Normatīvie akti neparedz, vai uzturlīdzekļu maksājumi jāveic par kalendāro mēnesi, proti, par februāri, martu, aprīli utt., vai skaitot mēnesi no kāda noteikta datuma (piemēram, no 19. februāra līdz 18. martam). Uzturlīdzekļu maksājums pēc būtības ir regulārs un periodisks maksājums bērna uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai. Ministru kabineta noteikumu Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2. punkts nosaka, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Lai šādā gadījumā aprēķinātu, kāda ir maksājamo uzturlīdzekļu summa par attiecīgo periodu, ir iespējami divi varianti. Pirmkārt, var balstīties uz Civilprocesa likuma 47. pantu, kas nosaka, ka termiņš, kas skaitāms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu. Tātad termiņa tecējumu var rēķināt no spriedumā norādītā 19. datuma līdz nākamā mēneša 18. datumam, un līdz ar to arī konkrētais mēnesis, par kuru jāveic uzturlīdzekļu maksājums, tiek noteikts šādi. Ja piedziņas periods beigsies, piemēram, 25. datumā, tad atlikušās 7 dienas pēc iepriekšējā mēneša perioda tiks aprēķinātas pa dienām.

Taču periodu var rēķināt arī tā, kā esat izklāstījis jautājumā: no 19. datuma līdz mēneša beigām (pa dienām) un turpmāk pilnus mēnešus.

Matemātiski nekas nemainās, ja tiesu izpildītājs izvēlas dažādus perioda aprēķinus. “Abos aprēķinos tiek ņemts uzturlīdzekļu perioda sākuma un beigu datums, tāpēc periods ir viens un tas pats,” uzsver Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vecākā juriste Elīna Avota.