Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Maksātnespējas likuma grozījumi paredz, ka administratoriem ik pēc diviem gadiem būs jākārto kvalifikācijas eksāmens, ko pieņems tieslietu ministra izveidota, plaši pārstāvēta eksaminācijas komisija.
FOTO: Freepik
Reformu, kas saistīta ar administratoru darba uzraudzību un profesijas stiprināšanu, nosacīti var iedalīt trīs daļās – tā ir eksaminācijas sistēmas izveide, maksātnespējas administratoru disciplināratbildības ieviešana, kā arī Maksātnespējas administrācijas (MNA) kapacitātes palielināšana ar mērķi pārbaudīt administratoru darbību, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.
Konceptuāli šie priekšlikumi saskaņoti Maksātnespējas jautājumu konsultatīvajā padomē, un atbalstu tiem pauduši arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Komercbanku asociācijas un Ārvalstu investoru padomes pārstāvji. "Ar šo likumprojektu plānojam strādāt tā, lai tas stātos spēkā jau 1. janvārī, bet virkni likuma normu varētu sākt piemērot 2017. gada pirmajā pusē," norādījis Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Stingrāka maksātnespējas administratoru uzraudzība
Pirmkārt, grozījumi paredz mainīt maksātnespējas administratoru uzraudzības modeli. Ja šobrīd maksātnespējas administratoriem sertifikāciju un visus ar eksāmeniem saistītos jautājumus pārrauga biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesu administrācijas asociācija" jeb Administratoru asociācija, tad turpmāk sertificēšanas funkcijas plānots nodot TM pārvaldītajai Maksātnespējas administrācijai.
Grozījumi paredz eksaminācijas sistēmas izveidi. Administratoriem ik pēc diviem gadiem būs jākārto kvalifikācijas eksāmens, ko pieņems eksaminācijas komisija. Ministrija skaidro, ka tas ļaus ar pietiekamu regularitāti pārbaudīt administratoru praktiskās un teorētiskās zināšanas.
Komisijas sastāvu iecels tieslietu ministrs, un tās sastāvā būs gan TM, gan MNA, Augstākā tiesa, augstskolu pārstāvji, Administratoru asociācija, kā arī rajona tiesas tiesnesis un nevalstiskā sektora pārstāvis. Komisija izvērtēs, vai persona atbilst nepieciešamajiem kritērijiem, lai varētu ieņemt maksātnespējas administratora vietu, tai skaitā, vai kandidātam ir nevainojama reputācija.
"Darba grupa plāno strādāt ar vēl neatrisinātiem jautājumiem, piemēram, valdes locekļu atbildību, dokumentu apjomu, kas nododams administratoram arhīvā, arī fiziskās maksātnespējas procesa uzlabošanu."
Kā norāda Tieslietu ministrija, eksaminācijas jautājuma izskatīšanas nodošana plaši pārstāvētai eksaminācijas komisijai nodrošinās lielāku valsts kontroli pār administratoru profesionālo kompetenci, novērsīs kādas noteiktas personas vai grupas iespējamu ieinteresētību noteiktas personas nonākšanai maksātnespējas administratora amatā, kā arī kopumā varētu uzlabot sabiedrības uzticamību maksātnespējas administratoru kompetencei.
Kompetences pārdale gan nenozīmē, ka Administratoru asociācija vairs nevarēs piedalīties administratoru profesionālās kompetences pilnveides procesā, jo biedrība varēs turpināt apmācīt maksātnespējas administratorus. Administratoru asociācija gan iepriekš ir iebildusi pret šo Tieslietu ministrijas lēmumu. Administratoru asociācijas viedokli var lasīt šeit.
Grozījumi paredz arī Maksātnespējas administrācijas direktora tiesības iecelt un atcelt no amata konkrēto administratoru. Turklāt par normatīvo aktu un profesionālo ētikas normu būtisku vai sistemātisku sodu varēs piemērot arī disciplināratbildību. Speciāli šim mērķim tiks izveidota Disciplinārlietu komisija ar TM, MNA, Augstākās tiesas un Administratoru asociāciju sastāvā.
