Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kopš neatkarības atgūšanas Latvijas valsts apbalvojumi ir piešķirti 3687 personām.
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
Valsts apbalvojumu dibināšanas, piešķiršanas un nēsāšanas kārtību nosaka Valsts apbalvojumu likums. Šobrīd pastāv četri Latvijas valsts apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme; Viestura ordenis un tā goda zīme; Atzinības krusts un tā goda zīme; 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.
Valsts apbalvojumi tiek piešķirti gan Latvijas, gan ārvalstu pilsoņiem par sevišķiem nopelniem Latvijas labā. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsts apbalvojumus saņēmušas 3687 personas. Apbalvojuma saņēmēji līdz ar apbalvojumu īpašas priekšrocības neiegūst.
Valsts apbalvojumu veidi
Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais valsts apbalvojums. Tā devīze ir "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm". Ordenim ir sena vēsture. Tas tika nodibināts dažus gadus pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai. Ordeni atjaunoja 1994.gadā. Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Šie nopelni var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā.
Viestura ordenis dibināts 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai, apbalvojums atjaunots 2004.gadā. Atšķirībā no pārējiem valsts apbalvojumiem ar Viestura ordeni kopš 2010.gada apbalvo arī pēc nāves. Ordeņa devīze ir "Esiet stipri un cīnieties".
Ar Viestura ordeni apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskas personas par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsardzībai.
Atzinības krustam no visiem valsts apbalvojumiem ir vissenākā vēsture. Tas dibināts 1710.gadā Liepājā. Savukārt Latvijas Republikā atjaunots 1938.gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem. Šī valsts apbalvojuma devīze ir "Godprāta ļaudīm".
Ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.
"Valsts apbalvojums tiek piešķirts uz mūžu."
Katram no valsts apbalvojumiem – Triju Zvaigžņu ordenim, Viestura ordenim un Atzinības krustam – ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes. Ar I šķiru apbalvotais tiek iecelts par ordeņa lielkrusta komandieri, ar ordeņa II šķiru apbalvotais — par ordeņa lielvirsnieku, ar ordeņa III šķiru apbalvotais — par ordeņa komandieri, ar ordeņa IV šķiru apbalvotais — par ordeņa virsnieku, ar ordeņa V šķiru apbalvotais — par ordeņa kavalieri.
Katra apbalvojuma goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā, ordeņa I pakāpes goda zīme ir zeltīta, II pakāpes — sudraba, III pakāpes — bronzas.
Piemēram, ja personai tiek piešķirts I šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, šī persona ir Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieris. Savukārt, ja personai tiek piešķirts I šķiras Viestura ordenis, tad šī persona ir Viestura ordeņa lielkrusta komandieris utt. Persona, kura, piemēram, apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes (zeltītu) goda zīmi, kļūst par šīs goda zīmes nēsātāju.
Kādu valsts apbalvojuma šķiru vai goda zīmes pakāpi piešķirt kandidātam, lemj Ordeņu kapituls, izvērtējot konkrētās apbalvojumam izvirzītās personas nopelnus.
No visiem valsts apbalvojumiem visjaunākais ir 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. Tā tika nodibināta, lai godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus – barikāžu dalībniekus. Kopš 2008.gada šis valsts apbalvojums vairāk netiek piešķirts. Piemiņas zīme tika pasniegta par dalību 1991.gada janvāra barikādēs un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991.gada barikāžu dalībniekus.
Ar piemiņas zīmi apbalvo saskaņā ar likumu "Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi". Par apbalvojuma piešķiršanu lemj Saeimas priekšsēdētāja izveidota komisija.
Kārtība pretendenta izvirzīšanai
Jebkurai personai un Valsts prezidentam ir tiesības ieteikt apbalvošanai citas personas, iesniedzot ierosinājumu jeb iesniegumu Ordeņu kapitulā. Nevienam nav tiesības izvirzīt savu kandidatūru valsts apbalvojuma saņemšanai. Izvirzīt pretendentus apbalvojumiem nav tiesību arī pašam Ordeņu kapitulam. Ordeņu kapitula sekretāre Maira Sudrabiņa aicina iedzīvotājus novērtēt līdzcilvēku darbu un sasniegumus Latvijas labā un ieteikt tos valsts apbalvojumu saņemšanai.
Ierosinājums valsts apbalvojuma piešķiršanai jāsagatavo atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma prasībām. To sagatavo kā iesniegumu, īpašs formāts nav izstrādāts. Iesniegumā par valsts apbalvojumu jānorāda, ka konkrētajai personai ierosina piešķirt valsts apbalvojumu, un min šī ierosinājuma pamatojumu - vispusīgu to nopelnu sarakstu, par kuriem ierosina apbalvot.
