LV portāla infografika
Šoruden neveikli sāktā saruna par iedomāto labumu, ko valsts ekonomikai dotu jauno vecāku (lasām – māmiņu) atgriešanās darbā gada laikā pēc bērna piedzimšanas, visādi jau ir noliegta un apšaubīta. Bet ideja gaisā un virtuālajā telpā virmo. Vienlaikus neatbildēts ir jautājums, kā risināt problēmu, ka, nemaz neskaitot pavisam maziņos, valstī rindā uz bērnudārzu gaida gandrīz 6000 bērnu.
Izglītības likumā nebūtu jānosaka pašvaldības pienākums nodrošināt mazajam cilvēkam bērnudārzu jau no gada vecuma – viedokļi šim jautājumam veltītajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē nedalījās, tikai cits citu papildināja.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) katru gadu līdz 1. oktobrim apkopo informāciju par bērnu skaitu, kuriem netiek nodrošināta vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.
Šogad rindā uz bērnudārza pakalpojumu gaidīja 5790 bērni 19 pašvaldībās.
Salīdzinot ar 2021. gadu, tas ir par 42% mazāk, bet salīdzinājumā ar pagājušo gadu t. s. bērnudārzu rindas sarukušas par 10%.
Rindas mazināšanos ietekmē gan demogrāfiskā situācija, gan pašvaldību centieni aktīvi risināt bērnudārzu pieejamības problēmu, deputātus informēja ministrijas Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Butņicka.
Situācija pašvaldībās ir atšķirīga. Bērnudārzu pieejamība ir ļoti aktuāla problēma Rīgā un Pierīgā, kā arī atsevišķās lielajās pilsētās. Rindā uz pirmsskolas izglītības iestādi vēl nesen bija jāgaida arī Olaines, Tukuma un Salaspils novados, taču problēma saasinās Mārupes un Ropažu novados, ko varētu skaidrot ar cilvēku vēlmi pārcelties uz dzīvi tuvāk galvaspilsētai, kur tad attiecīgi pieaug pieprasījums pēc šī pakalpojuma.
VARAM katru gadu apkopo datus arī par pašvaldību atbalstu bērniem, kuri apmeklē privāto pirmsskolas izglītības iestādi. Izglītības likumā ir paredzēts: ja pašvaldības bērnudārzā nav brīvu vietu, tad vietvarai ir jānodrošina līdzfinansējums privātā dārziņa apmeklējumam.
Atbalsts ir diferencēts – bērniem no 1,5 līdz 4 gadiem un 5–6 gadu vecumā, kad ir obligāta sagatavošana skolai. Vidējais pašvaldību līdzfinansējums mazākajiem bērniem šogad ir 370 eiro, par 62 eiro vairāk nekā pērn. Savukārt bērniem, kam nepieciešama obligātā sagatavošana skolai, atbalsts vidēji ir 243,35 eiro. Salīdzinot ar 2023. gadu, šī līdzfinansējuma vidējais apmērs pašvaldībās palielinājies par 26 eiro.
Lielāka atbalsta summa nekā vidēji Latvijā tiek nodrošināta Ropažu, Olaines, Ādažu, Mārupes novados, kā arī valstpilsētās – Jūrmalā un Rīgā.
Pašvaldības pēc savas iniciatīvas atbalsta arī vecākus, kuri izmanto bērnu uzraudzības jeb auklītes pakalpojumu. Līdzfinansējuma apmērs auklei šogad vidēji ir 225,44 eiro. Šādu atbalstu nodrošina 15 pašvaldības.
Vienlaikus tiek būvēti jauni bērnudārzi. Pašreiz 12 apstiprinātajos projektos paredzētas jaunas vietas 2370 bērniem. Ja pašvaldība pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību nevērtē kā lietderīgu, tad tā izraugās bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. Apstiprināti septiņi projektu pieteikumi, kuros paredzēts atbalstīt 1066 bērnus. Šo atbalstu galvenokārt izmanto Rīgas, Pierīgas un citas pašvaldības, kurās ir rindas uz bērnudārziem.
Pašvaldības ir aktīvi izmantojušas aizdevumus gan bērnudārzu paplašināšanai, gan pērn ieviesto jauno aizdevumu bērnudārzu remontiem, informēja VARAM pārstāve.
Lai izpildītu Izglītības likuma prasību nodrošināt bērnudārzu bērniem no 1,5 gadu vecuma, pašvaldības paplašina bērnudārzus, būvē jaunus, slēdz līgumus ar privātajam izglītības iestādēm, gadu no gada palielina samaksu privātajām izglītības iestādēm, palielina samaksu arī bērnu uzraudzības pakalpojumiem, ko biežāk izmanto tās ģimenes, kuras uzskata, ka tik mazam bērnam būs grūtības adaptēties bērnudārzā, – uzskaita Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Atsevišķu pašvaldību bērnudārzos jau šobrīd tiek uzņemti bērni no gada vecuma. Kā labās prakses piemēru J. Butņicka minēja Madonas novadu, kur pirmsskolas izglītības pakalpojumu saņem 81 bērns, kas jaunāks par pusotru gadu.
