Vārda, uzvārda un tautības maiņa maksās divreiz vairāk

Likums skaidros terminus

Izveidojusies atšķirīga izpratne par terminiem "dzimtais uzvārds" un "dzimtas uzvārds", tādēļ likumprojekts "Personvārda un tautības ieraksta maiņas likums" paredz tos skaidrot.

Par dzimto uzvārdu uzskatīs uzvārdu, kas ierakstīts personas, kura vēlas mainīt uzvārdu, dzimšanas reģistrā dzimšanas fakta reģistrācijas brīdī, kā arī to uzvārdu, kas ierakstīts pēc paternitātes atzīšanas, ja personai paternitāte tikusi atzīta Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Laulības un ģimenes kodeksā noteiktajā kārtībā vienlaikus ar dzimšanas fakta reģistrācijas brīdi. Ar terminu "dzimtas uzvārds" sapratīs uzvārdu, kas ir ierakstīts dzimšanas reģistrā kādam no personas, kura vēlas mainīt uzvārdu, radiniekiem tiešā augšupējā līnijā. Savukārt ar terminu "pirmslaulības uzvārds" sapratīs uzvārdu, kas personai bija pirms pēdējās laulības noslēgšanas.

Kādos gadījumos varēs mainīt vārdu un uzvārdu?

Jaunais likums paredz trīs vārda maiņas un astoņus uzvārda maiņas pamatus.

Personvārdu (vārdu un uzvārdu) varēs mainīt, ja tas apgrūtinās personas iekļaušanos sabiedrībā. Šis personvārda maiņas pamats nodrošinās iespēju mainīt nelabskanīgu, grūti izrunājamu u.tml. vārdu un uzvārdu. Dzīvojot citā valstī, personvārda lietošana valodas īpatnību dēļ nereti ir apgrūtināta, to izrunā nepareizi, kļūdaini, personvārdu izkropļo.

"Personvārda lietošana valodas īpatnību dēļ nereti ir apgrūtināta, to izrunā nepareizi, kļūdaini, personvārdu izkropļo."

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā ir ļoti subjektīvs apstāklis, ko var novērtēt tikai pats subjekts, bet viennozīmīgi tas nevar tikt izmantots, lai maldinātu sabiedrību, piemēram, iegūstot tādu personvārdu, kurš vairāk uzskatāms par iesauku, segvārdu, titulu vai pseidonīmu. Gadījumos kad personvārda maiņas pamats ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, lai izvairītos no personvārda maiņas pamata izmantošanas nepamatotos nolūkos, kā personvārda maiņai nepieciešamo dokumentu noteiks argumentētu skaidrojumu, kurā izklāstīti iemesli, kas apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā, un paskaidrots, kā izvēlētais personvārds veicinās integrēšanos sabiedrībā.

Persona varēs iegūt dzimtas, dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, ievērojot jaunajā likumā dotos terminu skaidrojumus. Par dzimšanas reģistru uzskatīs arī baznīcā sastādīto dzimušo un kristīto sarakstu, kā arī baznīcas grāmatu, kurā agrāk reģistrēja dzimšanas faktus.

Paredzēta iespēja personai iegūt mātes vai tēva esošo uzvārdu, kas konkrētajā brīdī atšķiras no personas, kura vēlas mainīt savu uzvārdu. Šādas situācijas rodas, kad personas vecāki ir stājušies citā laulībā, mainījuši uzvārdu un ģimenē ir vēl citi bērni, pusmāsas, pusbrāļi. Līdz ar to personai, arī pilngadīgai, tiks radīta iespēja būt vienā uzvārdā ar pārējo ģimeni.

Likumprojekts paredz iespēju personai, kura, stājoties laulībā, pieņēmusi laulātā uzvārdu, mainīt uzvārdu uz savu pirmslaulības uzvārdu, pievienojot otra laulātā uzvārdu. Tas būs iespējams gadījumos, kad persona, noslēdzot laulību, pieņēmusi otra laulātā uzvārdu, bet pēc laika vēlas atgūt savu pirmslaulības uzvārdu un tam pievienot otra laulātā uzvārdu. Tas nozīmē, ka būs iespēja iegūt uzvārdu, kādu to būtu iespējams iegūt saskaņā ar Civillikuma 86. pantu, noslēdzot laulību.

