Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Šodien stājas spēkā grozījumi Prokuratūras likumā, kas pilnveido ģenerālprokurora amata kandidātu atlases procesu un nodrošina lielāku atklātumu. Nav šaubu, ka jauno atlases kārtību ir plānots attiecināt arī uz pašreizējā ģenerālprokurora pilnvaru termiņu, kas noslēdzas 11. jūlijā. Likumdevējs savu gribu ir paudis, tomēr aktuāls ir jautājums, kā šīs labās gribas izpausme – uzlabot ģenerālprokurora atlases un izvirzīšanas kārtību – tiks piemērota praksē, jo laika nav daudz. Taču valsts interesēs ir stingra un profesionāla Ģenerālprokuratūras vadība, tāpēc šis uzdevums jāpaveic laikā, komentārā LV portālam norāda Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja, padomniece tiesiskuma un ES tiesību politikas jautājumos Dr. iur. IRĒNA KUCINA.
Demokrātiski atbildīgās iestādes nedrīkst būt mazspējīgas.
Prokuratūras likuma 23. pants ir noteicošais ietvars ģenerālprokurora darbībai.
Tas, ka ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, šķiet pašsaprotami, bet tajā pašā laikā šis fakts ir izsaucis tik daudz pretrunīgu interpretāciju. No vienas puses, likums piešķir milzu pilnvaras ģenerālprokuroram vadīt un kontrolēt prokuratūras darbību plašākajā izpratnē, arī uzraugot kriminālprocesus. No otras puses, to var interpretēt arī sašaurināti, uzskatot, ka prokuratūras darbības kontrole un vadība izpaužas administratīvajā pārvaldībā. Man gribētos ticēt, ka tiesiskā valstī ģenerālprokurora loma tomēr nedrīkst aprobežoties tikai ar administratīvo vadību vai lāga saimnieka lomu.
Krimināllietas kļūst sarežģītākas. Plašās mobilitātes iespējas, ko paver pārvietošanās brīvība, komunikāciju un saziņas līdzekļi, e-vide un finanšu industrija, rada arvien jaunus izaicinājumus noziedzības izmeklēšanā.
Prokuratūra nav tikai starpnieks starp policiju un tiesu. Tiesiskā valstī prokuratūrai ir sava misija: pārstāvēt sabiedrības intereses, kā arī nodrošināt personu tiesību aizsardzību un tiesiskumu valstī. Profesionālam līderim šī misijas apziņa jāspēj gan izveidot, gan ilgstoši noturēt. Tāpēc šāda līdera atlasei, izvērtēšanai, izvirzīšanai un iecelšanai ir būtiska loma. Demokrātiski atbildīgās iestādes nedrīkst būt mazspējīgas.
2020. gada 10. martā Valsts prezidents izsludināja Saeimas izstrādāto likumu “Grozījumi Prokuratūras likumā”, kas stājas spēkā šodien. Grozījumi pilnveido ģenerālprokurora amata kandidātu atlases procesu un nodrošina lielāku caurskatāmību, mazinot vienpersoniskumu kandidāta atlases procesā un veicinot atklātu kandidātu konkurenci.
Kritika par ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas kārtību Latvijā izskanēja jau 2015. gadā. Vēsturiskā Prokuratūras likuma redakcija paredzēja, ka ģenerālprokuroru amatā ieceļ Saeima pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi. Likumā nebija noregulēti procesuālie jautājumi par ģenerālprokurora amata kandidātu atlases un saskaņošanas kārtību. Tāpēc minētais process salīdzinājumā ar citu valstu regulējumu tika kritizēts un tam tika piedēvēts augsts politizācijas risks.
Ģenerālprokurora amata kandidātu atlases pārredzamības trūkumu saskaņā ar jauno kārtību novērsīs tas, ka turpmāk personas ģenerālprokurora amatam pieteiksies pašas, iesniedzot pieteikumu Tieslietu padomei. Savukārt atbilstošāko kandidatūru izvēlēsies atklātā konkursā Tieslietu padome. Ar šādu regulējumu tiek novērstas sabiedrības šaubas par pretendentu atlases procesa necaurskatāmību un iespējamu politizāciju.
Likumdevējs savu gribu ir paudis, tomēr aktuāls ir jautājums, kā šīs labās gribas izpausme – uzlabot ģenerālprokurora atlases un izvirzīšanas kārtību – tiks piemērota praksē.
Nav šaubu, ka jauno atlases kārtību ir plānots attiecināt arī uz pašreizējā ģenerālprokurora pilnvaru termiņu, kas noslēdzas 2020. gada 11. jūlijā. Proti, likumā Tieslietu padomei ir dots uzdevums līdz 2020. gada 1. aprīlim apstiprināt konkursa nolikumu, kā arī noteikt kandidātu vērtēšanas kārtību un kritērijus kandidātu vērtēšanai. Savukārt grozījumi paredz, ka ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām Tieslietu padomei attiecīgā kandidatūra jāiesniedz Saeimai.
Tas nozīmē, ka pēc jaunās atlases kārtības iecelšanai virzītais amata kandidāts būs ne tikai ieguvis augstāko profesionālu novērtējumu, bet arī saņēmis lielāko atbalstu tieslietu nozares profesionāļu vidū. Līdz ar to Saeimas deputātiem, formulējot viedokli par konkrēto amata kandidātu, būtiska nozīme būtu jāpiešķir tieši kandidāta profesionālajām spējām un kompetencēm.
Lai atrastu jaunu ģenerālprokuroru, laika nav daudz gan Tieslietu padomei un drošības dienestiem, gan arī Saeimai. Taču valsts interesēs ir stingra un profesionāla Ģenerālprokuratūras vadība, tāpēc šis uzdevums jāpaveic laikā.
