Maksātnespējas procesa administratori par nozares politikas pamatnostādnēm: jāļauj Tieslietu ministrijai kļūdīties

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (Administratoru asociācija) ieskatā viens no galvenajiem trūkumiem Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādņu projektā ir tas, ka izvirzītie mērķi un sasniedzamie rezultāti nesaskan ar plānotajiem pasākumiem šo rezultātu sasniegšanai.

Piemēram, pamatnostādņu projektā iekļautais politikas rezultāts – kreditoru maksimāla saistību apmierināšana, paredzot gan maksātnespējas procesa ilguma samazināšanos, gan kreditoru prasījumu atgūšanas rādītāju palielināšanos, ir atbalstāms un labs, tomēr konkrēti pasākumi, ar kādiem paredzēts sasniegt šos rezultātus, nav norādīti.

Trūkst instrumenti kreditoru prasījumu atgūšanas rādītāju palielināšanai

Tieslietu ministrija (TM) kļūdaini uzskata, ka maksātnespējas procesa ilguma samazināšanos un kreditoru prasījumu atgūšanas rādītāju palielināšanos ietekmēs administratīvās atbildības piemērošana, administratoru sertifikācijas sistēmas maiņa, kā arī sabiedrības informēšana par nepieciešamību iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumus un kreditoru lomas palielināšana.

Gadījumos kad ar darījumiem, kuru rezultātā "nobēdzināti" parādnieka aktīvi un kuru apstrīdēšana vairs nav iespējama atbilstoši Maksātnespējas likuma noteikumiem, "nobēdzināto" aktīvu vērtība ir nesalīdzināmi lielāka nekā iespējamā administratīvā atbildība par savlaicīgu maksātnespējas neuzsākšanu. Līdz ar to šis instruments praksē nedarbosies un neietekmēs kreditoru prasījumu segšanu lielākā apmērā.

Savukārt gadījumos kad parādnieka pirms maksātnespējas procesa noslēgto darījumu apstrīdēšana vairs nav iespējama, kreditoru lomas palielināšanai maksātnespējas procesā nav nekādas nozīmes. Tāpat šādu darījumu apstrīdēšanas iespēju nekādā veidā nepalielina arī administratoru sertifikācijas sistēmas maiņa, jo aktīvu atgūšanu šādos gadījumos liedz Maksātnespējas likuma noteikumi.

Līdz ar to var secināt, ka Tieslietu ministrijas izvirzīto politikas rezultātu sasniegt nav iespējams, jo ministrija nav paredzējusi instrumentus kreditoru prasījumu atgūšanas rādītāju palielināšanai.

Nav domāts par fiktīvo kreditoru lomu maksātnespējas procesos

Tāpat pamatnostādnēs nav iekļauti konkrēti pasākumi fiktīvo kreditoru problēmas atrisināšanai, jo nav iespējams palielināt kreditoru lomu, neizskaužot fiktīvos kreditorus. Citādi maksātnespējas process norit fiktīvu kreditoru interesēs, pilnībā ignorējot pārējos kreditorus.

Pamatnostādņu projektā Tieslietu ministrija ignorē ieteikumus un citu valstu piemērus par tiesas būtisko lomu maksātnespējas procesa likumīgā un efektīvā norisē. Kā rāda citu valstu pieredze, tiesa var veikt preventīvas uzraudzības darbības, sniedzot ieguldījumu maksātnespējas procesa tiesiskās vides uzlabšanā.

Lai arī Tieslietu ministrija norāda, ka tā ir paredzējusi tiesas kompetences stiprināšanu, tomēr konkrēti tiek plānots vienīgi pārskatīt kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Administratoru asociācija vērš uzmanību, ka strīdu par tiesībām izskatīšanai kreditoru prasījumu atzīšanas procesā nav nekāda sakara ar administratoru uzraudzību, ko varētu īstenot tiesa.

"Acīmredzot jāļauj ministrijai kļūdīties. Sekas būs redzamas ātrāk vai vēlāk, un tās būs sāpīgas uzņēmējdarbības videi."

Tā vietā, lai stiprinātu tiesas lomu maksātnespējas procesa uzraudzībā, kā arī pretēji tieslietu ministra Dzintara Rasnača iepriekš paustajam, ka administratoru skaits Latvijā, viņaprāt, būtu samazināms, šobrīd tiek diskutēts par administratoru skaita ievērojamu palielināšanu. Maksātnespējas administratoru rindās plāno uzņemt šobrīd vēl neskaidru personu loku, kuri stāvēs ārpus nupat ieviestās valsts amatpersonu uzraudzības sistēmas.

Iecere ļaut vadīt maksātnespējas procesus divām personu grupām, kas katra atbilst atšķirīgiem kritērijiem, radīs neizpratni un nepārskatāmību par maksātnespējas procesos notiekošo. Turklāt iecere kreditoriem izvēlēties sev tīkamu administratoru nav īstenojama, kamēr nav atrisināta fiktīvo kreditoru problēma.

Līdz ar to jāsecina, ka Maksātnespējas jomas sakārtošanas aizsegā Tieslietu ministrija plāno ieviest formālas pārmaiņas, kam atsevišķos gadījumos ir potenciāls situāciju padarīt vēl haotiskāku. Ārvalstu investori ir pametuši sarunu galdu, redzot, ka ministrija neplāno vajadzīgās pārmaiņas maksātnespējas jomā. Arī, mūsuprāt, situācija ir izveidojusies bezcerīga. Ministrija ir atrauta no realitātes, turklāt nozares viedoklis netiek ņemts vērā. Acīmredzot jāļauj ministrijai kļūdīties. Sekas būs redzamas ātrāk vai vēlāk, un tās būs sāpīgas uzņēmējdarbības videi.