Persona varēs iegūt arī otru vārdu. Likumprojekts paredz, ka otrs vārds varēs būt arī kā pirmais vārds. Tāpat būs iespēja iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu. Un arī turpmāk persona varēs mainīt vārdu un uzvārdu, ja veikusi dzimuma maiņu.

Kādos gadījumos varēs mainīt tautību?

Paredzēts, ka mainīt tautības ierakstu varēs vienu reizi pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja spēs pierādīt savu radniecību ar minētajām personām. 15 gadu vecumu nesasniegušam bērnam būs iespēja mainīt tautības ierakstu, ja kāds no vecākiem mainīs tautības ierakstu topošā likuma noteiktajā kārtībā un tautības ieraksta maiņai bērnam piekritīs abi vecāki.

Ja kāds no vecākiem būs notiesāts par tīša smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, šī vecāka piekrišana nebūs nepieciešama. Persona, kuras tautības ieraksts būs mainīts pirms pilngadības sasniegšanas, būs tiesīga mainīt tautības ierakstu arī pēc pilngadības sasniegšanas.

Izmaiņas attiecībā uz bērniem

Saskaņā ar Civillikuma 151. pantu bērna uzvārdu nosaka pēc vecāku uzvārda. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos dod tēva vai mātes uzvārdu. Ja vecāki nevar vienoties par bērna uzvārdu, to nosaka pēc bāriņtiesas lēmuma. Šobrīd trūkst regulējuma, kas noteiktu, kas darāms ar bērna uzvārdu pēc vecāku uzvārda maiņas. Līdz ar to iespējama situācija, ka bērns ir uzvārdā, kurš nav nevienam no vecākiem.

Vārdu, uzvārdu un tautību varēs mainīt persona, kura sasniegusi 15 gadu vecumu, ievērojot likumā noteiktos izņēmumus. Nepilngadīgai personai, kura būs sasniegusi 15 gadu vecumu un kura pati iesniegs iesniegumu, vecāku vai citu likumisko pārstāvju atļauja nebūs nepieciešama.

"Vārda un uzvārda maiņa tiek uztverta kā modes lieta."

Bērnam, kurš nebūs sasniedzis 15 gadu vecumu, vārdu, uzvārdu un tautību varēs mainīt, ja kāds no vecākiem ir notiesāts par tīša smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu vai arī gadījumā, ja dzimšanas fakts reģistrēts ārvalstī, un personvārda maiņai piekrīt abi vecāki. Personai, kura nebūs sasniegusi 15 gadu vecumu, uzvārdu varēs mainīt vienlaicīgi ar vienu no vecākiem, kurš maina savu uzvārdu topošā likuma noteiktajā kārtībā, un uzvārda maiņai bērnam piekritīs abi vecāki.

Līdzīgi būs ar tautību – personai, kura nebūs sasniegusi 15 gadu vecumu, tautības ierakstu varēs mainīt, ja kāds no vecākiem mainīs tautības ierakstu topošā likuma noteiktajā kārtībā un tautības ieraksta maiņai bērnam piekritīs abi vecāki. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka vienlaikus būs pieļaujama situācija, ka bērns paliek esošajā uzvārdā, neskatoties uz to, ka pēc vecāka uzvārda maiņas bērns paliek uzvārdā, kas vairs nav nevienam no vecākiem.

Topošais likums paredz iesniegumam pievienot nepilngadīgas personas rakstveida piekrišanu par personvārda vai tautības ieraksta maiņu, ja tā sasniegusi 12 gadu vecumu un iesniegumu ir iesnieguši nepilngadīgās personas likumiskie pārstāvji.

