Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2017. gada budžeta veselības aprūpei plānots finansējuma pieaugums par 6,4 procentiem jeb aptuveni 48 miljoniem eiro. No tiem 34 miljoni rezervēti uz budžeta deficīta pieauguma rēķina, kas tādējādi ar Eiropas Komisijas akceptu palielinājies par 0,1 procentu. Šo naudu plānots izmantot pēc tam, kad Ministru kabinets apstiprinās konkrētu reformu pasākumu īstenošanu šādiem veselības aprūpes pasākumiem:
Šobrīd valdībā atbalstu guvuši reformu pasākumi onkoloģijas jomā, kas izklāstīti Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2017. gadā". Šim nolūkam no rezervētās summas nākamgad tiks iedalīti 12,3 miljoni eiro.1
Izmeklējumi un lēmums par vēža ārstēšanas taktiku – ne vēlāk kā mēneša laikā
Lai veicinātu agrīnu onkoloģisko slimību diagnostiku, grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" paredz jaunu kārtību, kādā ārstniecības iestādes turpmāk nodrošinās precizējošos diagnostiskos izmeklējumus un uzsāks onkoloģisko slimnieku ārstēšanu. Pacientam, kas ar ģimenes ārsta nosūtījumu paātrinātā kārtā nosūtīts uz onkoloģisko iestādi sakarā ar pirmreizēji atklātu onkoloģisku saslimšanu, būs jāsaņem visi nepieciešamie, precizējošie izmeklējumi, un ārstu konsīlijam jāpieņem lēmums par pacienta ārstēšanas taktiku ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pirmā speciālista konsultācijas.
Tādējādi tiek turpināts šī gada rudenī uzsāktais pilotprojekts onkoloģisko slimību diagnostikā primārajā aprūpē, kas ļauj pacientam saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus, kurus pacientam ģimenes ārsts nozīmē veikt saistībā ar medicīniski pamatotām aizdomām par ļaundabīgu audzēju,10 darbdienu laikā.
"Pacientiem ar pirmreizēju onkoloģisku saslimšanu plānots nodrošināt teju par 47,7 tūkstošiem izmeklējumu un konsultāciju vairāk nekā 2016. gadā. "
"Jaunā kārtība ne tikai paredz speciālistiem noteiktus algoritmus, kā tiek veikti sekundārie, specifiskie izmeklējumi, bet arī pacientam skaidrību, kur, kad un cikos viņš šos izmeklējumus saņems," pirms 20. decembra Ministru kabineta sēdes medijiem skaidroja veselības ministre Anda Čakša. Iestādēs ir izveidoti speciāli tālruņa numuri, uz kuriem piezvanot speciālists pēc vienošanās ar pacientu varēs pieteikt pacientu nepieciešamajiem izmeklējumiem prioritārā kārtībā un informēt par plānoto izmeklējuma laiku.
Noteikumos ir veikti arī precizējumi, lai nodrošinātu ieslodzījuma vietās strādājošiem ārstiem tiesības nosūtīt ieslodzījuma vietās esošās personas uz nepieciešamajiem izmeklējumiem ļaundabīgo audzēju primārai diagnostikai paātrinātā kārtībā, kā arī lai veicinātu agrīnu onkoloģisko slimību un savlaicīgu ārstēšanu ieslodzījumu vietās esošajām personām.
12,3 miljoni onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanās uzlabošanai
Sakārtojot sistēmu, kas ļaus savlaicīgi atklāt vēzi agrīnā stadijā, Veselības ministrija prognozē arī onkoloģisko pacientu skaita pieaugumu. Pēc Veselības ministrijas aplēsēm, pēc finansējuma (12,3 miljonu eiro) piešķiršanas reformu īstenošanai onkoloģijas jomā nākamgad būs iespējams nodrošināt par 47,7 tūkstošiem izmeklējumu un konsultāciju vairāk nekā 2016. gadā.
Onkoloģisko saslimšanu diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai nepieciešamo līdzekļu sadalījums paredz:
Nodrošinās mātes piena aizstājējproduktus ar HIV inficēto māmiņu mazuļiem
Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vertikālās transmisijas (no mātes bērnam) profilakse joprojām ir aktuāls jautājums, jo katru gadu tiek reģistrētas apmēram 70 HIV inficētas grūtnieces un vairāki HIV vertikālās transmisijas gadījumi.
Lai novērstu bērna inficēšanās riskus ar HIV, lietojot inficētas mātes pienu, no 2017. gada 1. aprīļa inficēto māmiņu jaundzimušajiem līdz 1 gada vecumam paredzēts nodrošināt mātes piena aizstājējproduktus (mākslīgos piena maisījumus).
