Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Pārejas periods bija piešķirts no 2016. gada decembra, un jauns pārejas periods netiks noteikts. Darbnespējas lapu izrakstīšana no 1. janvāra būs tikai un vienīgi elektroniskā veidā un tas attieksies arī uz valsts kompensējamo medikamentu receptēm, kas izrakstāmas elektroniski, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā 12. decembrī apliecināja Veselības ministrijas pārstāvji, kuriem sēdē nācās uzklausīt arī kritiku par projekta nepilnībām.
Jau pērn aprīlī Datu valsts inspekcija ir sniegusi atzinumu, ka veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma (e-veselības sistēma) darbojas atbilstoši normatīvajam regulējumam. Kopš pagājušā gada otrās puses e-veselības portāla (www.eveseliba.gov.lv) publiskā daļa jeb tā daļa, kurā pieejama visa informācija par to, kas ir e-veselība, visi dati, kas saistīti ar veselības aprūpi, ir pieejami lietotājiem, deputātus informēja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora vietniece informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane.
Tātad ikviens iedzīvotājs var e-veselības sistēmā apskatīties datus, kas par viņu jau ir pieejami. Savukārt ārstniecības personas var veidot medicīnisko dokumentāciju e-veselības sistēmā, un, ja ir izveidotas e-receptes, farmaceiti var šo recepšu izsniegšanu atzīmēt e-veselības sistēmā.
Ģimenes ārstiem jau bija jāsāk ievadīt e-veselības sistēmā pacienta pamatdatus – hroniskās diagnozes, alerģijas, biežāk lietotos medikamentus, bez kuriem pacients nevar iztikt.
Pārejas periodā e-veselības sistēma ir brīvprātīga.
Līdz šā gada 11. decembrim e-veselības sistēmā fiksēti gandrīz 4,5 miljoni autentificēšanās gadījumu, izrakstīti vairāk nekā 70 tūkstoši darbnespējas lapu, noslēgtas – 58 762, izrakstīts ceturtdaļmiljons e-recepšu. Darbnespējas lapas elektroniski izrakstījuši vairāk nekā 2000 ārstu, gandrīz tikpat ir ārstu, kas izrakstījuši e-receptes.
Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā receptes un darbnespējas lapas elektroniski tiek izrakstītas no 1. oktobra, komisijas sēdē informēja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Egita Pole.
Līgumus par e-veselības izmantošanu turpina slēgt
Ārstniecības iestādēm līgumi par e-veselības lietošanu bija jānoslēdz jau līdz pagājušā gada novembrim. Pēc tam tika pagarināts brīvprātīgās lietošanas termiņš. Šā gada decembra sākumā līgumus bija noslēguši vairāk nekā 80% ģimenes ārstu, vairāk nekā 70% speciālistu prakšu, visas slimnīcas. Līgumus par e-veselības izmantošanu ir noslēguši gandrīz visi aptieku juridiskie īpašnieki. Līgumu slēgšanas process turpinās. Līdz šīs nedēļas vidum līgumus noslēguši 92% ģimenes ārstu.
Divi modeļi, kā izmantot e-veselības sistēmu
Lai ārstniecības iestāde vai aptieka varētu izmantot e-veselības sistēmu, ir jābūt noslēgtam līgumam ar NVD, izvēloties – vai nu izmantos e-veselības portālu, vai savu informācijas sistēmu, kuras darbība ir salāgota ar e-veselības sistēmu.
Gadījumā, ja ārstniecības iestāde vai aptieka vēlas izmantot savu informācijas sistēmu, pirms tam ar izstrādātājiem tiek veikti pārbaudes testi, kādā veidā noris informācijas apmaiņa starp šīm sistēmām.
Kad šāds apliecinājums ir saņemts, ārstniecības iestāde vai aptieka var lūgt NVD to pievienot lietotāju skaitam. Līdz ar to dienests atbild par tehnisko lietotāju izveidi, piekļuves atvēršanu e-veselības servisam no statiskās IP adreses.