Negodīgiem administratoriem varēs piemērot vienu no šādiem disciplinārsodiem:
Ja administrators noteikto sodu nepildīs, MNA direktors varēs lemt par tā atbrīvošanu no amata. Taču Disciplinārlietu komisija pēc administratora lūguma varēs lemt par soda samaksas atlikšanu līdz noteiktam termiņam vai sadalīšanu termiņos.
Izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa piemērošanā
Grozījumi Maksātnespējas likumā paredz arī to, ka tiesisko aizsardzības procesa pasākuma plānu uzraudzīs kreditoru vairākuma izvēlēta un tiesas apstiprināta uzraugošā persona. Gadījumā ja kreditori nevarēs izvēlēties personu, to izvēlēsies tiesa.
Līdz ar to grozījumi Maksātnespējas likumā paredz, ka par tiesiskā aizsardzības procesa uzraugu varēs būt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, kurai uzraudzības laikā būs tiesības uzturēties un būt nodarbinātai Latvijā, kā arī tāda, kurai nepastāvēs likumprojektā noteiktie ierobežojumi, piemēram, sodāmība par tīša noziedzīga nodarījuma nodarīšanu. Tāpat, lai novērstu interešu konfliktu, par uzraugu nevarēs būt persona, kas jau piedalījusies parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādē.
Tiesiskā aizsardzības procesa uzraugošajai personai būs pienākums reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam, turpat arī deklarēt prakses vietu Latvijā un par to paziņot MNA. Tāpat ir paredzēta arī uzraugošās personas atbildība, ja tās vainas dēļ nodarīti zaudējumi valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. Līdzīgi kā administratoriem, arī uzraugiem varēs piemērot disciplināratbildību, paredzot tāda paša apmēra sodus.
Likuma grozījumi arī paredz, ka kreditoriem būs tiesības jebkurā brīdi uzraugošo personu mainīt. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, ja tiesiskās aizsardzības procesā pasākumu plāna saskaņošanas rezultātā paliks vērā neņemti kreditoru iebildumi, atzinumu par šiem iebildumiem varēs sniegt zvērināts revidents, kura darbību apmaksās tie kreditori, kas iebildumus izteikuši.
Maksātnespējas reformas vai jau sākušās?
Iepriekšminētie grozījumi Maksātnespējas likumā ir tikai daļa no paredzētajām maksātnespējas nozares reformām. Kā Juridiskās komisijas sēdē skaidroja deputāts Gaidis Bērziņš, darba grupa plāno strādāt ar vēl neatrisinātiem jautājumiem, piemēram, valdes locekļu atbildību, dokumentu apjomu, kas nododams administratoram arhīvā, arī fiziskās personas maksātnespējas procesa uzlabošanu. Piemēram, ir izskanējuši viedokļi, ka ir jāvērtē fiziskās personas maksātnespējas procesam piemērojamo personu loks.
Tāpat iepriekšminētie grozījumi Maksātnespējas likumā nav vienīgie, ko izskata Juridiskā komisija, kuras darba kārtībā otrajā lasījumā ir Maksātnespējas likuma grozījumi ar vairāk nekā 180 priekšlikumiem, kuru izskatīšana tiks turpināta. Kā norādījis Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tad šajos jautājumos ir gaidāmas plašākas diskusijas, ņemot vērā, ka iesaistītajām pusēm par virkni jautājumu ir diametrāli pretēji viedokļi, piemēram, saistībā ar valdes locekļu atbildību par maksātnespējas procesa pieteikuma savlaicīgu neiesniegšanu.
Savukārt grozījumus, kas paredz šajā publikācijā minētos jaunieviesumus, Maksātnespējas likumā atbildīgajā Juridiskajā komisijā un Saeimā vēl jāvērtē otrajā un trešajā lasījumā.
