Ieteikumi maksātnespējas procesa uzlabošanai

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (Administratoru asociācija) regulāri izvērtē maksātnespējas procesa norises un efektivitātes problēmas un sagatavo priekšlikumus to novēršanai. Diemžēl Administratoru asociācijas priekšlikumi lielākoties netiek ņemti vērā.

Administratoru asociācija piedāvā šādus risinājumus maksātnespējas procesa efektivitātes uzlabošanai.

Faktiskās maksātnespējas iestāšanās dienas noteikšana

Atbilstoši "Doing Business" pētījumam Latvijā ir zemi kreditoru prasījumu atgūšanas rādītāji. Faktiskā situācija ir tāda, ka nenodrošinātie kreditori maksātnespējas procesā līdzekļus neatgūst vispār. Galvenokārt tas ir saistīts ar ierobežojumiem parādnieka darījumu apstrīdēšanai, kas noslēgti pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Parādnieka faktiskā maksātnespēja var iestāties agrāk par maksātnespējas procesa pasludināšanu, un agrāku maksātnespējas iestāšanās dienu var konstatēt pēc Maksātnespējas likuma 57. pantā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm.

Tā kā informāciju par faktisko maksātnespējas iestāšanās dienu un pierādījumus par maksātnespējas iestāšanās apstākļiem administrators, iespējams, iegūst maksātnespējas procesa gaitā, tad procesuālām tiesību normām jāparedz iespēja tiesai izlemt jautājumu par maksātnespējas iestāšanās dienu pēc maksātnespējas pasludināšanas.

Vajadzība atjaunot iespēju ar tiesas lēmumu noteikt agrāku maksātnespējas iestāšanās dienu ir cieši saistīta ar darījumu apstrīdēšanu, jo tiesiskās darbības (darījumi), kuru rezultātā tiek samazināta parādnieka manta, aizskarot kreditoru intereses, visbiežāk tiek veiktas, apzinoties, ka sabiedrība nespēj nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš (tātad  pastāvot Maksātnespējas likumā noteiktajai maksātnespējas pazīmei), bet pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Darījumu apstrīdēšanu sasaistot tikai ar maksātnespējas procesa pasludināšanu, nav iespējams sasniegt mērķi – apstrīdēt darījumus, ar kuriem sabiedrības aktīvi ir novirzīti vai apgrūtināti par labu trešajām personām, apejot kreditorus, pat gadījumos, kad tiek konstatēts, ka ieguvējs nav labticīgs.

Bieži vien secināms, ka negodprātīgi komersanti ir veikuši aktīvu atsavināšanu, pēc tam trīs gadus, kas ir likumā noteiktais noilguma termiņš darījumu apstrīdēšanai, mākslīgi uzturējuši "tukšo" komercsabiedrību un tikai tad iesnieguši maksātnespējas pieteikumu, paļaujoties, ka minētais trīs gadu noilgums tiks skaitīts no maksātnespējas formālās pasludināšanas dienas, nevis faktiskās iestāšanās dienas. Rezultātā administratoram ir liegtas tiesības apstrīdēt pat acīmredzami negodprātīgus vai pat fiktīvus darījumus, un maksātnespējas procesā netiek atgūti nekādi līdzekļi.

Diemžēl pret šāda rakstura izmaiņām Maksātnespējas likumā iebilst ne tikai Tieslietu ministrija, bet arī uzņēmēju organizācijas, kas citos gadījumos visskaļāk izsaka pārmetumus par citu maksātnespējas procesā iesaistīto personu negodprātību.

Parādnieka darījumu atzīšana par spēkā neesošiem

Lai nodrošinātu efektīvāku negodprātīga parādnieka mantas atgūšanu, nepieciešams precizēt Maksātnespējas likuma normas pantu par parādnieka darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, saistot darījuma apstrīdēšanas termiņu ar maksātnespējas iestāšanās dienu.

Parādnieka maksātspējas atjaunošanas veicināšana

Spēkā esošais tiesiskais regulējums nepieļauj iespēju pāriet no maksātnespējas procesa uz tiesiskās aizsardzības procesu, ja iepriekš parādniekam jau bijis pasludināts tiesiskās aizsardzības process.

Lai veicinātu parādnieka maksātspējas atjaunošanu, nepieciešams izvērtēt iespēju parādniekam atkārtoti pretendēt uz tiesiskās aizsardzības procesu, ja to atbalsta likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas šķēršļu novēršana

Maksātnespējas likuma mērķu sasniegšana ir iespējama tikai tad, ja maksātnespējas procesa pieteikumi tiek iesniegti savlaicīgi.