Tekstā noteikti ietveramas ziņas ne vien par apbalvojumam ieteiktās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, bet arī šī cilvēka ieņemamais amats vai nodarbošanās. Vēlams norādīt arī ieteiktās personas kontaktinformāciju. Citu valstu pilsoņiem, ja iespējams, jānorāda pilsonības valsti. Iesniegumam jāpievieno ieteiktā dzīves apraksts (CV). Ierosinājumā var norādīt arī konkrētu valsts apbalvojumu, kuram pretendents tiek virzīts.
"Kandidātus valsts apbalvojuma saņemšanai var izvirzīt ikviens."
Ja pieteicējs nav drošs, kuram apbalvojumam izvirzītā persona atbilst vislabāk, var norādīt vienkārši, ka izvirza personu valsts apbalvojumam. Ordeņu kapituls izvērtē pretendenta atbilstību katram no apbalvojumiem saskaņā ar ordeņu statūtiem. Ierosinātājiem – fiziskām personām – jānorāda savs vārds, uzvārds, ieņemamais amats un dzīvesvieta, arī sava kontaktinformācija. Ja iesniedzējs ir juridiska persona, jānorāda juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja iesniedzēji ir vairākas personas, jānorāda ziņas par katru no iesniedzējiem.
Ierosinājumam vēlams pievienot arī citu personu atsauksmes par apbalvošanai ieteikto personu. Tās var uzrakstīt, piemēram, darba devēji, atzinību ieguvušas personas, kuras darbojas tajā pašā nozarē, kurā pretendents. Citu personu atsauksmes var iesniegt arī pēc ierosinājuma iesniegšanas.
M.Sudrabiņa atklāj, ka bieži pieteikumam pievieno arī atbalsta vēstules. Tās paraksta personas, kuras izsaka savu atbalstu konkrētajam cilvēkam piešķirt valsts apbalvojumu. Atbalsta vēstulēs par iesniedzēju jānorāda tāda pati informācija kā ierosinājumā. Piemēram, atbalsta vēstules izglītības darbiniekiem sūta audzēkņi.
Iesniegumus par valsts apbalvojumiem izvirzītajām personām ir jāadresē Ordeņu kapitulam Latvijas Valsts prezidenta kancelejai, Rātslaukumā 7, Rīgā LV-1900, Latvija. Sagatavotos ierosinājumus var sūtīt pa pastu vai personīgi nogādāt Valsts prezidenta kancelejā.
Lēmuma pieņemšana par valsts apbalvojuma piešķiršanu
Ordeņu kapituls izskata ierosinājumus par valsts apbalvojumu piešķiršanu un citus ar valsts apbalvojumiem saistītos jautājumus. Tā darbību regulē Valsts apbalvojumu likums un Ordeņu kapitula nolikums. Ordeņu kapitula kancleru un sešus locekļus, Latvijas Republikas pilsoņus, ieceļ Valsts prezidents uz savu pilnvaru laiku, kuri savus pienākumus veic bez atlīdzības. Personai, lai tā varētu darboties Ordeņu kapitulā, ir jāatbilst vairākiem kritērijiem. Kapitula kancleram jābūt apbalvotam ar vismaz vienu no augstākajiem valsts apbalvojumiem, savukārt diviem no locekļiem jābūt apbalvotiem ar Triju Zvaigžņu ordeni, diviem – ar Viestura ordeni un diviem – ar Atzinības krustu.
Šobrīd Ordeņu kapitula kanclers ir Dr.oec. Juris Binde, SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, Rīgas Tehniskās universitātes goda doktors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. Ordeņu kapitula locekļi ir Kārina Pētersone, valsts aģentūras "Latvijas Institūts" direktore, Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere, Ēriks Hānbergs, rakstnieks un publicists, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Gaidis Andrejs Zeibots, viceadmirālis, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, Ainars Pencis, ģenerālis, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, Māris Riekstiņš, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks NATO, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, Atzinības krusta lielvirsnieks, Dr.habil.med. Dace Gardovska, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāja, profesore, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pediatrijas klīnikas vadītāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, Atzinības krusta virsniece.
Ordeņu kapitula sēdes ir slēgtas, un tajās notikušo debašu saturs netiek izpausts, sabiedrībai vien tiek darītas zināmas tās personas, kurām Ordeņu kapituls nolēmis piešķirt valsts apbalvojumus. Persona, ja bijusi izvirzīta, bet nav saņēmusi apbalvojumu, par to netiek informēta.
