Vecāku pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus
Fonda administrācijas speciālisti secinājuši, ka visu Eiropas valstu tiesību aktos ir noteikts vecāku pienākums nodrošināt savus bērnus ar uzturlīdzekļiem. Vairumā valstu šis pienākums ir spēkā, līdz bērns sasniedz 18 gadu vecumu. Šāda kārtība ir Igaunijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Slovēnijā, Lietuvā, Dānijā, Zviedrijā, Portugālē, Vācijā un Īrijā. Vairākās no šīm valstīm ir noteikti arī papildu nosacījumi gadījumiem, kad bērnam ir jānodrošina uzturlīdzekļi arī pēc 18 gadu vecuma. Piemēram, Lietuvā uzturlīdzekļi tiek maksāti arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas personai, kas ir atzīta par invalīdu. Līdzīgi arī Igaunijā vecākam ir pienākums uzturēt pilngadību sasniegušu bērnu, kuram vajadzīga palīdzība un kurš ir rīcībnespējīgs. Īrijā tiesības saņemt uzturlīdzekļus līdz 23 gadu vecumam ir jauniešiem, ja viņi studē pilna laika dienas nodaļā. Tāpat uzturlīdzekļi pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas Īrijā neatkarīgi no vecuma tiek nodrošināti arī jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Zviedrijā jaunieši līdz 21 gada vecumam var uzturlīdzekļus saņemt gadījumos, ja vēl nav pabeiguši pamatizglītības iegūšanu. Arī Dānijā ir noteikts, ka bērna uzturēšanas pienākums var turpināties līdz brīdim, kamēr bērns sasniedz 24 gadu vecumu, ja viņš turpina mācības vai studijas. Ziemeļīrijā un Apvienotajā Karalistē uzturlīdzekļi bērnam jānodrošina līdz 16 gadu vecumam vai arī līdz 19 gadiem, ja jaunietis mācās pilna laika dienas nodaļā.
Austrijā un arī Latvijā ir noteikts, ka bērna tiesības saņemt uzturlīdzekļus izbeidzas brīdī, kad viņš ir spējīgs pats sevi uzturēt, un tas nav atkarīgs no noteikta vecuma sasniegšanas (jo sevišķi – ne ar pilngadības sasniegšanu), bet gan ar brīdi, kad bērns spēj nopelnīt līdzekļus sevis uzturēšanai.
Valsts garantijas ar dažādiem nosacījumiem
Fonda administrācija analizējusi 13 dažādu Eiropas valstu pieredzi uzturlīdzekļu jautājumos. Secināts, ka astoņās – Lietuvā, Portugālē, Vācijā, Dānijā, Slovēnijā, Austrijā, Igaunijā un Zviedrijā – valsts, līdzīgi kā Latvijā, garantē bērnam uzturlīdzekļus, ja kāds no vecākiem tos nenodrošina. Taču katrā valstī ir atsevišķi nosacījumi uzturlīdzekļu saņemšanai. Piemēram, Austrijā tos bērnam izmaksā tikai trīs gadus, pēc tam iesniegums par uzturlīdzekļu saņemšanu tiesā ir jāiesniedz no jauna un tai jāvērtē situācija ģimenē un bērnam izmaksājamais uzturlīdzekļu apmērs. Savukārt Dānijā valsts nodrošina uzturlīdzekļus bērnam tikai gadījumos, ja tiesas lēmums pieņemts kādā no Ziemeļvalstīm.
"Visu Eiropas valstu tiesību aktos ir noteikts vecāku pienākums nodrošināt savus bērnus ar uzturlīdzekļiem."
Slovēnijā ir noteikts, ka bērnam izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru pārskata katru gadu un to nosaka atbilstoši inflācijas līmenim valstī. Bērni uzturlīdzekļus var saņemt līdz 15 gadu vecumam vai arī līdz 18 gadu vecumam ar nosacījumu, ja bērns nestrādā. Vācijā ir noteikts, ka uzturlīdzekļu maksājums tiek maksāts vientuļajiem vecākiem, kuri audzina bērnu līdz 12 gadu vecumam, jo viņiem ir īpaši sarežģīti savienot bērna audzināšanu ar mājsaimniecības uzturēšanu un darba pienākumu veikšanu. Tomēr Vācijā kopumā uzturlīdzekļi netiek maksāti ilgāk kā 6 gadus. Igaunijas tiesību akti paredz uzturēšanas pabalsta izmaksu no valsts budžeta par laika periodu, kas nav garāks par 90 dienām tajos gadījumos, kad vecāks nepilda uzturēšanas pienākumu un tiesa ir pieņēmusi nolēmumu, kurā noteikta bērna uzturlīdzekļu maksāšanas paātrinātā procedūra, vai nolēmumu par prasības nodrošināšanu.
