Īru laikraksti ik dienu ziņo par iespējamiem streikiem, ja netiks apmierinātas autobusu šoferu, ierēdņu un citu darba ņēmēju prasības. Ekonomiskā krīze aptvērusi visu Īriju – darbiniekiem tiek „nogrieztas” darba stundas, samazināta alga vai tie atlaisti pavisam. Jāsaka gan: ja, dzīvojot un strādājot Īrijā, godīgi maksāti nodokļi, tad kādu laiku tīri labi var dzīvot no sociālajiem pabalstiem, kurus saņem ne tikai Īrijas pilsoņi, bet arī imigranti.
Bažas par darbu - iztikas avotu - nomāc ne tikai iebraucējus, bet arī pašus īrus, kuri nokļūst bezdarbnieka statusā. Tas liek rīkoties valsts pārvaldei. Lai tiktu saglabāta savu pilsoņu labklājība, visvairāk problēmu rodas imigrantiem no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā. Imigrācijas dienests rūpīgi izvērtē, kam piešķirt darba atļauju. Pat studentu vīzas nokārtošana, kuras iegūšana līdz šim bija visvienkāršākais veids, lai legāli uzturētos Īrijā, kļuvusi komplicētāka. Nepagarinot studentu vīzu, tiek cerēts, ka imigranti dosies atpakaļ uz savu dzimteni, tādējādi atbrīvojot darbavietas, kuras savukārt varētu ieņemt bez darba palikušie īri. Tiesa, nedaudz apšaubāmi gan šķiet, vai īri, kuri ir pieraduši strādāt augstāk kvalificētu darbu un saņemt lielāku atalgojumu, spētu strādāt „McDonald” ātrās apkalpošanas restorānā par ēdināšanas servisa darbiniekiem. Var jau būt, ka krīze piespiedīs jebkuru darbu vērtēt kā iespējamo ienākuma avotu.
"Var jau būt, ka krīze piespiedīs īrus jebkuru darbu vērtēt kā iespējamo ienākuma avotu."
Tomēr daudz reālāka šķiet iespēja, ka „vidējais īrs” priekšroku dos sociālajiem pabalstiem vai arī emigrēs uz ASV vai Angliju. Arvien biežāk tiek dzirdēts, ka daudz īru aizceļo uz Austrāliju, kura šobrīd ir vispievilcīgākajā ekonomiskajā situācijā. Arī daudz Īrijā dzīvojošo latviešu turpina savas emigrācijas gaitas, dodoties tieši uz šo valsti. Protams, netiek smādētas arī citas zemes, kurās iespējams atrast darbu, nopelnīt naudu un gūt jaunu emigrācijas pieredzi.
Vēl pirms gada, ejot pa ielu, visai bieži varēja redzēt mētājamies viena un divu eiro monētas, kurām neviens īpašu uzmanību nepievērsa. Tagad zemē mētājas nepaceltas vairs tikai piecu, divu un viena centa monētas. Arī lielveikalu automašīnu stāvvietas kļuvušas tukšākas. Tomēr, kaut ekonomiskās problēmas Īriju ir skārušas, nevar teikt, ka mākonis virs šīs valsts ir pavisam melns. Ekonomiskās krīzes laikā ir uzņēmēji, kuri pat iegūst. Kāds īru kurpnieks neformālā sarunā stāstīja, ka viņa bizness tieši tagad plaukst un zeļ, jo cilvēki vairs sabojātos apavus nemet ārā un nepērk jaunus, kā to galvenokārt darījuši līdz šim, bet nes tos labot pat vairākkārt. Izrādās, krīzes mākonim var pat būt zelta maliņa.
