Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
E-veselība ir vienota veselības nozares elektroniskā informācijas sistēma.
No 2016. gada decembra darbnespējas lapas un receptes obligāti jāizraksta elektroniski.
E-veselībai tiešsaistē datus sniedz:
Pagājušajā gadā Valsts kontrole (VK) revīzijas ziņojumā par e-veselības ieviešanu Latvijā norādīja uz riskiem, ka projektā iztērēto Eiropas naudu valstij būs jāatmaksā no budžeta, jo finansējums var tikt atzīts par neatbilstoši izlietotu. Saskaņā ar pagājušā gada datiem e-veselības projekta izstrādē bija paredzēts ERAF līdzfinansējums 11,3 miljoni eiro, kopējais finansējuma apjoms (kopā ar budžeta līdzekļiem) – 14,5 miljoni eiro. VK oktobrī ar vērtējumu un vairākiem desmitiem ieteikumu iepazīstināja Saeimas deputātus. Šogad maijā Publisko izdevumu un revīzijas komisija uzklausīja Veselības un Finanšu ministrijas un Nacionālā veselības dienesta (NVD) redzējumu par vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas (e-veselības) ieviešanas progresu.
NVD E-veselības un starptautiskās sadarbības departamenta direktors Mārtiņš Smilga informēja, ka projekts ir pabeigts, tā funkcionalitātes ir piegādātas un piegādes ir testētas. Pagājušajā gadā ir veikti visi maksājumi, kas bija plānoti projektā. E-veselības funkcionalitātes pārbaude notiks šā gada decembrī.
Ir izveidota produkcijas vide www.eveseliba.gov.lv , kas būs pieejama iedzīvotājiem, ārstiem un farmaceitiem. Taču pašreiz tā darbojas tikai NVD iekšējā tīklā.
Ir veikts drošības audits, papildus arī citas pārbaudes risku novēršanai, lai gūtu pārliecību, ka to var atvērt visiem potenciālajiem adresātiem. Sistēmā jau ir iedzīvotāju dati no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.
Sistēmas testēšanai ir noslēgti vairāki desmiti līgumu ar ārstniecības iestādēm, kurās ir savas informācijas sistēmas, par datu apmaiņas testēšanu un par e-veselības portāla testēšanu; 25 ārstiem ir piekļuve e-veselības portāla testēšanai attālināti. Testēšana notikusi kopā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadošajiem speciālistiem un citiem ārstniecības profesionāļiem.
Līdz 1. decembrim tiek plānots atvērt visas funkcionalitātes. E-veselības ieviešana notiks pakāpeniski, taču no 1. decembra obligāta būs darbnespējas lapu un recepšu izrakstīšana vienotajā elektroniskajā vidē.
M. Smilga informēja, ka aprīlī saņemts Datu valsts inspekcijas apstiprinājums personas datu reģistrācijai un atļauts veikt personas datu apstrādi e-veselības sistēmā.
Nacionālais veselības dienests piedāvā ārstniecības iestādēm un aptiekām uzsākt līgumu slēgšanu, lai ārstniecības iestādes un aptiekas varētu izmantot e-veselības sistēmas produkcijas vidi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 134 par vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu. Līgums par produkcijas lietošanu un informācija par tā slēgšanu ir publicēta NVD mājaslapā.
Mācības turpinās
Līdz 1. maijam mācības par e-veselību ir apmeklējuši vairāk nekā 700 ģimenes ārstu, iegūstot praktiskās un teorētiskās apmācības. Šīs prasmes apguvuši arī farmaceiti. Līdz šim mācības organizētas vairāk nekā 100 grupām, un tās apmeklējuši 2293 veselības aprūpes profesionāļi. Trijos vasaras mēnešos plānots organizēt vēl 55 mācību grupas.
Pagājušā gada nogales aptaujā par ārstniecības iestāžu gatavību uzsākt darbu e-veselības sistēmā 72% no ārstniecības iestādēm ir atbildējušas, ka datoru skaits ir pietiekams vai daļēji pietiekams. Negatīvs viedoklis par e-veselību ir tikai 10% no aptaujātajām ārstniecības iestādēm. NVD secinājums: negatīvs viedoklis par e-veselību ir tiem respondentiem, kas nebija piedalījušies mācībās vai norādījuši, ka viņu datorprasmes ir nepietiekamas.
Jau jūnijā paredzēts, ka sāks darbu ārpakalpojuma palīdzības dienests, kurā gan elektroniski, gan telefoniski sistēmas lietotāji varēs noskaidrot visus jautājumus.
Arī mācību materiāli veselības aprūpes profesionāļiem par e-veselības lietošanu ir ievietoti NVD mājaslapā.
NVD direktore Daina Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka sistēmā obligāti no 1. decembra būs jāizraksta darbnespējas lapa elektroniski un recepte elektroniski. Tā kā ir gana skaļi protesti pret medicīnas pakalpojumu sniegšanas formalitāšu elektronizēšanu, NVD vadītāja norādīja, ka lielākā daļa aptieku piedalās valsts kompensējamo medikamentu izsniegšanā un šo informāciju jau pašreiz apstrādā un sniedz elektroniski. Savukārt 1300 ģimenes ārstiem ir līgums ar valsti, tas ir, Nacionālo veselības dienestu, un viņiem finanšu informācija ir jāievada elektroniski jau 10 gadus. Par e-veselību ģimenes ārsti ir informēti jau daudzus gadus, viņiem ir bijis daudz iespēju no valsts budžeta līdzekļiem iegādāties nepieciešamo tehniku, programmatūru, jo kapitācijas naudā ir maksājums, kas jau no 2007. gada ir speciāli paredzēts tieši e-veselības attīstībai. Ģimenes ārstiem bija arī iespēja pieteikties uz datortehnikas iegādi no ES fondiem. "Ja viņi šo iespēju nav izmantojuši, tad nevar teikt, ka nav zinājuši," piebilda NVS vadītāja.