Ierobežojumi parādniekiem
Eiropas valstīs ir noteiktas dažādas sankcijas par uzturlīdzekļu nenodrošināšanu saviem bērniem. Īrijā, ja persona labprātīgi nepilda tiesas lēmumu par uzturlīdzekļu maksāšanu, vietējās rajona tiesas izpildītājs var ierosināt neapzinīgajam vecākam piemērot kādu no piespiedu pasākumiem. Saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem personai var tikt piemērots ienākumu arests, cietumsods, kā arī nogādāšana uz tiesas sēdi piespiedu kārtā, civillietas ierosināšana par parādu piedziņu vai lēmums par īpašuma atsavināšanu.
Savukārt Ziemeļīrijā un Apvienotajā Karalistē gadījumos, kad vecāks, kuram jānodrošina uzturlīdzekļi bērnam, tos neveic noteiktajā laikā, īpaša Bērnu atbalsta aģentūra (turpmāk – aģentūra) ir tiesīga veikt tiešus atskaitījumus no vecāka darba algas vai arī izmantot tiesas palīdzību, lai iesniegtu prasību par izveidojušos parādu. Gadījumos, kad vecāks atsakās maksāt bērnam uzturlīdzekļus, minētā aģentūra var iesniegt prasības pieteikumu tiesā anulēt minētās personas autovadītāja apliecību vai piemērot brīvības atņemšanu. Tāpat šajā valstī vecāka rīcība, nesniedzot aģentūrai pieprasīto informāciju vai arī sniedzot apzināti nepatiesu informāciju, kas ļautu aģentūrai aprēķināt bērnam izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru, tiek kvalificēta kā kriminālpārkāpums.
"Īrijā, ja persona labprātīgi nepilda tiesas lēmumu par uzturlīdzekļu maksāšanu, vietējās rajona tiesas izpildītājs var ierosināt neapzinīgajam vecākam piemērot kādu no piespiedu pasākumiem."
Viena no valstīm, kurā ļoti sekmīgi izdodas piedzīt uzturlīdzekļus no vecākiem, ir Norvēģija. Jāpiebilst, ka tur valsts nenodrošina bērnus ar uzturlīdzekļiem, bet palīdz vecākiem šos jautājumus risināt. Norvēģijā tiek piedzīti 97% no visiem paredzētajiem bērnu uzturlīdzekļiem. Kā piespiedu līdzekļi pret personām, kas cenšas izvairīties no uzturlīdzekļu maksāšanas, tiek piemēroti automātiski atskaitījumi no darba algām, pabalstiem. Tāpat tiesību akti paredz tiesības apķīlāt parādnieka īpašumus – mājas, automašīnas, motociklus, lidmašīnas, laivas un citu mantu, kā arī banku kontus, fondus un saistības. Tāpat šajā valstī parādniekiem tiek piemērots arī arests, paziņojums policijai, policijas uzraudzība, pasu konfiskācija, aizliegums izbraukt uz ārvalstīm un arī maksātnespējas pieprasīšana.
Vācijā personai, kas nepilda uzturlīdzekļu maksāšanas saistības, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz 3 gadiem vai uzlikt naudas sodu. Slovēnijā kā piespiedu pasākumi uzturlīdzekļu nemaksātājiem tiek piemērota nekustamā vai kustamā īpašuma pārdošana, partnera daļu vai akciju pārdošana, aktīvu, kas ieguldīti organizācijās, kuras nodarbojas ar naudas apriti, pārdošana. Tāpat šajā valstī par uzturlīdzekļu nemaksāšanu var tikt piemērota brīvības atņemšana līdz 3 gadiem. Arī Igaunijā par apzinātu izvairīšanos no sava bērna uzturēšanas var tikt piemērots naudas sods vai brīvības atņemšana līdz 1 gadam. Nīderlandē īpaša valsts aģentūra par uzturlīdzekļu nemaksāšanu var uzlikt arestu personas darba algai, ienākumiem, kā arī kustamai vai nekustamai mantai.