Viens no iemesliem maksātnespējas procesa pieteikumu neiesniegšanai ir augstās izmaksas pieteikuma iesniegšanai – ne tikai valsts nodeva 355,72 eiro apmērā (ja maksātnespējas procesa pieteikumu iesniedz kreditors), bet arī pienākums iemaksāt maksātnespējas procesa depozītu divu minimālo mēnešalgu apmērā. No depozīta samaksas nav atbrīvota arī nodokļu administrācija, ja tā likumā noteiktajos gadījumos iesniedz tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu.

Administratoru asociācija vairākkārtīgi ir norādījusi, ka milzīgās valsts budžetā nesaņemtās summas, kas tiek norakstītas maksātnespējas procesu rezultātā, ir izveidojušās kā sankcijas par ilgstošu nodokļu maksājumu neveikšanu tieši tā iemesla dēļ, ka nodokļu administrācijai nav radīti priekšnoteikumi nekavējošai maksātnespējas pieteikšanai šādiem nodokļu nemaksātājiem. Visbiežāk šīs neatgūtās nodokļu un sankciju summas tiek uzrēķinātas tā dēvētajiem "vienreizējas lietošanas" komersantiem, kas iesaistīti nodokļu izkrāpšanas shēmās un nekad nav veikuši reālu komercdarbību, tas ir, tiem nav nekādu aktīvu, ko būtu iespējams realizēt maksātnespējas procesa ietvaros. Tieslietu ministrija ilgstoši izvairās no šī neērtā jautājuma risināšanas, izvēloties visu atbildību par šīm neatgūtajām summām novelt uz administratoriem, kas netiekot pietiekami uzraudzīti vai sertificēti.

"Administratoru asociācija aicina atjaunot līdz 2010. gada 31. oktobrim pastāvējušo kārtību, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumi tiek novirzīti gan Darbinieku prasījumu garantiju fondam, gan maksātnespējas procesa izmaksu segšanai visos maksātnespējas procesos, kuros nav līdzekļu."

2003. gadā tika ieviesta Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Ieviešot uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, tās līdzekļus bija paredzēts izmantot darbinieku prasījumu segšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā, kā arī maksātnespējas procesa finansēšanai.

Atbilstoši minētajam uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumu sadalījums tika plānots trīs apakšprogrammām: Darbinieku prasījumu garantiju fonds, Maksātnespējas procesa izmaksas un Maksātnespējas procesa pārvaldība.

2010. gada 1. novembrī stājās spēkā Maksātnespējas likums, kurš paredzēja jaunu maksātnespējas procesa finansēšanas modeli – depozītu divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, kuru pieteikuma iesniedzējs iemaksā speciālā Maksātnespējas administrācijas administrētā depozīta kontā.

Minētās izmaiņas maksātnespējas procesa nodrošināšanas kārtībā bija saistītas ar finanšu krīzes seku likvidēšanu attiecībā uz darbinieku prasījumu segšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem – 2009. gadā un 2010. gadā dubultojās pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits, līdz ar ko ievērojami naudas līdzekļi tika izmantoti maksātnespējīgo komersantu darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vienlaikus jānorāda, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērs netika samazināts.

Kopš 2013. gada vairākas augstākās Latvijas Republikas amatpersonas ir izteikušas viedokli, ka šobrīd finanšu krīze Latvijā ir pārvarēta, līdz ar ko šobrīd vairs nepastāv iemesli, kuru dēļ tika mainīts juridisko personu maksātnespējas procesu finansēšanas modelis.

Šobrīd pastāv situācija, ka par maksātnespējas procesa finansēšanu uzņēmēji maksā divas reizes – gan veicot uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksājumus, gan iemaksājot maksātnespējas procesa depozītu, iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Ņemot vērā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas mērķi, Administratoru asociācija uzskata, ka nav pamatoti pēc finanšu krīzes pārvarēšanas likt uzņēmējiem turpināt iemaksāt maksātnespējas procesa depozītu, vienlaikus paredzot visiem darba devējiem pienākumu maksāt uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības.

Ņemot to vērā, Administratoru asociācija aicina atjaunot līdz 2010. gada 31. oktobrim pastāvējušo kārtību, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumi tiek novirzīti gan Darbinieku prasījumu garantiju fondam, gan maksātnespējas procesa izmaksu segšanai visos maksātnespējas procesos, kuros nav līdzekļu.

Tādējādi tiktu samazināts privātpersonām uzliktais finansiālais slogs maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai, veicinot savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegšanu. Rezultātā palielinātos maksātnespējas procesā apmierināto kreditoru prasījumu apmērs, kā arī tiktu uzlabota uzņēmējdarbības vide, izslēdzot no komerctiesiskās aprites faktiski maksātnespējīgus parādniekus.

Taču tā vietā, lai novirzītu līdzekļus savlaicīgu maksātnespējas procesa pieteikumu šķēršļu mazināšanai, privātā sektora iemaksātie līdzekļi saskaņā ar valdības lēmumu tiks novirzīti valsts iestādes – Maksātnespējas administrācijas – uzturēšanai.