VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
31. oktobrī, 2011
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
3
3

Šestjorkas

Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ironiski atminējos, ka par sešiniekiem vai šestjorkām sauc pakalpiņus, kas paklausīgi izpilda bosu pavēles.

Mokpilnās, kā izteicās tautas priekšstāve Grigule no ZZS, koalīcijas radīšanas priekšvakarā seši ievēlētie pameta savu karogu ZRP. Viņi uzreiz tika ierauti pārmetumu un aizdomu virpulī. Prese un pārējie centās aizrakties līdz kompromatiem, vai ienākumi bijuši kristālskaidri un tamlīdzīgi. Ironiski atminējos, ka par sešiniekiem vai šestjorkām sauc pakalpiņus, kas paklausīgi izpilda bosu pavēles. Sešinieks izteica aizdomas, ka ZRP vada kāda nezināma vara, To pašu teica arī par sešinieku – viņi esot zināmi nezināmu spēku marionetes. Kas ir šī nezināmā vara? Nauda?

Mokas ar koalīciju bija ilgas, tika saražoti neskaitāmi žurnālistu un eskpertu raksti, kas notika, notiek un notiks. Izrādās, ka pateikt vārdu “reforma” ir daudz vieglāk, nekā pārliecināt par to tautu. ZRP ar to veiksmīgi izdevās iekļūt parlamentā, bet ŠRP gan palika aiz borta. Visā koalīcijas aritmētiski varas kārajā skaitļošanā un amatu tirgošanā, manuprāt, reformu un tautvaldības jēdziens kārtējo reizi pazuda nebūtībā. Nav vairs būtiski, ko nozīmē 22–6=16 vai 20+16+14+6=56.

Būtiski ir tas, ka parlamentā var tautai mazpazīstami pilsoņi iesoļot ar vienu karogu, tiklīdz kā pa vārtiem iekšā, tā pacelt citu karogu un, ja vajag, tad paturēt arī abus karogus. Ir tik ērti un aizkustinoši pavēstīt, ka tas tiek politski atbildīgi darīts tautas un vēlētāju uzticības labā. Kurš gan Latvijā sejā redzējis, kāda tad izskatās šī slavenā politiskā atbildība? Klīst pa parlamentu kā spoks.

Vienotības deputāts aizrunājās pat tik tālu, ka bezpartejisks ministrs nekam neder, jo viņam nevarēs piešūt politisku atbildību. Neticama augstprātība! It kā tikai partiju biedri ir atbildīgi, bet pārējie pilsoņi bezatbildīgi un neprognozējami. Paldies dievam, vismaz pildīs darba pienākumus, nevis skatīsies katru dienu, uz kādu rēgu šoreiz rāda partijas bosa īkšķis. Un likumi ir pilni ar pantiem par amatpersonu atbildību.

Būtiski ir tas, ka partejiski atkarīgais deputāts vai ministrs vajadzības gadījumā var paslēpties mammas partijas brunčos, un otrādi, ja kaut kas nav izdevies, partija var paslēpties aiz uzpurēšanai paredzētā grēkāža. Citādi izskatās, ka pie vainas žurnālisti, kuri, aizgūtnēm stāstot par koalīcijas sāgu, kaut kur paslēpuši visas solītās reformas. Vienīgais, ko kaut cik varu pamanīt, ir Ķīļa skaidrojumi par iecerēm izglītībā.

Ja tauta izslāpusi pēc pārmaiņām, tad ir nesmuki politiķiem to izmantot glītos manifestos, lai pēc tam aizbildinātos, ka šis un tas nav iespējams, jo bremzē gan koalīcija, gan opozīcija. Naivā tauta viņiem mandātus deva ne jau tāpēc, lai pusnakts sarunās dalītu ietekmes sfēras un portfeļus. Ja kaut kur nepieciešamas reformas, tad vispirms politiskajā sistēmā.

Ja tauta ir aizdomīga par nezināmās naudas spēju dancināt deputātus pēc savas stabules, tad [tautai] pašai jāizdara tā, lai deputātu izvēlē pēc iespējas samazinātu naudas ietekmi:

Partijas saņem tikai biedru naudu, atklāti, bez mistiskajiem ziedojumiem. Naudu netērē reklāmas kampaņās ar skaistiem saukļiem un gigantiskām fotogrāfijām uz stabiem. Partiju atkarīgo un neatkarīgo biogrāfijas, programmas un reformas laicīgi izziņo oficiālajos, valsts finansētajos, medijos. Radio, televīzija un tīmeklis, valsts un pašvaldības organizē kandidātu neklātienes un neklātienes tikšanos un diskusijas ar vēlētājiem. Lai tauta ir aktīva, plati klausās, skatās, lasa un domā! Kopš 1995. gada partiju finansēšanas likums pārrakstīts vairākkārt, neviens neliedz to pārrakstīt vēl vienu reizi.

Gan jau kāds ir parēķinājis, ka pie sešu miljonu vēlēšanu kampaņas izdevumiem uz vienu Saeimas deputātu vidēji tiek notrallināti Ls60,000. Manuprāt, pienācis laiks šo naudu samazināt, ja ne 100 reizes, tad 50 vismaz, lai atlikumu izmantot citiem lietderīgiem mērķiem, kaut vai ieguldījumos jaunām darba vietām. Lai nav tā, ka uzņēmēji īgni izvairās runāt par vējā izmestajiem ziedojumu tūkstošiem.

Tīmekļa mājas lapas uzturēšana gadā maksā ap 75 latiem. No Daugavpils līdz Liepājai pie vēletājiem ar autobusu var aizbraukt par 11 latiem. Ar sešiem miljoniem latu ap 600 uzņēmīgo, vienalga kādā vecumā, var uzsākt savu rūpalu šeit pat Latvijā...

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI