Pašvaldību deputātu atbildība un pienākumi pret iedzīvotājiem

Pašvaldību deputātu, kā arī priekšsēdētāju tiesības un pienākumus nosaka likums "Par pašvaldībām". Kā LV portālam skaidro Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Gunta Kurme, iedzīvotāji pie pašvaldību deputātiem vai pašvaldības priekšsēdētāja var vērsties jebkurā tos interesējošā jautājumā, ja vien šis jautājums skar pašvaldības kompetenci.

Kas jādara, lai vērstos pie pašvaldības deputāta?

Likumā minēts, ka pašvaldības deputātam vismaz divas reizes mēnesī jārīko apmeklētāju pieņemšana. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties, pie kura no deputātiem griezties. Taču vēlams vispirms noskaidrot, kurā no domes komitejām attiecīgais deputāts darbojas un vai iedzīvotāju interesējošais jautājums būs šīs komitejas kompetencē. Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" katrs deputāts darbojas vismaz vienā komitejā. Gadījumā, ja deputāts šajā jautājumā nebūs pietiekami kompetents, tas ieteiks to deputātu, pie kura vērsties, lai situāciju risinātu.

Apmeklētāju pieņemšanas kārtība ir noteikta pašvaldības nolikumā. Tam ir jābūt brīvi pieejamam katras pašvaldības domes ēkā un pagasta vai pilsētas pārvaldē, kā arī publicētam pašvaldības mājaslapā internetā. Visu pašvaldību nolikumi tiek publicēti arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ir pieejami vietnē likumi.lv. Ar pašvaldību nolikumiem var iepazīties šeit. Deputātu pieņemšanas laiki ir atrodami gan pašvaldību mājaslapās, gan par tiem var interesēties attiecīgajā pašvaldībā. Taču, ja iedzīvotājs vēlas, viņš var apmeklējumu pie deputātiem pieteikt, iepriekš par to vienojoties, uz paredzēto apmeklēšanas laiku. Lai iedzīvotājs uzdotu vai noskaidrotu svarīgu jautājumu, viņš var izmantot dažādus veidus – vērsties personīgi pie pašvaldības deputātiem vai amatpersonām noteiktajos apmeklētāju pieņemšanas laikos, sūtīt jautājumus elektroniski, zvanīt pa tālruni vai rakstīt vēstuli, kuru var nogādāt gan ar pasta starpniecību, gan arī aiznest uz domi vai pārvaldi personīgi.

"Pašvaldības deputātam vismaz divas reizes mēnesī jārīko apmeklētāju pieņemšana."

Bieži vien cilvēki uzskata: ja viņi vērsīsies nevis pie deputāta, bet uzreiz pie domes priekšsēdētāja, tad uz viņus interesējošo jautājumu atbilde tiks sniegta daudz izsmeļošāk un ātrāk. Taču ne vienmēr tā notiek, un vairumā gadījumu, ja jautājums neattiecas tieši uz domes priekšsēdētāja pienākumiem, domes priekšsēdētājs šo jautājumu nodos atbildes sagatavošanai tam deputātam vai pašvaldības amatpersonai, kuras kompetencē ir attiecīgais jautājums. Tāpēc iedzīvotājiem ir derīgi zināt, kas ir domes priekšsēdētāja kompetencē. Likuma "Par pašvaldībām" 62.pantā minēts, ka domes priekšsēdētājs:

1. vada domes darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās;
2. pārstāv pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām;
3. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā;
4. domes vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskos dokumentus;
5. vada finanšu komitejas darbu;
6. dod saistošus rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem;
7. ierosina jautājumu izskatīšanu domē un komitejās;
8. sagatavo izskatīšanai domes sēdēs valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;
9. atbild par tiesas spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir dome;
10. var ierosināt attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju vai šo iestāžu amatpersonu atlaišanu no ieņemamā amata;
11. veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.

No tā izriet, ka tieši pie domes priekšsēdētāja vislabāk vērsties jautājumos, kas attiecas uz domes darbu kopumā un attiecīgās pašvaldības pārstāvniecību valsts institūcijās vai attiecībās ar citām pašvaldībām.

Iesniegumu iesniegšanas kārtība pašvaldībā

Atbildes uz sev nepieciešamo jautājumu vai problēmsituācijas risināšanu var iegūt, arī iesniedzot pašvaldībā iesniegumu, kas notiek saskaņā ar Iesniegumu likumu. Šis likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to. Saskaņā ar šo likumu:

• Iesniegumā ir jānorāda ziņas par tā iesniedzēju (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, kā arī adrese un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties ar iesniedzēju).
• Iesniegumu var iesniegt rakstveidā, elektroniski vai izteikt mutvārdos. Mutvārdos izteiktu iesniegumu, ja nepieciešams, privātpersonas klātbūtnē noformē rakstveidā un izsniedz tā kopiju iesniedzējam.
• Iesniegumam, ja nepieciešams, var pievienot dokumentu kopijas, kas apstiprina iesniegumā minētos apstākļus.

Kā tiek sagatavotas atbildes?

Pašvaldības deputāts vai domes priekšsēdētājs atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. Ja iedzīvotājs iesniegumā ir uzrakstījis sūdzību, kurā pašvaldības domei ir izteikts aizrādījums vai izteikta neapmierinātība par pašvaldības kompetencē esošu jautājumu vai amatpersonas rīcību, pašvaldība atbildē uz iesniegumu norāda apsvērumus, kas ir par pamatu šādai pašvaldības vai tās darbinieka rīcībai. Bet, ja iesniegumā ir norādīts, ka uz to nav nepieciešams atbildēt, tad pašvaldība var neatbildēt uz šādu iesniegumu, skaidro G.Kurme.

