīvas iezīmes, tomēr, ir jomas, kas būtu vēl jāuzlabo, un tika uzsvērtas kā negatīvas iezīmes. Piemēram, liels pievienotās vērtības nodoklis lauksaimniecības produktiem, kas samazina lauksaimniecības produktu realizāciju un līdz ar to arī lauksaimniecības attīstības iespējas; darbaspēka nodokļi ir pārāk augsti; nav zemes iegādes politikas, kas dotu iespēju vietējiem ražotājiem iegādāties zemi; nav atbalsta meliorācijas sakārtošanai, kā arī sistēma kopumā nedarbojas efektīvi.
LOSP dalīborganizācijas aizrautīgi runāja, kas būtu jāņem vērā un kādas problēmas vajadzētu risināt nākotnes politikai laika periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam, kā arī uzsāka diskusijas par prioritātēm nākamajam periodam. Tā kā interese par nākotnes politiku bija liela un sanāksmes laikā nepaspēja izskatīt visus svarīgos jautājumus, tad, LOSP darba grupas pārstāvji nolēma diskusiju turpināt un LOSP kopējo viedokli saskaņot elektroniski, lai varētu darīt zināmu politikas veidotājiem LOSP viedokli - kādām būt lauku attīstības, meža, lauksaimniecības un zivsaimniecības nozaru prioritātēm un atbalsta pasākumiem 2014. - 2020.gadam.
Biedrība - Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) - ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 52 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 12 345 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.
Papildu informācija pa tālruni 67027320, 26311133 vai sūtot e-pastu uz losp@losp.lv