Uz Saeimu sauks vēlreiz
Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne, atzīstot, ka daudz kas ir izdarīts, atšķirībā no NVD optimistiskā pašvērtējuma tomēr norāda, ka projekts nav pabeigts, jo par tādu nav uzskatāms, kamēr nav pieejams lietotājiem. Visu darbību pabeigšanai tāpēc ir dots termiņš – 1. decembris. Ja projekts ir uzskatāms par nepabeigtu, ir risks, ka no ERAF tam paredzētie līdzekļi – 9,84 miljoni eiro – netiks saņemti. Tātad ilgstoši vilcināto un dārgo projektu apmaksās nodokļu maksātāji.
Funkcionalitātes pārbaudi decembrī veiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ja secinājums būs pozitīvs, varam sagaidīt šo summu no Eiropas Komisijas, ja negatīvs – naudu nesaņemam, prognozēja D. Rancāne.
Valsts kontrole par e-veselību Veselības ministrijai bija sniegusi 35 ieteikumus. VK pārstāve deputātus informēja, ka saskaņā ar ieteikumu ieviešanas grafiku ministrija ir informējusi par 17 ieteikumu ieviešanu jau šā gada sākumā. VK šo informāciju ir izvērtējusi un secinājusi, ka septiņi ieteikumi ir ieviesti (aktualizēti procesa apraksti, plāni, veikti grozījumi noteikumos un tamlīdzīgi), savukārt 10 ieteikumu ieviešana ir tikai uzsākta, un tiem ministrija lūgusi pagarinājumu līdz augustam.
Aizķeršanās iemesli bijuši dažādi. D. Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka pirmajā drošības auditā tika atklāts liels skaits augsta riska kļūdu. Ņemot vērā, ka sistēma satur sensitīvos datus, pieņemts lēmums sistēmu lietošanai neatvērt. Sistēmas programmētājs "Lattelecom", kas ir pamatuzņēmējs projektā, kļūdas ir novērsis, "vismaz viņi paši tā saka, ka viņi novērsuši visas kļūdas".
Drošības audits tiek veikts atkārtoti, ja tas beidzas pozitīvi, un drošības caurumu nebūs, tad jūnijā produkti būs pieejami lietotājam. Visām ārstniecības iestādēm, lai lietotu šo sistēmu, ir jāslēdz ar NVD līgumi.
NVD vadītāja arī informēja, ka Eiropas finansējuma apjoms ir samazināts, jo daļu līgumu izpildītājs atteicies izpildīt termiņu ierobežojumu dēļ.
Komisijas vadītājs Andris Bērziņš uzsvēra: pirmām kārtām svarīgi, lai šis projekts darbotos, un otrām kārtām, lai no valsts budžeta nevajadzētu samaksāt 9,84 miljonus. Tāpēc līdz septembra beigām projekta virzība būtu jāizskata vēlreiz. Tāpēc tiks lūgts Valsts kontrolei un VM sagatavot izvērtējumu par e-veselības projekta gatavību, savukārt Finanšu ministrijai - izvērtēt finansiālo situāciju.
19. maijā Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavotos grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz, ka e-veselības sistēmā veiktajiem ierakstiem un sagatavotajiem medicīniskajiem dokumentiem ir juridisks spēks arī bez droša elektroniskā paraksta.
"Elektroniskie vājinieki" Eiropā apņemas saņemties
VK revīzijas ziņojumā tika norādīts, ka Veselības ministrijas pirmā darba grupa projektam tika izveidota 2003. gadā. Sākotnēji e-veselību bija paredzēts ieviest 2010. gadā.
Eiropas Komisijas 2016. gada ziņojumā par Latviju sadaļā "Veselības aprūpe" norādīts: e-veselības pakalpojumu pieejamība un nodrošinājums joprojām ir zemāks par vidējo ES rādītāju. Tā kā e-veselības pakalpojumu izmantošana ir brīvprātīga, tikai 13% Latvijas ģimenes ārstu 2013. gadā apmainījās ar medicīniskajiem datiem elektroniski, salīdzinot ar 36% vidēji ES. Tikai 6% ģimenes ārstu izmantoja e-receptes, bet dažās dalībvalstīs šis rādītājs ir 100%. Sākot no 2016. gada 1. decembra, medicīnas iestādēs un aptiekās būs jāizmanto divi pakalpojumi – elektroniskās darbnespējas lapas un elektroniskās receptes. E-veselības pakalpojumu pieejamība tiks paplašināta, un to lietošana kļūs obligāta no 2017. gada jūlija.
Māra Kučinska Valdības rīcības plānā ir ierakstīts, ka līdz šī gada beigām ir jāizstrādā e-veselības sistēmas un portāla izveide, uzsākot e-receptes un elektroniskās darbnespējas lapas obligāto lietošanu.
