Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uztura ņēmēja tiesība ir personiska – to var izmantot tikai pats ņēmējs. Šo tiesību nevar uzdāvināt, ne arī uztura ņēmēja nāves gadījumā mantot.
FOTO: Freepik
Civillikums nosaka: ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi.
Likums neierobežo vecumu, kas ļautu slēgt uztura līgumu. Uztura līgumu var slēgt arī starp radiniekiem. Piemēram, vecmāmiņa var slēgt uztura līgumu ar mazmeitu, kas viņu turpmāk īpaši aprūpētu. Uztura līgumu slēdz uztura ņēmējs (persona, kurai nepieciešams atbalsts) un uztura devējs (persona, kas atbalstu sniedz).
Uztura ņēmēja tiesība ir personiska – to var izmantot tikai pats ņēmējs. Šo tiesību nevar uzdāvināt, ne arī uztura ņēmēja nāves gadījumā mantot.
Par uztura apjomu jāvienojas pašiem līdzējiem
Ar uzturu, ja līgumā nav norunāts citādi, saprot ēdienu, mitekli, apģērbu un kopšanu, bet, ja uztura saņēmējs ir nepilngadīgs, arī audzināšanu un obligātās izglītības izmaksas. Normatīvie akti nenosaka, cik lielam jābūt minimālajam uzturam, tāpēc par to jāvienojas pašiem līdzējiem. Līdzēji var vienoties arī par uztura apmēru, kas ir daudzreiz mazāks par valstī noteikto minimālo algu vai iztikas minimumu.
Tāpēc, lai izvairītos no neskaidrībām, uztura līgumā vēlams norādīt, ko tieši līdzēji uzskata par uzturu un kādā apmērā tas tiek dots. Piemēram:
Uztura devējam ir jāpilda prasības, kas norādītas pušu parakstītajā līgumā. Piemēram, ja līgumā ir paredzēts, ka uztura devējs palīdzēs piegādāt malku uztura ņēmēja mājoklim, tad tas ir jādara un nevar aprobežoties tikai ar naudas došanu, jo līguma mērķis ir bijis saņemt praktisku, ikdienā nepieciešamu palīdzību.
Vienlaikus, kā savā atzinumā ir noteicis LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2012. gada 25. janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-227/2012.: svarīga nozīme piešķirama nevis tam, kas dod saistības izpildījumu, bet gan tam, vai izpildījums sasniedzis paredzēto rezultātu, proti, vai konkrētajā gadījumā prasītāja ir saņēmusi nepieciešamo uzturu un palīdzību. Tātad svarīgākais ir, vai persona reāli saņem līgumā noteikto, nevis tas, kas to sniedz. Līdz ar to, ja uztura devējs kāda iemesla dēļ uz laiku nevar pildīt līgumā noteikto, viņš to var deleģēt kādam citam.
Papildus uztura līgumā ieteicams norādīt, kādos gadījumos uztura ņēmējs un uztura devējs var prasīt uztura (naudas izteiksmē) pārrēķinu, piemēram, ja valstī ir palielinājušies/samazinājušies inflācijas rādītāji. Tāpat ir jānosaka, cik bieži to var darīt un ar kādiem dokumentiem tas jāpamato.
Līgumā jānosaka tiesība palikt vienīgajā mājoklī
Jāatceras – noslēdzot uztura līgumu un to reģistrējot zemesgrāmatā, īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu uzreiz pāriet uz uztura devēju.
Taču var gadīties, ka nekustamais īpašums, kas norādīts līgumā, ir vienīgā uztura ņēmēja dzīvesvieta. Šādā gadījumā uztura līgumā ir jānorāda, ka uztura ņēmējs ir tiesīgs dzīvot nekustamajā īpašumā līdz pat sava mūža beigām. Tāpat ir jāprecizē, ka uztura devējs bez uztura ņēmēja rakstiskas piekrišanas nav tiesīgs nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām. Lai šie divi noteikumi būtu saistoši trešajām personām, tie ir jānostiprina zemesgrāmatā.