Par to, ka bērns dārziņā būtu obligāti jāuzņem no viena gada vecuma, debates vēl nav notikušas, teic LPS padomniece I. Dundure. Viņa norāda, ka vispirms svarīgi noskaidrot, kas nepieciešams šāda pakalpojuma ieviešanai, jo, pieskatot tik mazus bērniņus, ir jāievēro papildu prasības par vidi, iekārtojumu, rotaļu vietu, uzturu. Viengadnieku grupiņai vajag arī proporcionāli lielāku personālu nekā vecākiem bērniem.
“Tam ir nepieciešams papildu finansējums, bet nākamā gada budžets jau ir sagatavots,” atgādina LPS pārstāve. Pēc I. Dundures domām, lēmums nedrīkst būt sasteigts un priekšlikums jāanalizē padziļināti, lai saprastu, kādi būs tā ieguvumi un riski, kā jutīsies jaunā māmiņa un bērns. Proti, ir jāizvērtē, vai tas ir tā vērts.
I. Dundure atminas, ka savulaik, kad tika pieņemts lēmums nodrošināt bērnudārzu bērnam no pusotra gadiņa, galvenais arguments bija bērna labbūtība. Viņasprāt, vēl mazāka vecuma bērnu nodrošināšanai ar dārziņu jābūt brīvprātīgai iniciatīvai, tāpat kā līdz šim.
Komisijas sēdē tika minēts arī darbinieku trūkums. Plānojot pirmsskolas pakalpojumu, svarīgi ņemt vērā, vai ir iespējams nodrošināt pietiekamu skaitu pedagogu.
Pirmsskolas izglītības iestādēs trūkst ne tikai pedagogu, bet arī auklīšu.
Par to ir jādomā, jo īpaši, ja tiek runāts par vēl mazāku bērnu integrāciju bērnudārzā, uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece.
Latvijas izglītības un citas sistēmas ir veidotas tā, lai ģimenes varētu pavadīt kopā vairāk laika, lai bērns ilgāku laiku būtu ģimenē un saņemtu nedalītu vecāku uzmanību. Tā ir veidoti pamatpakalpojumi, pabalsti un atbalsti, uzsver IZM pārstāve.
Arī IZM ieskatā jautājumi par bērnu uzņemšanu dārziņā no agrāka vecuma risināmi bez Izglītības likuma grozījumiem. Tādējādi priekšlikums būtu nevis par pienākumu, bet gan par iespēju nodrošināt vietu dārziņā arī mazākiem bērniem.
Diskusijas jāturpina, un būtu svarīgi noskaidrot, ko vēlamies sasniegt, jāvērtē riski un izaicinājumi, tāpēc jāiesaista psihologi un eksperti, svarīgs ir viņu viedoklis par to, vai tas ir bērna labākajās interesēs, norāda S. Amatniece.
Savukārt Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija mudināja uz jaunās paaudzes vajadzībām raudzīties no cita skatpunkta. “Topošie vecāki sagaida, ka atbalsta pasākumi būtu universāli un elastīgi. Tikmēr vairākās pašvaldībās joprojām praktizē pieeju, ka dārziņu nodrošina bērniem, kam 1. septembrī ir pusotrs gadiņš. Ja bērnam ir gads un četri mēneši, tad jāgaida līdz nākamā gada septembrim,” norāda E. Treija.
Pēc E. Treijas domām, iecerei nodrošināt bērnudārzu bērniem no viena gada vecuma ir nepieciešams ekonomiskais izvērtējums. “Ģimenes ārsti apgalvo, ka bērniņi, kas nonāk bērnudārzā agrīnā vecumā, slimo vairāk un māmiņai ir jāņem slimības lapa vismaz astoņas nedēļas gadā. Tāpēc, pirms tiek pieņemti šādi lēmumi, vajadzētu aprēķināt, vai tiešām tas ir valstij izdevīgākais risinājums,” pārliecināta ir Daudzbērnu ģimeņu apvienības pārstāve.
Apakškomisijas vadītāja L. Gintere pēc uzklausītajiem viedokļiem rezumēja, ka diskusija ir tikai sākta. Pašreiz Izglītības likuma grozījumi netiks rosināti. Saskaņā ar likumu bērniem jānodrošina bērnudārzs no 1,5 gadiem līdz skolas vecumam. “Izņēmumi jau ir, un tādi var būt, tā ir katras pašvaldības un arī katras ģimenes izvēle – vai bērnam doties uz bērnudārzu no viena gada vecuma,” norādīja deputāte. “Bērni ir ļoti dažādi. Daži arī pusotra gada vecumā nav gatavi atstāt mammu. Savukārt citi ātri iejūtas jaunajā situācijā un bērnudārza grupiņā. Bērna labbūtība ir vissvarīgākais. Vesels un dzīvespriecīgs bērns, kas aug sev atbilstošā vidē, – tam būtu jābūt mērķim.”