Situācijās, kad nepieciešama abu vecāku piekrišana bērna personvārda vai tautības ieraksta maiņai, bāriņtiesa varēs lemt par bērna personvārda vai tautības ieraksta maiņu atbilstoši bērna interesēm, ja vecāki paši nevar vienoties vai nav iespējams vienoties. Nereti ar vienu no vecākiem nav iespējams sazināties, jo viņš neinteresējas par bērnu, kā arī nav zināma viņa faktiskā dzīvesvieta. Šādos gadījumos bāriņtiesa varēs pieņemt lēmumu un tās izsniegtais dokuments aizstās otra vecāka piekrišanu, norādīts anotācijā. Vecāka, kurš notiesāts par tīša smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, piekrišana nebūs nepieciešama.

Kādos gadījumos varēs atteikt personvārda un tautības maiņu?

Šobrīd personvārda maiņu var atteikt, ja persona ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Jaunais likums paredzēs personvārda maiņu atteikt personai, kas atrodas meklēšanā, apcietinājumā vai ja personas kriminālā sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Neskatoties uz to, ka par personu, kura atrodas meklēšanā vai apcietinājumā, nav pieņemts notiesājošs tiesas spriedums, ierobežojums šādai personai mainīt personvārdu primāri saistīts ar sabiedrības interesēm un drošību, jo personas vārds un uzvārds ir pamatelements, kā persona tiek identificēta, par ierobežojumiem skaidrots likumprojekta anotācijā. Turklāt personvārda maiņa apgrūtinātu personas meklēšanu.

"Valsts nodeva par vārda, uzvārda, tautības ieraksta maiņu būs 150 eiro."

"Vienlaikus ņemams vērā, ka šis ierobežojums nepastāv, ja persona vairs neatrodas meklēšanā, kā arī ja personas statuss kriminālprocesa ietvaros mainās, proti, personai sodāmība ir dzēsta vai noņemta, tā vairs neatrodas apcietinājumā. Līdz ar to var tikt realizēta nepieciešamība mainīt personvārdu," skaidro likumprojekta izstrādātāji.

Mainīt tautības ierakstu atteiks, ja izvēlētais tautības nosaukums nav Tautību klasifikatorā. Personvārda maiņu atteiks, ja izvēlētais personvārds neatbildīs latviešu valodas normām, neskatoties uz to, ka ar šo tiks ierobežota personas privātā dzīve. Personas, kura vēlas mainīt vārdu un uzvārdu, privātā dzīve var tikt ierobežota, lai aizsargātu citu Latvijas iedzīvotāju tiesības brīvi lietot latviešu valodu visā Latvijas teritorijā un lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu, norādīts likumprojekta anotācijā. Izvēlētā uzvārda galotnei jābūt atbilstoši personas, kura maina uzvārdu, dzimumam.

Ja persona nesamaksās valsts nodevu, varēs atteikt personvārda vai tautības ieraksta maiņu.

Palielināsies valsts nodeva

Vārda, uzvārda vai tautība maiņa, stājoties spēkā jaunajam likumam, izmaksās dārgāk. Šobrīd valsts nodeva par maiņu ir 71,14 eiro, bet nākotnē par vārda, uzvārda vai tautības maiņu valsts nodeva būs 150 eiro apmērā. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka valsts nodeva 150 eiro apmērā plānota arī tad, ja persona maina gan vārdu, gan uzvārdu, proti, nesummējot likmi par vārda maiņu 150 eiro un uzvārda maiņu 150 eiro. Pēdējo gados vārda, uzvārda maiņa tiek uztverta kā modes lieta. Valsts nodeva palielināta, lai veicinātu pārdomātāku rīcību.

Būs paredzēti arī atvieglojumi, piemēram, nepilngadīgām personām, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu, valsts nodeva par personvārda vai tautības ieraksta maiņu būs 50 eiro. Vairākas sabiedrības grupas būs arī atbrīvotas no valsts nodevas.

Iesniegumu iesniegšanas kārtība saglabāsies līdzšinējā. Ar lūgumu mainīt vārdu, uzvārdu un tautību varēs vērsties jebkurā pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā vai Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī. Būs arī iespēja iesniegt elektroniski parakstītu iesniegumu.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Par to vēl būs jālemj Saeimai.