|
Tiesa
Vispārējā tiesa
|
Abās tiesās kopā 2025. gadā ierosinātas 1878 lietas (1706 lietas 2024. gadā).
Runājot par izskatīto lietu skaitu, Tiesa un Vispārējā tiesa 2025. gadā kopumā pabeidza 1898 lietas; jāprecizē, ka šajā aprēķinā būtībā identiskas 404 apvienotās lietas tiek uzskatītas par vienu lietu (salīdzinājumam: 2024. gadā pabeigtas 1784 lietas, un tas jau bija ārkārtīgi liels skaitlis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem – 1687 lietas 2023. gadā un 1666 lietas 2022. gadā).
Izskatāmo lietu skaits abās tiesās ir 2489, un tas apstiprina pagājušajā gadā novēroto samazinājumu (2509 lietas 2024. gadā salīdzinājumā ar 2587 lietām 2023. gadā).
EST infografika
Tiesa
Pagājušo gadu iezīmēja būtisks jaunu lietu pieplūdums – ierosinātas 889 lietas. Šis skaitlis ir nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā, kad tika iesniegtas 920 lietas. Tomēr – ja nebūtu veikta Eiropas Savienības Tiesas statūtu reforma, ar kuru Tiesas prejudiciālā kompetence sešās īpašās jomās tika nodota Vispārējai tiesai, pagājušajā gadā Tiesā būtu iesniegtas 954 lietas, un tas nav tālu no 2019. gadā sasniegtā rekorda, kad tika reģistrētas 966 lietas.
2025. gadā notika arī intensīva ar tiesas spriešanu saistīta darbība, jo Tiesa pabeidza 774 lietu izskatīšanu – līdzīgi iepriekšējo gadu lietu skaitam (792 lietas 2020. gadā, 772 lietas 2021. gadā, 808 lietas 2022. gadā un 783 lietas 2023. gadā), izņemot 2024. gadu, kura rezultāts (862 lietas) bija saistīts ar nepieciešamību pabeigt ievērojamu skaitu lietu, pirms amatu atstāj tie tiesneši, kuriem beidzies pilnvaru termiņš.
Vidējais tiesvedības ilgums bija 16,7 mēneši (ņemot vērā visus lietu veidus kopā) salīdzinājumā ar 17,7 mēnešiem pirms gada. Samazinājums skar visus lietu veidus: no 17,2 līdz 16,9 mēnešiem prejudiciālajās lietās, no 21,5 līdz 20 mēnešiem tiešo prasību lietās un no 18,4 līdz 15,1 mēnesim apelācijas lietās.
Ņemot vērā nelīdzsvarotību starp ierosināto lietu skaitu un pabeigto lietu skaitu, izskatāmo lietu skaits 2025. gada 31. decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies. Proti, 1322 lietas salīdzinājumā ar 1207 lietām pirms gada.
EST infografika
EST infografika
2025. gadā Tiesai iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ģeogrāfiskās izcelsmes analīze atklāj, ka tie saņemti gandrīz no visām dalībvalstīm, un ievērojamu skaitu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegušas Itālijas (110 lūgumi) un Polijas (63 lūgumi) tiesas [2].
Vispārējā tiesa
2025. gadā Vispārējā tiesa pabeidza tās vēsturē lielāko skaitu lietu vienā kalendārajā gadā. Lai arī ierosināto lietu skaits bija rekordliels, neizskatīto lietu uzkrājumu tā samazināja līdz pēdējos 18 gados zemākajam līmenim.
Ar 989 ierosinātajām lietām un pieaugumu par 26 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Vispārējā tiesa sasniedz vislielāko jauno lietu skaitu vēsturē. Pat neņemot vērā 65 lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas iesniegti Vispārējai tiesai 2024. gada beigās nodotajās jomās, – 924 tiešās prasības un lietas, kas tiek izskatītas sevišķā tiesāšanas kārtībā, pārsniedz to skaitu pēdējos piecos gados.
Tiešo prasību jomā var novērot nelielu ierosināto lietu skaita samazinājumu tiesvedībās saistībā ar strīdiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā (257 lietas salīdzinājumā ar 268 lietām 2024. gadā, proti, –4 %).
Ievērojami pieaudzis 2025. gadā ierosināto civildienesta lietu skaits (109 lietas salīdzinājumā ar 76 lietām 2024. gadā, proti, +43 %). Šī joma veido 11 % no kopējā 2025. gadā ierosināto lietu skaita.