Svarīgi pacientam un naudai
E-veselības sistēmā tiek uzglabāti dati par katru no mums. Tātad jebkurā gadījumā, kad ir nepieciešams, mediķi var sistēmai pieslēgties un iegūt tos datus, kas konkrētā situācijā ir akūti nepieciešami pacientam, – būtību formulēja apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks. Un viņa vaicājums bija: "Tātad, ja cilvēks no Rīgas aizbrauc uz Aizputi, tur viņam ir problēmas ar veselību, ārsti tur var atvērt šo portālu un pārliecināties, ar ko viņš ir slimojis, kādus medikamentus viņš lieto, kādi ir bijuši izmeklējumi, kādas diagnozes?"
Kā skaidroja VM valsts sekretāra vietniece E. Pole, pašreiz tā visa vēl nav, bet pakāpeniski, ievadot datus, veicot izmeklējumus un ārstu pierakstus, informācija krāsies un papildināsies.
Atzīstot, ka uzlabojumi būs nepieciešami arī turpmāk, VM pārstāve uzsvēra, ka ar e-veselību tiek radīta pārskatāma, caurspīdīga sistēma gan ārstiem, gan pacientiem. Varēs precīzi redzēt līdzekļu izlietojumu, līdzekļu plūsmu, un vienlaikus tiks atvieglots darbs, pakāpeniski atsakoties no papīra žurnāliem un dažādu veidlapu pildīšanas.
Ārsti kritiski: sistēma lēna
Deputāte Līga Kozlovska, kurai ir ģimenes ārsta prakse Balvos, kritizēja vairākas e-veselības sistēmas nepilnības, piemēram, sistēma mēdz nestrādāt; ja ārsts kļūdījies, izrakstot e-receptes, viņš tās nav varējis atsaukt. Kad e-veselības sistēma nav darbojusies, viņa bijusi spiesta izrakstīt darbnespējas lapas papīra formā.
Savukārt Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs saistībā ar darbnespējas lapām minēja, ka nav bijis iespējams anulēt kļūdaini izrakstītu darbnespējas lapu. Jo anulācija nonāk tikai sistēmā, bet neaiziet līdz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS), līdz darba devējam, darba devējs apmaksā nepareizi izrakstītu vai jau noslēgtu slimības lapu. Tādi gadījumi bijuši arī slimnīcās, apgalvoja J. Kalējs.
Pie e-veselības trūkumiem pieskaitīts arī tas, ka problēmas slimnīcās rodas tādēļ, ka pacienti jauc deklarēto ar faktisko dzīvesvietas adresi un, ievadot pacienta pateikto adresi, slimības lapa "nefiksējas". Tātad, ja nav ievadīta pareizā adrese, sistēma to neatpazīst.
Kompetenti e-veselības sistēmas lietotāji izteica virkni citu kritisku piezīmju. Bieži sistēmā nevar autorizēties, līdz ar to ārstam nav tai piekļuves. Sistēma ir lēna – ievadot personas kodu, jāgaida uz tālāko darbību 5 līdz 30 sekundes. Vēl ilgāks laiks ir nepieciešams e-receptei – ievadot medikamenta nosaukumu, jāgaida no 2 līdz 30 minūtēm. Sistēma periodiski nestrādā.
L. Freimane skaidroja, ka datu apmaiņu ar VID notiek vienreiz dienā. Informācija nonāk VID EDS, kad darbnespējas lapa tiek noslēgta, arī tad, kad tiek veikta anulācija.
Kā skaidroja L. Freimane, ja būs kādi gadījumi, kad ārsts, piemēram, mājas vizītēs izrakstīs receptes papīra formā, tad aptieka tās elektronizēs, ievadīs sistēmā.
Savukārt, ja darbnespējas lapu nevarēs uzrakstīt elektroniski, ārstam tā būs jāievada sistēmā pēc tam, kad sistēma atsāks strādāt.
Atbalsts gan pa tālruni, gan e-pastu
E-veselības portālā (https://www.eveseliba.gov.lv/) ir pieejamas instrukcijas un video pamācības e-veselības lietošanā. Darbojas tālruņa līnijas ārstniecības personām un farmaceitiem.
