Ko paredz topošais Administratīvo pārkāpumu procesa likums?

Likumprojekts "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" (APPL) paredz vairākas būtiskas izmaiņas, proti, interesējošās tiesību normas varēs atrast un izlasīt vienā likumā. Vairs nebūs tādu administratīvā soda veidu kā administratīvais arests un administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija, kā arī būs noteiktas naudas soda minimālās un maksimālās vienības (viena naudas soda vienība – 5 eiro). Savukārt kopumā ar APPL paredzēts panākt ekonomisko un procesuālo efektivitāti. Šobrīd likumprojekts ir pieņemts Saeimā 2. lasījumā, un ir paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku

Tālajā 1991. gadā Latvijas Republikas Augstākā padome ar lēmumu "Par Latvijas PSR likumdošanas aktu piemērošanu Latvijas Republikas teritorijā" noteica, ka līdz attiecīga LR kodeksa vai cita likumdošanas akta pieņemšanai valsts teritorijā turpina piemērot Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Tam nedaudz koriģēja nosaukumu,  nodēvējot par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK).

"LAPK ir grozīts jau vairāk nekā 150 reizes."

Lai arī 1998. gadā Saeima pieņēma likumu "Par Latvijas PSR normatīvo aktu piemērošanas izbeigšanu", LAPK saglabāja likuma spēku, jo iepriekš minētā likuma 1. pants nosaka, ka "ar 1999. gada 1. janvāri spēku zaudē Latvijas PSR likumi, kā arī Latvijas PSR Augstākās padomes lēmumi un tās Prezidija dekrēti un lēmumi, kas pieņemti pirms 1990. gada 4. maija, izņemot LAPK, Latvijas Civilprocesa kodeksu, Latvijas Darba likumu kodeksu, Latvijas Kriminālkodeksu, Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, Latvijas Sodu izpildes kodeksu un Latvijas Republikas Valodu likumu".

Savukārt šobrīd Saeimā izskatīšanā ir  likumprojekts "Administratīvo pārkāpumu procesa likums", un ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī, līdz ar to LAPK zaudēs spēku. Jaunā likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka LAPK ir grozīts jau vairāk nekā 150 reizes, savukārt jaunas sodu sistēmas izveidošana nav iespējama, turpinot grozīt veco kodeksu.

Administratīvo pārkāpumu sistēmas pārskatīšanas reforma

Anotācijā norādīts, ka sistēmas reformā galvenā uzmanība jāpievērš jauna, skaidra, ātra un efektīva procesa izveidošanai, kas paralēli civilprocesam, kriminālprocesam un administratīvajam procesam noteiktu lietvedības vešanu tieši administratīvo pārkāpumu lietās gan valsts mērogā, gan pašvaldību līmenī. "Nav viena konkrēta iemesla vai problēmas, kādēļ uzsāka administratīvo pārkāpumu sistēmas pārskatīšanas reformu, tās ir vairākas problēmas, kas ir uzkrājušās gadu garumā (kodekss ir spēkā kopš 1985. gada)," skaidro Tieslietu ministrijas (TM) Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas juriste Jolanta Laura.

"Neskatoties uz milzīgo grozījumu skaitu, kodeksā joprojām ir saglabājušies vairāki demokrātiskai valstij neraksturīgi elementi."

Juriste norāda, ka kodekss ir pārmantots no padomju tiesību sistēmas un to piemēro vēl šobrīd, kā arī tajā ietvertās normas līdz šim nav sistēmiski pārskatītas. Proti, vairākas kodeksā ietvertās tiesību normas gan no doktrinārā, gan arī no praktiskā viedokļa ir pretrunīgas un loģiski nepamatotas, turklāt, neskatoties uz milzīgo grozījumu skaitu, kodeksā joprojām ir saglabājušies vairāki demokrātiskai valstij neraksturīgi elementi. "Administratīvo sodu sistēmai ir jāattīstās līdzi sabiedrībai, tāpēc ir pārskatīta administratīvo sodu sistēma un arī procesuālās normas," skaidro J. Laura. Jaunajā likumprojektā ir ietverts skaidrs, nepārprotams regulējums gan iestādēm, kas to piemēros, gan arī privātpersonām.

Visas tiesību normas vienā likumā

Savukārt pēc reformas, ja persona vēlēsies darboties konkrētā nozarē, tad visas viņu interesējošās tiesību normas varēs atrast un izlasīt vienuviet – vienā likumā.

"Ja persona vēlas nodarboties ar zvejniecību, tad visas nacionālās prasības, kas uz personu attiecas, un arī atbildība par šo prasību neievērošanu uzreiz būs izlasāma vienuviet, šajā gadījumā Zvejniecības likumā (un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos), tāpat šajā likumā būs noteiktas par attiecīgo nozari atbildīgās iestādes un arī tās iestādes, kas ir tiesīgas piemērot administratīvos sodus par Zvejniecības likuma pārkāpumiem," piemēru min J. Laura.

