Iepriekšminētās izmaiņas četros likumos otrdien, 22.februārī apstiprināja valdība. Tās vēl jāpieņem Saeimā.
Lai nodrošinātu direktīvas par pagaidu darba aģentūrām prasību pārņemšanu, plānots papildināt Darba likumu, nosakot to darbinieku tiesisko aizsardzību, kurus nodarbina ar pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Papildus tam likumā paredzēts noteikt tiesības un pienākumus darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējam, tā darbiniekiem un darba devējiem, kuri ir minētā pakalpojuma saņēmēji.
Atbilstoši likumprojektā ietvertajiem noteikumiem par darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja pienākumiem, ja darbinieks ir norīkots strādāt citā uzņēmumā, viņam ir jānodrošina tādi paši darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kā pastāvīgajam darbiniekam.
Pārņemot direktīvas par sankcijām darba devējiem, kuri nodarbina valstī nelegāli iebraukušos trešo valstu pilsoņus, prasības, Darba likumu paredzēts papildināt ar pienākumu darba devējam pieprasīt ārzemniekam pirms darba uzsākšanas uzrādīt vīzu vai uzturēšanās atļauju, kā arī darba atļauju, ja tāda ir nepieciešama. Darba devējam būs arī jānodrošina šo dokumentu uzglabāšana visā ārzemnieka nodarbināšanas laikā, kā arī to uzrādīšana pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.
Tāpat Darba likumā plānots noteikt, ka par nelegāli iebraukušā trešās valsts pilsoņa neizmaksātās darba samaksas izmaksāšanu ir atbildīgs ne tikai viņa tiešais darba devējs, bet arī ģenerāluzņēmējs, ja tas ir pilnīgi vai daļēji nodevis darba devējam sākotnējo līgumsaistību izpildi. Vienlaikus atbildīgi būs arī citi iesaistītie apakšuzņēmēji, ja viņi par šādu prettiesisku nodarbinātību būs zinājuši.
Minētās izmaiņas Darba likumā ir saskaņotas ar sociālajiem partneriem Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē.
Saistībā ar grozījumiem Darba likumā plānotas izmaiņas arī citos likumos. Sagatavotie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz noteikt administratīvo sodu darba devējiem par valstī nelegāli iebraukušo trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu. Fiziskām personām sods plānots no 150 līdz 350 latiem, juridiskām personām – no 750 līdz 3000 latiem. Par vairāku (līdz piecu) šādu cilvēku nodarbināšanu, paredzēts naudas sods fiziskām personām no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām – no 3000 latiem līdz 10 000 latiem.
Vienlaikus plānots noteikt administratīvo sodu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmējam par darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem (izņemot obligātās veselības pārbaudes, par kurām atbildīgs ir darba devējs). Tāpat paredzēts samazināt sankciju apmēru par mazāk nozīmīgiem darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem.
Grozījumi Krimināllikumā paredz atsevišķos gadījumos darba devējam noteikt kriminālatbildību par valstī nelegāli iebraukušo trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu. To plānots piemērot, ja nodarbināts nepilngadīgais, ja cilvēki nodarbināti īpaši ekspluatējošos darba apstākļos, ja apzināti nodarbināts cilvēku tirdzniecības upuris vai, ja nodarbināti vairāk kā pieci šādi cilvēki. Par šādiem pārkāpumiem darba devēju plānots sodīt ar arestu, piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām.
Izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likumā paredz, ka biedrības un nodibinājumi ar tā cilvēka, kurš nav tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, piekrišanu varēs vērsties iestādēs vai tiesā un aizstāvēt viņa tiesības vai likumiskās intereses lietās, kas saistītas ar viņa nodarbināšanu.
Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,
marika.kupce@lm.gov.lv.