Nacionālais veselības dienests aicina iedzīvotājus un speciālistus jautājumu gadījumā sazināties ar E-veselības atbalsta dienestu.
Atbalsta dienesta mērķis ir sniegt visa veida informatīvo atbalstu E-veselības lietotājiem, nodrošinot atbildes uz interesējošiem un neskaidriem jautājumiem, tostarp tehnisku sarežģījumu gadījumā. Ārstniecības personas un farmaceiti ir aicināti zvanīt pa tālruni – 67803301, iedzīvotāji – 67803300. Jautājumus iespējams uzdot arī e-pasta vēstules formā, rakstot uz atbalsts@eveseliba.gov.lv. Atbalsta dienests darbojas katru dienu no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00.
Ja ar Atbalsta dienestu nepieciešams konsultēties ārpus norādītā darba laika, arī tad var rakstīt uz iepriekš norādīto e-pasta adresi. Dienesta speciālisti sazināsies un sniegs palīdzību, tiklīdz atsāksies darba laiks. Šobrīd ārpus Atbalsta dienesta darba laika nedēļā tiek saņemti 1–2 pieprasījumi, taču, pieaugot pieprasījumu skaitam, plānota Atbalsta dienesta darba laika pagarināšana, informē NVD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Agnese Jasenoviča.
Kopš Atbalsta dienesta darbības sākuma (2016. gada vidū) saņemti gandrīz 11 tūkstoši telefonisku palīdzības pieprasījumu no profesionāļiem, kā arī sniegts informatīvs atbalsts aptuveni 2000 iedzīvotāju. Decembrī uz profesionāļiem paredzēto tālruni vidēji darba dienā tiek zvanīts 120 reizes, iedzīvotāji konsultēti vidēji 20 reizes dienā.
Iedzīvotāji visbiežāk interesējas, kā pieprasīt pabalstu par darbnespējas lapu B, kā varēs iegādāties e-receptes zāles aptiekā un vai pacienta vietā to varēs izdarīt radinieks. Iedzīvotājiem ir aktuāli noskaidrot, kā e-darbnespējas lapu saņems darba devējs (pēc e-darbnespējas lapas noslēgšanas darba devējs to otrā dienā redz savā VID EDS profilā). Ar atbildēm uz iedzīvotāju biežāk uzdotajiem jautājumiem iespējams iepazīties E-veselības portālā.
Piemēram, ir jautājums: Kāpēc E-veselības sistēmā nav redzami mani medicīniskie dati?
Un atbilde: E-veselības sistēmā ir redzami tikai tie medicīniskie dati, kurus tajā ievadījušas ārstniecības personas, līdz ar to šī informācija sistēmā uzkrājas pakāpeniski. Tā būs redzama, tiklīdz pacients saņems pirmo e-darbnespējas lapu, e-recepti vai, piemēram, ārsts ievadīs sistēmā pacienta vizuālās diagnostikas izmeklējuma rezultātu. Jo aktīvāk ārsti lietos E-veselību, jo vairāk informācijas tajā uzkrāsies. Pacientu vēsturisko medicīnas datu ievade ārstiem nav obligāta, tomēr to var darīt brīvprātīgi, izvērtējot nepieciešamību.
Atbalsta dienesta tālrunis nav paaugstinātas maksas. Zvanot no fiksētā tālruņa vai mobilā tālruņa, zvanītājs maksā atbilstoši sava operatora noteiktajam tarifam.
LV portāls jau ir rakstījis (arī skaidrojumos E-darbnespējas lapa un iespēja pieprasīt VSAA pabalstu elektroniskii; E-darbnespējas lapu brīvprātība beidzas šomēnes, bet sagaidāms jauns pagarinājums) par ērtībām pacientiem, kuru ārsts strādā E-veselības sistēmā.
Skaidrojošu informāciju par e-darbnespējas lapu un VSAA pabalsta pieprasīšanu varat izlasīt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā.