Vienošanās kā labākais risinājums
Vecāku spēja pašiem vienoties par to, kā rūpēties par saviem bērniem šķiršanās gadījumos, ir normāla prakse daudzās Eiropas valstīs. Tas nozīmē, ka cilvēki apzinās savu pienākumu rūpēties par saviem bērniem un tiesībsargājošām institūcijām nav jāpiemēro piespiedu izpildes līdzekļi. Norvēģijā, nosakot bērna uzturlīdzekļu apmēru, ir noteikts, ka bērna vajadzības ir taisnīgi jāsadala starp abiem vecākiem. Tāpat noteikts, ka arī pēc šķiršanās ir jāveicina kontaktu uzturēšana un rūpes par bērnu no abu vecāku puses – piemēram, tam vecākam, kurš pastāvīgi nedzīvo kopā ar bērnu, ir iespējas panākt uzturlīdzekļu apmēra samazinājumu, ja viņš kopā ar savu bērnu pavada noteiktu laiku. Rezultātā lielākā daļa vecāku Norvēģijā jautājumus par bērna uzturlīdzekļiem atrisina bez valsts iejaukšanās, un valsts arī tajos retajos gadījumos, kad kāds no vecākiem izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas, tos nenodrošina.
Rūpes par bērnu - vecāku kopējs pienākums
Ziemeļīrijā un Apvienotajā Karalistē valsts nenodrošina bērnus ar uzturlīdzekļiem, taču īpaša valsts aģentūra palīdz vecākiem savstarpēji vienoties par uzturlīdzekļu aprēķināšanas kārtību, to apmēru un citiem jautājumiem. Uzturlīdzekļi par bērnu tiek maksāti tam vecākam, kurš ikdienā rūpējas par bērnu. Turklāt arī situācijās, ja bērns dzīvo pie abiem vecākiem, uzturlīdzekļus maksā tas, pie kura bērns pavada mazāk laika. Vecāks, kurš maksā uzturlīdzekļus, ir atbildīgs par to, lai tie tiktu maksāti pilnā apmērā un noteiktajā laikā. Ja tas netiek darīts, aģentūra ir tiesīga iesaistīties situācijas atrisināšanā. Turklāt gadījumos, ja vecāks ir atteicies maksāt, var tikt iesniegts pieteikums tiesā, lūdzot anulēt viņa autovadītāja apliecību vai arī piemērojot brīvības atņemšanu uz noteiktu laiku.
"Norvēģijā tiek piedzīti 97% no visiem paredzētajiem bērnu uzturlīdzekļiem. Kā piespiedu līdzekļi pret personām, kas cenšas izvairīties no uzturlīdzekļu maksāšanas, tiek piemēroti automātiski atskaitījumi no darba algām, pabalstiem."
Arī Īrijā valsts nenodrošina bērnus ar uzturlīdzekļiem, taču aktīvi iesaistās šī jautājuma risināšanā. Proti, ir izveidota īpaša organizācija, kurā darbojas profesionāli apmācīti speciālisti, lai palīdzētu pāriem (gan precētiem, gan neprecētiem), kuri ir nolēmuši dzīvot atsevišķi vai šķirties. Tāpat tiek palīdzēts arī pāriem, kuri jau dzīvo atsevišķi viens no otra. Organizācija palīdz, ja vecākiem rodas grūtības vienoties par abiem pieņemamiem noteikumiem saistībā ar uzturlīdzekļiem. Situācijās, ja kāds no vecākiem labprātīgi nepilda tiesas lēmumu par uzturlīdzekļu maksāšanu, tiesu izpildītājs var ierosināt piemērot viņa ienākumu arestu, lietas ierosināšanu par parādu piedziņu, lēmumu par īpašuma atsavināšanu vai kādu citu piespiedu pasākumu.
