NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
15. aprīlī, 2016
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Valsts pārvalde
2
2

Zināmi valsts augstāko apbalvojumu saņēmēji

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais valsts apbalvojums, un ar to apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Tā devīze ir „Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”.

FOTO: Krists Spruksts/ LETA

Šodien oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicēti trīs Ordeņu kapitula paziņojumi. Tādējādi tapis zināms, kam 4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, pasniegs Triju Zvaigžņu ordeni, Atzinības krustu un Viestura ordeni. Šogad šī diena būs īpaša arī „Latvijas Vēstnesim” un tā izdotajam žurnālam „Jurista Vārds”, jo valsts apbalvojums piešķirts Latvijas fotožurnālistikas profesionālim un ilggadējam kolēģim Borisam Koļesņikovam.

Valsts apbalvojumu saņēmēji

Ordeņu kapitula paziņojums liecina, ka par nopelniem Latvijas valsts labā Triju Zvaigžņu ordenis  piešķirts 17 personām.

II šķiras ordenis:

  • diriģentam Andrim Nelsonam,
  • komponistam un pianistam Raimondam Paulam.

III šķiras ordenis:

  • operdziedātājam Aleksandram Antoņenko,
  • operdziedātājai Kristīnei Opolais,
  • pianistam, Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolas klavierspēles pasniedzējam, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavieru katedras profesoram Dr.art. Sergejam Osokinam,
  • Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektorei, profesorei, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklei, Dr.oec. Irinai Pilverei.

IV šķiras ordenis piešķirts septiņām personām, bet V šķiras - piecām.

Ar visiem apbalvojumu saņēmējiem var iepazīties oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" publikācijās. Ordeņu kapitula paziņojumi:

Apbalvojums "Jurista Vārda" fotogrāfam

Pieredzējušais fotogrāfs Boriss Koļesņikovs ir ilggadējs "Latvijas Vēstneša" darbinieks, kurš šobrīd darbojas kā žurnāla "Jurista Vārds" fotokorespondents. 4. maijā viņš saņems valsts apbalvojumu – IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

"Vairāk nekā četrdesmit gados, kopš B. Koļesņikovs darbojas fotoreportāžas žanrā, viņš dokumentējis būtiskākos Latvijas vēstures procesus - gan padomju režīma norises, gan jo īpaši Atmodas laika revolucionāros notikumus un neatkarību atguvušās Latvijas valsts jauncelsmi," norāda žurnāla "Jurista Vārds" redaktore Dina Gailīte.

Boriss Koļesņikovs var lepoties ar tādām vērtīgām un unikālām fotoreportāžām kā

  • Latvijas PSR un Latvijas Republikas Augstākās Padomes darbība 1990.-1993. gadā,
  • Barikāžu laiks,
  • 5. Saeimas un nākamo Saeimu darbs,
  • Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa darbība u.c. norises neatkarību atguvušajā Latvijas Republikā.

Tāpat, būdams žurnāla "Jurista Vārds" ārštata korespondents, viņš ir izveidojis ļoti apjomīgu Latvijas juristu portretu kolekciju.

Valsts augstākie apbalvojumi

Valsts apbalvojumu dibināšanas, piešķiršanas un nēsāšanas kārtību nosaka Valsts apbalvojumu likums. Valsts apbalvojumi tiek piešķirti gan Latvijas, gan ārvalstu pilsoņiem par sevišķiem nopelniem Latvijas labā. Apbalvojuma saņēmēji līdz ar apbalvojumu īpašas priekšrocības neiegūst, tomēr valsts apbalvojuma piešķiršana ir viens no lielākajiem pagodinājumiem, un tas tiek piešķirts uz mūžu.

Šobrīd pastāv četri Latvijas valsts apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme; Viestura ordenis un tā goda zīme; Atzinības krusts un tā goda zīme; 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, taču kopš 2008. gada šis valsts apbalvojums vairāk netiek piešķirts.

Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais valsts apbalvojums, un ar to apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Tā devīze ir "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm".

Viestura ordenis dibināts senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai. Ar to apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskas personas par sevišķiem militāriem nopelniem. Atšķirībā no pārējiem valsts apbalvojumiem ar Viestura ordeni apbalvo arī pēc nāves. Ordeņa devīze ir "Esiet stipri un cīnieties".

Atzinības krustam no visiem valsts apbalvojumiem ir vissenākā vēsture. Devīze: "Godprāta ļaudīm." Šo valsts apbalvojumu pasniedz par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā.

Katram no valsts apbalvojumiem ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes. Kādu valsts apbalvojuma šķiru vai goda zīmes pakāpi piešķirt kandidātam, lemj Ordeņu kapituls, izvērtējot konkrētās apbalvojumam izvirzītās personas nopelnus.

Jebkurai personai un Valsts prezidentam ir tiesības ieteikt apbalvošanai citas personas, iesniedzot ierosinājumu jeb iesniegumu Ordeņu kapitulā. Jāņem vērā, ka valsts apbalvojuma saņemšanai nedrīkst izvirzīt savu kandidatūru. Pretendentus apbalvojumiem nav tiesību izvirzīt arī pašam Ordeņu kapitulam.

Valsts apbalvojumi tiek pasniegti saistībā ar trim Latvijai nozīmīgiem notikumiem – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu 4. maijā, Lāčplēša dienu 11. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī. Taču tos var pasniegt arī citos gadījumos – Valsts prezidenta valsts vizītes laikā ārvalstīs un ārvalstu valsts vadītāju valsts vizītēs Latvijā, kā arī ārvalstu vēstniekiem, beidzot dienesta laiku Latvijā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI