Lielāko valsts un citu aizskarto pušu interesēs atgūto naudas līdzekļu apmēru 2025. gadā veido civillietas, kur kopumā atgūti vairāk nekā 178 miljoni eiro, administratīvo pārkāpumu lietās piedzīti 49 miljoni eiro, savukārt krimināllietās kopumā 4,5 miljoni eiro. Uzturlīdzekļu garantijas fonda labā pērn atgūti vairāk nekā 10 miljoni eiro.
2025. gadā, salīdzinājumā ar 2024. gadu, būtiski samazinājās izpildu dokumentu skaits administratīvajās lietās, savukārt palielinājās civillietu skaits. No visām 2025. gadā uzsāktajām izpildu lietām vairāk nekā puse jeb 59 % bija civillietās pieņemto nolēmumu izpilde. Administratīvo pārkāpumu lietas veidoja nepilnus 37%, bet piespiedu izpildei nodoto krimināllietu īpatsvars bija tikai 3 %.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore: “Pieaugošais piespiedu izpildei nodoto lietu skaits saistīts ar Civilprocesa likumā izdarītajiem grozījumiem, kas stājās spēkā 2025. gada 1. aprīlī un vienkāršoja kārtību, kādā izsniedzams tiesas brīdinājums par saistību piespiedu izpildīšanu. Minētās izmaiņas palielināja tiesā iesniegto pieteikumu skaitu un līdz ar to arī pieauga piespiedu izpildei nodoto tiesnešu lēmumu skaits. Tas gan nav mainījis parādnieku maksātspēju, jo saistības, uz kuru pamata pieņemti lēmumi, nav jaunas. Tās pārsvarā ir neizpildītas saistības, par kurām kreditori iepriekš vienkārši nebija vērsušies tiesā.”
Papildus prasībām par parādu piedziņu civillietās, tiesu izpildītāju lietvedībā izpildīšanai nonāk arī nolēmumi, kas pieņemti lietās par aizgādības un saskarsmes tiesībām – 2025. gada ietvaros tādas bija 122 lietas.
LZTIP infografika
Tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pienākums ir rūpēties par nozares pārstāvju profesionalitāti un publiski pārstāvēt viņu viedokli.