Palielināts ārstniecības personu atalgojums
Atbilstoši papildus piešķirtajiem budžeta līdzekļiem grozījumi MK noteikumos Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" paredz ar 2017. gada 1. janvāri nodrošināt valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs nodarbināto darba samaksas pieaugumu. Tas saistīts ne tikai ar valstī noteiktās minimālās algas celšanu no 370 uz 380 eiro, līdz ar ko tiks attiecīgi pārrēķināti un palielināti veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas tarifi, bet arī speciālistu trūkumu stacionāros, kur atalgojums nav atbilstošs ieguldītajam darbam un ievērojami atšķiras no ambulatorā sektora. Šī iemesla dēļ, piemēram, dzemdību nodaļās trūkst dzemdību speciālistu.
Tāpēc tiek veikta dzemdību palīdzības nodrošināšanas organizācijas reforma, un, lai nodrošinātu cilvēkresursu piesaisti stacionārajā sektorā un nodrošinātu kvalitātes prasības dzemdību palīdzības sniegšanai, tiks palielināts dzemdību palīdzības tarifs, liecina Veselības ministrijas sagatavotā informācija. Tāpat tiks palielināta ģimenes ārstu kapitācijas nauda un palielināts apmaksas tarifs vienas veselības aprūpes epizodes ietvaros.
Precizē prasības diennakts pakalpojumu nodrošināšanai
Lai veicinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un savlaicīgu medicīniskās palīdzības saņemšanu jebkurā diennakts laikā, ar grozījumiem Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā noteikts, ka ārstniecības iestādēm atkarībā no to līmeņa būs pienākums nodrošināt atbilstošu specialitāšu ārstniecības personu diennakts dežūras slimnīcās. Piemēram, lokālajās daudzprofilu slimnīcās (Preiļu slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Tukuma slimnīca u.c.) diennakts režīmā būs jānodrošina trīs speciālisti – ķirurgs vai traumatologs ortopēds; internists (terapeits) vai neatliekamās medicīnas palīdzības ārsts, vai ģimenes ārsts; anesteziologs, reanimatologs. Attiecīgā prasība būs obligāta no 2017. gada 1. jūlija, bet līdz tam konkrētajām ārstniecības iestādēm būs jānodrošina noteiktais dežūrspeciālistu skaits atbilstoši ārstniecības iestādē esošajiem cilvēkresursiem.
Obligāta pacientu drošības ziņošanas–mācīšanās sistēma un citas kvalitātes prasības
Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, papildinātas arī obligātās prasības ārstniecības iestādēm, ko paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām".
Piemēram, noteikumi paredz, ka līdz nākamā gada 1. oktobrim pacientu drošības paaugstināšanai ārstniecības iestādēs ir jāizveido pacientu drošības ziņošanas–mācīšanās sistēma, kas palīdz atrast kļūdas, nevēlama notikuma īstos cēloņus un izstrādāt drošības mehānismus, kas ļautu samazināt kļūdu atkārtošanos. Tāpat noteikumi paredz izveidot pacientu sūdzību un ierosinājumu analīzes sistēmu, kuras mērķis ir veikt korektīvas darbības sūdzības cēloņa likvidēšanai, kā arī sniegt pacientam atbildi uz sūdzību un ierosinājumu.
Lai nodrošinātu mātes un bērna veselības aprūpes kvalitāti kā grūtniecības periodā, tā arī dzemdībās, noteikumi ir papildināti ar to speciālistu uzskaitījumu (ginekologs, dzemdību speciālists, vecmāte, anesteziologs u.c.), kuriem obligāti dzemdību nodaļā klātienē būs jānodrošina diennakts dežūras.
Savukārt, lai nodrošinātu insulta pacientiem kvalitatīvu un uz vienotiem principiem balstītu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, noteikumos ir iekļauta jauna apakšnodaļa ar prasībām slimnīcu insulta vienībām, nosakot prasības aprīkojumam, ārstniecības personām un arī šajā nodaļā sniedzamo pakalpojumu klāstam.
Vienlaikus noteikumos precizētas obligātās prasības ārsta psihoterapeita kabinetam.
1 Par pārējiem reformu pasākumiem un attiecīga finansējuma sadalījumu nākamajam gadam Veselības ministrijai jāizstrādā ziņojums līdz 2017. gada 15. februārim.
2 Veselības ministrijas ziņojums "Par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2017. gadā" .