Šobrīd kodekss maldina

Lai gan LAPK būtu jābūt izsmeļoši aptvertām vienu nozari regulējošām tiesību normām, šobrīd ne administratīvo pārkāpumu sastāvi, ne to procesuālās normas kodeksā izsmeļoši nav regulētas. "Pārkāpumu sastāvi ir ietverti arī pašvaldību saistošajos noteikumos, savukārt procesuālās normas ir ietvertas, piemēram, Ceļu satiksmes likumā, kā arī bez jau minētajiem normatīviem pastāv vēl virkne speciālo likumu, kuros ir iekļautas normas, kas pēc savas būtības nosaka administratīvo atbildību," norāda J. Laura.

"Nav paredzēts administratīvais arests un administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija."

Līdz ar to šobrīd kodekss rada maldinošu iespaidu, proti, ka tajā ir kodificēti visi administratīvo pārkāpumu sastāvi. Tādējādi likumprojektam "APPL" nebūs sevišķās daļas ar pārkāpumu sastāviem, bet gan tikai vispārīgie materiālo tiesību jautājumi un administratīvo pārkāpumu process no tā uzsākšanas brīža līdz nolēmuma izpildei. Savukārt pārkāpumu sastāvi tiks kodificēti nozares likumos.

Kādi būs nozaru kodifikācijas ieguvumi?

TM pārstāve skaidro, kādi ir nozaru kodifikācijas ieguvumi:

• veicina nozares kodeksu veidošanu, kas nozares tiesību sistēmu padara pārskatāmāku, jo visaptveroša un horizontāla kodeksa veidošana strauji mainīgā tiesiskā regulējuma apstākļos ir neefektīva. Turklāt ir novērojama tendence, ka arī Eiropas Savienība administratīvo tiesību jomā ir izvēlējusies nozaru skatījumu un neuzlūko administratīvās tiesības kā vienotu tiesību nozari;
• viena likuma ietvaros atrodami gan noteiktie aizliegumi, gan par tiem paredzētais sods. Kodeksā lielākā daļa normu ir blanketas tiesību normas, kas izvērsti neapraksta pārkāpuma sastāvu, proti, konkrēts aizliegtās darbības apraksts atrodams speciālajā nozares likumā;
• nodrošina, ka par katru pārkāpumu ir paredzēts sods, jo korespondējošās normas ir jāmeklē viena likuma ietvaros, nevis, kā tas ir šobrīd, – nav pārliecības, ka, ietverot speciālajā nozares likumā kādu aizliegumu, izdara grozījumus kodeksā, lai paredzētu arī atbilstošu sodu;
• nozares kodeksa ietvaros var sabalansēt savstarpējo pārkāpumu un sodu smagumu, proti, visaptverošā kodeksā ir grūti samērot sodu savstarpējo sankciju smaguma atbilstību, piemēram, vides aizsardzības, sabiedriskās kārtības, imigrācijas vai korupcijas novēršanas jomās;
• var ievērot nozares specifikai atbilstošu juridisko tehniku un pārkāpuma sastāva veidošanas principus, kas katrā nozarē var būt atšķirīgi, pretēji tam visaptveroša kodeksa veidošana pieprasa vienotu pieeju, stilu un juridisko tehniku kodeksa ietvaros.

Kāda būs sodu sistēma?

Likumprojekts "APPL" paredz divus pamatsodus un divus papildsodus:

• pamatsodi:
  • brīdinājums;
  • naudas sods;
• papildsodi:
  • tiesību izmantošanas aizliegums;
  • tiesību atņemšana.

"APPL neparedz konkretizēt, kuras tiesības var atņemt vai ierobežot to izmantošanu, tādējādi ļauj to noteikt katras nozares likumā atbilstoši katras nozares specifikai," skaidro J. Laura, vēršot uzmanību, ka APPL vairs neparedz tādus soda veidus kā administratīvais arests un administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija.

Viena naudas soda vienība – 5 eiro

Vēl likumprojektā ir paredzētas naudas soda vienības, kas līdz šim nav noteiktas LAPK. Proti, viena naudas soda vienība ir 5 eiro, turklāt ir noteikts, ka minimālais naudas sods gan fiziskām, gan juridiskām personām ir divas naudas soda vienības, savukārt maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienības, juridiskajām – 4000 naudas soda vienības.

Vienlaikus Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākā referente Vita Briže vērš uzmanību, ka "likumprojektā ir iekļauts nosacījums, ka maksimālais naudas soda apmērs fiziskajām un juridiskajām personām ar likumu noteiktā administratīvā soda sankcijā var tikt pārsniegts, ja lielākas sankcijas nepieciešamību nosaka no valsts starptautiskajām saistībām izrietošas prasības, kā arī tas paredz citus izņēmuma gadījumus attiecībā uz naudas soda apmēru". Savukārt J. Laura papildus norāda, ka "maksimālais un minimālais naudas soda apmērs arī šobrīd ir paredzēts LAPK, ko pēc būtības pārņem arī likumprojektā".