Par pirmajām 10 slimības dienām slimības naudu maksā darba devējs. Par pirmo dienu darba devējs drīkst nemaksāt. Par otro un trešo slimības dienu – maksā ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas; no ceturtās līdz desmitajai slimības dienai – ne mazāk kā 80% apmērā no vidējās izpeļņas. Tas noteikts likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.panta pirmajā daļā.

Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Tātad darba devējs neapmaksās slimības lapu par gadu mijas svētku dienām, ja tajās nebija jāstrādā.

A lapas slimības naudas aprēķinā ņem vērā darba samaksu pēdējo sešos mēnešu laikā. Kā noteikts Darba likumā, dienas vidējo izpeļņu iegūst, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar nostrādāto dienu skaitu. Dienas vidējo izpeļņu reizina ar to dienu skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama slimības nauda.

Savukārt no 11. slimības dienas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķir slimības pabalstu – 80% apmērā no vidējās iemaksu algas. B lapas aprēķinam ņem vērā darba ņēmēja vidējo iemaksu algu par 12 kalendāro mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, kad iestājusies pārejoša darba nespēja. B lapas apmaksa atšķiras arī ar to, ka pabalsts tiek maksāts par visām kalendārajām dienām darbnespējas laikā (tātad arī brīvdienām).

No slimības naudas ietur nodokļus gan darba devējs, gan VSAA.

Par A lapas slimības naudas aprēķinu Jūs varat jautāt darba devējam (grāmatvedim). B lapas aprēķins būs atspoguļots VSAA lēmumā par slimības pabalsta piešķiršanu.

Vairāk par šo tēmu lasiet LV portāla skaidrojumos:

• Slimības lapas A piešķiršana un apmaksa
• Slimības lapas B piešķiršana un apmaksa