Savukārt, ja iesniegumu ir uzrakstījušas un parakstījušas vairākas privātpersonas, tad pašvaldība atbildi nosūta tai privātpersonai, kura attiecīgo iesniegumu ir parakstījusi pirmā, ja vien iesniegumā nav norādīta cita atbildes saņēmēja kontaktinformācija.

Kādos gadījumos atbilde netiek sniegta?

Noteiktos gadījumos pašvaldība atbildi var arī nesniegt, tāpēc iedzīvotājiem jo rūpīgi jāpiedomā pie iesniegumā rakstītā. Pašvaldība ir tiesīga neizskatīt iesniegumu un nesniegt uz to atbildi, ja:

1. iesniegumā nav norādīts iesniedzējs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds un adrese; juridiskajai personai — nosaukums un juridiskā adrese);
2. iesniegums nav parakstīts. Ja iesniegums sūtīts elektroniski, tad tam ir jābūt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā parakstītam ar elektronisko parakstu, kā arī tad, ja iesniegumu iesniedz un personas identitāti var pārbaudīt, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv;
3. iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;
4. iesnieguma teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams;
5. atbilde uz iesniegumu jau ir dota iepriekš, un tā saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies.

Kur var uzzināt informāciju par pašvaldību?

Katra pašvaldība izstrādā savus saistošos noteikumus. Saistošie noteikumi ir pašvaldības izstrādātie normatīvie akti, kas, piemēram, attiecas uz kārtības noteikumiem, labiekārtošanu, pabalstiem, dzīvokļiem, licenču izsniegšanu u.c. Šie saistošie noteikumi nepieciešami tādēļ, ka ar tiem pašvaldības regulē darbību un nosaka savas kompetences jautājumu risinājumus. Dažādās pašvaldībās saistošie noteikumi , kas nosaka vienu jomu, var atšķirties. Kā informē G.Kurme, pašvaldības dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā. Republikas pilsētas dome saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Noteiktos gadījumos pašvaldība atbildi var arī nesniegt, tāpēc iedzīvotājiem jo rūpīgi jāpiedomā pie iesniegumā rakstītā."

Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, ja tajos nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās laiks. Pašvaldības saistošos noteikumus pēc to stāšanās spēkā publicē pašvaldības mājaslapā internetā.

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" domes lēmumi un domes sēžu protokoli ir publiski pieejami, izņemot normatīvajos aktos noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus. Domes sēžu protokolos iespējams uzzināt par jautājumiem, kas lemti konkrētajā sēdē.

Kas ir pašvaldības kompetencē un – kas nav?

Likuma "Par pašvaldībām"15.pantā noteikts, ka katras pašvaldības pienākums ir:

1. organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds;
2. gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana);
3. noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi;
4. gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.);
5. rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.);
6. nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu;
7. nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.);
8. gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību;
9. sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā;
10. sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu;
11. izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai, ja tas paredzēts likumos;
12. piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību;
13. saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību;
14. nodrošināt savas administratīvās teritorijas būvniecības procesa tiesiskumu;
15. veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju;
16. savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas;
17. veikt nepieciešamos pasākumus domes vēlēšanās;
18. piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā;
19. organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus;
20. organizēt pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu;
21. veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti;
22. īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Visās ar šiem jautājumiem saistītajās situācijās iedzīvotāji var griezties pie savas pašvaldības deputātiem.

Tomēr pastāv arī situācijas, kad jautājums neskar pašvaldības kompetenci. Galvenokārt tie ir jautājumi, kas skar Latvijas valsts pārvaldi un likumdošanu. Piemēram, ja tiek mainītas starppilsētu vilcienu biļešu cenas vai to kustības grafiks, tad ar sūdzību par to pašvaldībā nebūtu jāvēršas, jo šis nav kādas vienas pašvaldības kompetences jautājums. Vēl komplicētāk ir ar ceļiem. Ne visas ielas, kas atrodas konkrētajā pilsētā, ir vietējās nozīmes jeb pašvaldības ceļi un atbildība par to uzturēšanu tiek dalīta ar valsti. Iedzīvotājs, protams, drīkst uzrakstīt pašvaldībai vēstuli vai griezties personīgi pie kāda deputāta, taču jārēķinās - pašvaldība atbildēs, ka "šis nav pašvaldības kompetences jautājums", vienlīdz atbildē būs norādīts, kuras institūcijas, iestādes vai uzņēmuma kompetencē jautājums ir un kur griezties, lai atrastu atbildi.

Pašvaldību deputāti pārsvarā pārstāv visu pašvaldības iedzīvotāju intereses un rūpējas par kopējām attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm. Pašvaldības deputāts tikai atsevišķos gadījumos var iesaistīties konkrētas problēmsituācijas risināšanā, ja tas skar pašvaldības kompetenci. Jāņem vērā, ka, aizstāvot viena cilvēka intereses, minētais jāsamēro ar citu iedzīvotāju interesēm. Taču, neraugoties uz to, iedzīvotājiem būtu vairāk jāvēršas pie deputātiem, tādējādi veicinot gan savstarpējo saikni starp lēmējvaru un sabiedrību, gan kopumā iesaistoties savas pašvaldības dzīves norisēs un neatstājot visu jautājumu izlemšanu 9 – 60 deputātu ziņā .