Lai arī valsts atbalsta jomā 2025. gadā ierosināto lietu skaits (27 lietas) nedaudz pārsniedz 2024. gada lietu skaitu (23 lietas), tas tomēr joprojām ir zemāks par agrāk Vispārējā tiesā izskatīto lielo skaitu šādu lietu. Visbeidzot, lietu skaits konkurences jomā joprojām ir līdzīgs kā 2023. un 2024. gadā – 12 jaunas lietas 2025. gadā.
Vispārējās tiesas darbību turpināja papildināt strīdi saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem – 105 jaunas ierosinātas lietas 2025. gadā (salīdzinājumā ar 63 lietām 2024. gadā). Lielākā daļa jauno lietu šajā jomā (84 lietas no 105) attiecas uz virkni ierobežojošo pasākumu, ko Savienība pieņēmusi saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu, tostarp saistībā ar Baltkrievijas iesaistīšanos, situāciju Moldovā, Irānas militāro atbalstu Krievijai vai tās destabilizējošām darbībām pret Eiropas Savienību vai tās dalībvalstīm.
Ar ekonomikas un monetāro politiku – jomu, kas tostarp ietver banku tiesības, – saistīto lietu skaits joprojām strauji samazinās (12 celtas prasības un viena lieta, kuru Tiesa nodevusi atpakaļ Vispārējai tiesai, 2025. gadā salīdzinājumā ar 33 ierosinātajām lietām 2024. gadā un 56 lietām 2023. gadā).
2025. gadā pabeigto lietu bruto skaits ir 1527, tomēr, ja 404 būtībā identiskās lietas, kas tika ierosinātas 2023. gada oktobrī un pabeigtas 2025. gada decembrī (no T-620/23 līdz T-1023/23), uzskata par vienu vienību, tad šis skaits ir 1124 lietas, proti, pieaugums salīdzinājumā ar 2024. gadu ir 22 %. Tas ir augstākais rādītājs Vispārējās tiesas vēsturē, un tas ievērojami pārsniedz iepriekšējo rekordu – 1009 pabeigtas lietas 2018. gadā.
Neraugoties uz nepieredzēti lielo jaunu lietu pieplūdumu, Vispārējai tiesai tomēr izdevies samazināt neizskatīto lietu uzkrājumu līdz 1167 lietām – tas ir zemākais rādītājs kopš 2007. gada.
Šīs pūles ļāva ievērojami samazināt tiesvedības ilgumu. Proti, lai gan šis ilgums bruto ir 18,9 mēneši, ja iepriekš minēto 404 būtībā identisku lietu grupu uzskata par vienu lietu, tad faktiski tas ir 16 mēneši (salīdzinājumā ar 18,5 mēnešiem 2024. gadā).
EST infografika
Prejudiciālo jautājumu jomā 2025. gads ir pirmais pilnais gads kopš Eiropas Savienības Tiesas statūtu reformas, ar kuru Tiesas prejudiciālā kompetence noteiktās īpašās jomās tika nodota Vispārējai tiesai.
Vispārējai tiesai tika iesniegti 65 lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu jomās, kas ietilpst tās kompetencē. No tiem 24 lūgumi attiecas uz kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu, 18 – uz kompensāciju un atbalstu pasažieriem iekāpšanas atteikuma vai transporta pakalpojumu atcelšanas vai kavēšanās dēļ, 8 – uz Muitas kodeksu, 7 – uz akcīzes nodokļiem, 7 – uz preču tarifa klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā un viens lūgums – uz siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.
Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu saņemti no 17 dažādām dalībvalstīm. Vislielāko devumu kopējā lietu skaitā sniegusi Vācija (21 lūgums), tai sekoja Austrija un Polija katra ar 7 lūgumiem un Bulgārija ar 6 lūgumiem. Jānorāda arī, ka kopā tādus lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas ietilpst Vispārējās tiesas kompetencē, sniegušas 13 augstākās tiesas no 13 dažādām dalībvalstīm.
EST infografika
[1] Lieta C-682/25, Crossryn (High Court of Justice, Londona).
[2] Ievērojamais Itālijas tiesu iesniegto lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu skaits lielā mērā skaidrojams ar šo tiesu jautājumiem par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības piešķiršanai un atņemšanai tiesību normu, un konkrētāk – jēdziena “droša izcelsmes valsts”, interpretāciju. Polijas tiesu iesniegtie lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu galvenokārt attiecas uz Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK tiesību normu interpretāciju.