Būtiski norādīt, ka Civillikuma 2100. pants paredz ķīlas tiesības ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tādā gadījumā īpašuma ieguvējs nevar bez uztura saņēmēja piekrišanas pārdot vai citādi atsavināt nekustamo īpašumu, līdz ar to līguma darbības laikā pastāv iespēja to atprasīt, ja uztura devējs nepilda savas saistības.
Kur slēgt uztura līgumu?
Civillikums paredz, ka visi līgumi, kuru priekšmets ir nekustamais īpašums un kuri ierakstāmi zemesgrāmatā, ir noslēdzami rakstiskā formā. Uztura līgums var būt sagatavots gan kā privāts dokuments, gan notariāls akts – sagatavots pie notāra un apliecināts. Pie zvērināta notāra slēgts notariālais akts ir drošākais no apliecinājumiem.
Zvērināts notārs ir neitrāla persona, kas pārbaudīs līdzēju identitāti, rīcībspēju un nepieciešamības gadījumā arī pārstāvības tiesības (ja kāda no pusēm rīkosies uz pilnvaras pamata). Gadījumā, ja notāram radīsies pamatotas šaubas, ka kāda no pusēm nav rīcībspējīga vai nesaprot darījuma būtību un tā sekas, viņš līgumu apliecināt atteiks.
Viens parakstītā uztura līguma oriģināls glabāsies zvērināta notāra arhīvā. Tas būs noderīgi gadījumā, ja kāda no pusēm pazaudēs savu līguma eksemplāru, jo tad būs iespēja saņemt notariālā akta izrakstu. Šāda iespēja nepastāv, ja uz līguma tiek apliecināts tikai līdzēju parakstu īstums.
Dzīvesvietai tuvākā notāra kontaktinformāciju var sameklēt mājaslapā www.latvijasnotars.lv, kurā ir sniegts visu Latvijas notāru saraksts, prakses vietu adreses, kontakttālruņi.
Ja uztura ņēmējam ir parādsaistības
Pirms slēgt uztura līgumu, uztura devējam jānoskaidro, vai uztura ņēmējs ir uzņēmies parādsaistības. Gadījumā, ja uztura ņēmējs nevarēs nokārtot uzņemtās saistības, kreditors savus prasījumus varēs vērst arī pret nekustamo īpašumu, kuru uztura ņēmējs atsavinājis uztura devējam.
Tas gan attiecas tikai uz saistībām, kas radušās pirms uztura līguma noslēgšanas. Ja uztura ņēmējs parādsaistības uzņemas pēc līguma noslēgšanas, piedziņu vērš uz uzturu un pārējām uztura ņēmējam faktiski piederošajām mantām.
Uztura devēja pienākums pāriet viņa mantiniekiem
Uztura līgums beidzas ar uztura ņēmēja nāvi. Taču dzīvē var gadīties visādi, un pirmais aizsaulē var doties arī uztura devējs. Tādā gadījumā pienākums aprūpēt uztura ņēmēju pāriet uz uztura devēja mantiniekiem. Tas gan notiek tikai tādā gadījumā, ja mantinieki ir pieteikušies uz atstāto mantojumu un par tādiem apstiprināti. Ja mantinieki nevēlas dot uzturu, tad viņiem ir jāatsakās no pilnīgi visa mantojuma. Civillikums neparedz iespēju mantot tikai kādu daļu no mantojuma masas.
Atšķirībā no dāvinājuma līguma, kad neatņemamās daļas tiesīgie mantinieki pret apdāvināto var vērst savus prasījumus, uztura līguma gadījumā šādas iespējas tiem nepastāv. Strīdus jāizšķir tiesā.
Kā var atteikties no uztura līguma?
No uztura līguma vienpusēji var atteikties gan tā devējs, gan ņēmējs. Tomēr tam par pamatu jābūt svarīgiem iemesliem, kurus izvērtēs tiesa.