Ordeņu kapitulam nav noteikts termiņš, kura laikā jāizskata saņemtie ierosinājumi. Piemēram, ja ir nepieciešams iegūt papildu ziņas par pretendentu, tad kandidatūras izskatīšana tiek pārcelta uz kādu no nākamajām sēdēm. Ordeņu kapituls strādā visa gada garumā, sēdēs pirms Latvijas valsts svētkiem izvērtējot no 170 līdz pat 200 kandidātiem. Bieži vien par vienu kandidātu ir iesniegti vairāki ierosinājumi. Ir bijuši gadījumi, kad pretendenta apbalvošanai savu atbalstu ir izteikušas pat 500 personas.
Izskatot ierosinājumus, tiek izvērtēta pretendenta darbība un nopelni, piešķirot Viestura ordeni, militārpersonām tiek ņemta vērā arī militārā dienesta pakāpe. Gadījumos kad apbalvošanai tiek izvirzītas militārpersonas, fiziskas personas apbalvošanai saistībā ar militāriem nopelniem un ārvalstu fiziskās un militārpersonas, atzinums tiek pieprasīts no Latvijas Republikas aizsardzības un ārlietu ministriem. Tāpat kapituls var pieprasīt papildu informāciju par izvirzīto personu no valsts un pašvaldību iestādēm, citām juridiskām organizācijām.
"Ordeņu kapituls sēdē izvērtē līdz pat 200 kandidātiem."
Apbalvojums tiek piešķirts uz mūžu, tomēr Ordeņu kapituls var pieņemt lēmumu par apbalvojuma atņemšanu. Apbalvojumu var atņemt šādos gadījumos: kad persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tiešā noziedzīgā nodarījumā, ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņa kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kas nav savienojams ar apbalvotās personas statusu.
Ordeņu kapitula informācija liecina, ka līdz šim valsts apbalvojums ir atņemts vienai personai. Tāpat ordeņa saņēmējs var atteikties no valsts apbalvojuma gan pēc, gan pirms tā pasniegšanas. No apbalvojumiem līdz šim ir atteikušās 16 personas.
Lai ar valsts apbalvojumu jau apbalvotajai personai varētu piešķirt to pašu, bet augstākas šķiras vai pakāpes apbalvojumu, jābūt jauniem nopelniem un jāpaiet četriem gadiem.
Apbalvojumu pasniegšana
Valsts apbalvojumi tiek pasniegti saistībā ar trim Latvijai nozīmīgiem notikumiem – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu 4.maijā, Lāčplēša dienu 11.novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembrī. Apbalvojumus var pasniegt arī citos gadījumos – Valsts prezidenta valsts vizītes laikā ārvalstīs un ārvalstu valsts vadītāju valsts vizītēs Latvijā, tāpat ārvalstu vēstniekiem, beidzot dienesta laiku Latvijā.
Svinīgajā valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonijā piedalās Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, personas, kurām tiek piešķirts apbalvojums, viņu ģimenes locekļi, Ordeņu kapitula locekļi, nozaru ministri un Saeimas pārstāvji. Katrs apbalvojuma saņēmējs tiek īpaši pagodināts, klātesošie tiek iepazīstināti ar apbalvojamā nopelniem. Valsts prezidents personiski pasniedz apbalvojumu. Svinīgo pasākumu papildina mākslinieku muzikāli apsveikumi. Pēc svinīgās daļas notiek Valsts prezidenta rīkota pieņemšana.
Apbalvojumu nēsāšana
Valsts apbalvojumus var nēsāt gan ikdienā, gan svētkos un svinīgos gadījumos. Ordeņu rozetes veida miniatūrzīmes, bet militārpersonas ordeņu lenšu atgriezumus un miniatūrās goda zīmes, kā arī piemiņas zīmju mazās nozīmes nēsā gan ikdienā, gan svētkos; ordeņu zvaigznes, krustus un lentes, kā arī miniatūrās ordeņu zīmes nēsā tikai valsts svētkos vai svinīgos gadījumos pie attiecīga tērpa.
Militārpersonas ordeņu zīmes, miniatūrās ordeņu zīmes un ordeņu goda zīmes nēsā oficiālos pasākumos pie attiecīga tērpa. Savukārt citu valstu apbalvojumus personas nēsā saskaņā ar attiecīgā apbalvojuma statūtiem, ievērojot Valsts apbalvojumu likuma 67.pantā noteikto kārtību.
Nēsājot valsts apbalvojumus, ir jāievēro reglaments. Apbalvojumu nēsāšanas kārtība paredz: vispirms ir liekams Triju Zvaigžņu ordenis, tam seko Viestura ordenis un Atzinības krusts; pēc tam attiecīgi – Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme; Viestura ordeņa goda zīme; Atzinības krusta goda zīme; 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, kā pēdējie liekami citu valstu apbalvojumi.