Administratoru sertificēšanas funkcijas nodošana MNA rokās – nepamatota

Tieslietu ministrijas darbību formālo raksturu spilgti apliecina Ministru kabineta komitejas 2016. gada 8. augusta un 16. augusta sēdēs paustais viedoklis, ka vienīgais konceptuālais jautājums pamatnostādnēs esot administratoru sertificēšanas sistēmas maiņa, nododot šo funkciju no profesionālās organizācijas Maksātnespējas administrācijai (MNA).

Lai formāli attaisnotu šo priekšlikumu, ministrija tendenciozi pasniedz nepatiesu informāciju par Administratoru asociācijas nesadarbošanos saistībā ar sertificēšanas procesa īstenošanu, kā arī sertificēšanas sistēmas ietekmi uz maksātnespējas procesa norisi.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma pamatprincipiem un Maksātnespējas likuma 14. panta 6. daļu Administratoru asociācija, veicot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, atrodas MNA funkcionālā pakļautībā. Līdz ar to MNA kompetencē ir Administratoru asociācijas darbības uzraudzība minēto uzdevumu ietvaros, vērtējot tās sasniegto rezultātu atbilstību plānotajiem rezultātiem, kvantitatīvos, kvalitatīvos un efektivitātes rādītājus (Maksātnespējas administrācijas 2015. gada publiskais pārskats). Izvērstus pārskatus par tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi Administratoru asociācija sagatavo un iesniedz MNA divas reizes gadā.

Maksātnespējas likuma 175. panta 3. daļa nosaka, ka Sertifikācijas centra izdotos administratīvos aktus (lēmumus par administratoru sertificēšanu, tajā skaitā par sertifikāta izsniegšanu vai atteikšanos izsniegt sertifikātu, un administratora atkārtotu sertificēšanu) var apstrīdēt Maksātnespējas administrācijā, savukārt MNA var pārsūdzēt tiesā. Par Sertifikācijas centra darbības augsto kvalitāti liecina fakts, ka līdz šim tiesa nav atcēlusi nevienu no Sertifikācijas centra pieņemtajiem lēmumiem.

Turklāt Sertifikācijas centrā ir izveidota Sertifikācijas padome, kas ir Sertifikācijas centra koordinējoša struktūrvienība un kurā ir pārstāvētas nozīmīgākās ar maksātnespējas procesa īstenošanu saistītās nozaru organizācijas, tajā skaitā arī Maksātnespējas administrācija. Atbilstoši Sertifikācijas padomes nolikumam šīs padomes uzdevumi ir pārskatīt administratoru sertificēšanu regulējošo normatīvo aktu prasības un administratoru sertificēšanas procedūras un sniegt priekšlikumus to pilnveidošanai.

Administratoru asociācija vērš uzmanību, ka ne MNA, ne kāda cita institūcija līdz šim nav paudusi negatīvu viedokli par sadarbību ar Administratoru asociāciju vai tai deleģētās sertifikācijas funkcijas izpildi.

Turklāt gan MNA, gan TM pārstāvji ir piedalījušies katrā Administratoru asociācijas Sertifikācijas centra rīkotajā administratoru eksāmenā un tā norisi novērtējuši atzinīgi.

Papildus tam jāmin, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas 2013. gada pētījumā "ERAB Maksātnespējas administratoru pienākumu izpilde" ir vērtēta 27 valstu, tajā skaitā arī Latvijas, maksātnespējas procesa administratoru profesija dažādos aspektos. Šajā pētījumā Latvijā pastāvošā administratoru sertificēšanas sistēma ir novērtēta ar augstāko iespējamo novērtējumu, nekonstatējot nekādus trūkumus pastāvošajā administratoru sertificēšanas sistēmā.

Nav pamata apšaubīt Sertifikācijas centra darbības kvalitāti

Tieslietu ministrija noklusē faktu, ka kopš 2009. gada, kad Administratoru asociācija uzsāka administratoru sertificēšanu, ne tikai administratoru sertificēšanas sistēma ir būtiski uzlabota, bet arī administratora sertifikātu ir ieguvušas personas ar augstu profesionālo sagatavotību un piemērotību administratora pienākumu veikšanai, kā arī maksātnespējas procesa administratora profesijas kandidātu atlases kritēriji un augstās kvalifikācijas prasības ir pamatotas un praksē darbojas efektīvi.

To apliecina apkopotā statistika par maksātnespējas administratora sertifikāta darbības izbeigšanu un izbeigšanas iemesliem:

Administratoru asociācijas Sertifikācijas centra darbības kvalitāti apliecina arī Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja akreditācija atbilstībai nacionālajiem un starptautiskajiem standartiem, kas Sertifikācijas centram piešķirta līdz 2019. gada vidum. Atbilstoši standarta prasībām Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs regulāri uzrauga Administratoru asociācijas Sertifikācijas centra darbību.

Turklāt MNA kapacitātes stiprināšana paredzēta no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļiem, tādējādi tā vietā, lai novirzītu līdzekļus savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikumu šķēršļu mazināšanai, privātā sektora iemaksātie līdzekļi tiks novirzīti valsts iestādes uzturēšanai.

Tādēļ Administratoru asociācijas ieskatā nav pamatota un izprotama vēlme sagraut starptautiski un arī nacionālā līmenī augstu novērtētu sistēmu, nododot sertificēšanas funkcijas īstenošanu Maksātnespējas administrācijai – institūcijai, kas līdz šim ilgstoši nav spējusi pierādīt tai uzticēto valsts funkciju īstenošanas efektivitāti, turklāt šobrīd jau vairāk nekā pusgadu darbojas bez direktora.