Uztura devēju var vainot ne tikai tādos gadījumos, kad viņš nepilda savas saistības, bet kad viņš uztura ņēmēju atstājis bezpalīdzīgā stāvoklī, izturas amorāli, netikumiski, piemēram, terorizē ņēmēju, vēlas panākt tā veselības pasliktināšanos ar mērķi pēc iespējas ātrāk iegūt atvēlēto īpašumu.
Ja tiesa uztura līgumu atceļ uztura devēja vainas dēļ, tad uztura ņēmējs ir tiesīgs atprasīt nodoto mantisko vērtību (arī nekustamo īpašumu), neatmaksājot saņemto uzturu.
Citos līguma izbeiguma gadījumos uztura devējam jāatdod uztura ņēmējam vai tā tiesību pēcniekam saņemtā mantiskā vērtība, savukārt viņš dabū atpakaļ visu, ko viņš nodevis uztura ņēmējam virs likumisko procentu apmēra.
Īpašumtiesību atjaunošanas gadījumā tiek arī dzēsta uz nekustamo īpašumu nostiprināta ķīlas tiesība. Savukārt, ja uztura līgums tiek atcelts citā gadījumā, tad uztura devējs saņem atpakaļ visu jau nodoto uzturu (atskaitot likumiskos 6 procentus gadā) un nodod uztura ņēmējam saņemto mantisko vērtību.
Civillikuma 2106. pants nosaka gadījumus, kad uztura līgumu neatceļ:
Līdz ar to uztura līgumu nelauž, ja, piemēram, uztura ņēmējs nodzīvojis neparedzēti ilgu mūžu un tamdēļ dotā uztura vērtība jau ir pārsniegusi saņemtā nekustamā īpašuma vērtību.
Cik izmaksā uztura līguma slēgšana?
Dodoties pie notāra, abiem līgumslēdzējiem līdzi ir jāņem personu apliecinoši dokumenti, kā arī nekustamā īpašuma zemesgrāmatas apliecība.
Zvērināta notāra atlīdzība par uztura līguma sagatavošanu, apliecināšanu, nostiprinājuma līgumu zemesgrāmatai tiek aprēķināta saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 377 "Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību" un atlīdzība ir atkarīga no darījuma summas, skaidro zvērināta notāre Anta Maldupe Krūmiņa.
Nostiprinot uztura devēja īpašuma tiesības zemesgrāmatā, jāmaksā:
Ja uztura ņēmējs ir reģistrētā laulībā un nekustamais īpašums iegūts laulības laikā, tad uztura līguma noslēgšanai ir nepieciešama otra laulātā rakstiska piekrišana. Taču, ja īpašums iegūts laulības laikā, bet bezatlīdzības ceļā, piemēram, kā mantojums vai dāvinājums, kā arī tad, ja starp laulātajiem ir noslēgts laulības līgums par visas mantas šķirtību, laulātā piekrišana nav nepieciešama.
Nostiprinot uztura devēja īpašumtiesības zemesgrāmatā, nostiprinājuma lūgumam ir jāpievieno pašvaldības, kurā dzīvo uztura ņēmējs, izsniegta izziņa par iztikas minimumu.
Tā kā uztura līgums ir viens no atsavinājuma līgumu veidiem, uztura līguma noslēgšanas gadījumā uztura devējs iegūst nekustamo īpašumu pret atlīdzību un viņam neveidojas ar nodokli apliekams objekts un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā.
Uztura līguma gadījumā nekustamo īpašumu nevis uzdāvina, bet atsavina. Tātad uztura devējam nav jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā, lai samaksātu nodokli par nekustamā īpašuma iegūšanu.
Svarīgi atcerēties! Ja ir noslēgts uztura līgums, tad uztura ņēmējs nevar pretendēt uz trūcīgas personas statusu – to paredz MK noteikumi Nr. 299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu". Arī tādā gadījumā, ja uztura ņēmējs atbildīs visiem trūcīgas personas kritērijiem, viņš par tādu oficiāli kļūt nevarēs.
