Vienu dienu, pavisam nesen manā pastkastītē iekrita vēstule. Skaidrs, ka pārsūtīta neskaitāmas reizes. Jau sāku vīpsnāt, ka man kārtējo reizi piesolīs neizmērojamu laimi vai veiksmi tuvākajās stundās, bet tad pamanīju, ka virsrakstā ir rakstīts Latvenergo.
Vēstules autore atvainojās, ka iesaistījusies it kā ķēdes vāstulē, taču norādīja uz aptauju par Latvenergo un sociālo taisnīgumu.
Māra Niedra un Aina Kivilande, aptaujas, kas ievietota visidati.lv, autores raksta: “Mēs esam pavisam parastas savu bērnu mammas un mums nav nekāda sakara ne ar partijām, ne ar Krievijas gāzi...” Man patīk aptaujas, labprāt tās aizpildu. Labi, ka neizmetu ķēdes vēstuli, labi, ka sāku aizpildīt anketu.
Tā es uzzināju, ka zem tā saucamā sociālā taisnīguma lozunga ir paslēpušies divi jauni tarifi. Nosaukšu tos par mazo un lielo tarifu. Līdz šim biju dzirdējis tikai par mazo tarifu, kas ir par 11 procentiem lielāks nekā iepriekš. Toties brašiem enerģijas tērētājiem piemērots lielais tarifs, kas jau par 44 procentiem lielāks. Un lai lietas būtu vēl sociāli taisnīgākas, mazais tarifs darbojas ierobežo stundu skaitu!
Lūk, šī aptauja mani aizveda līdz jautājumam, kas lika man sarēķināt, cik man būs jāmaksā par elektrību turpmāk. Fantastiski! Sociālais taisnīgums Latvenergo izpratnē man liks maksāt par 40% vairāk gadā, jo viņu taisnīgais limits pietiek knapi mēnesim. Dzīve ārpus Rīgas mājiņā, kam nav centralizēta siltuma, aukstā un karstā ūdens, kanalizācijas un gāzes apgāde, kļūs par 40% dārgāka.
Kāds gan elektrības tarifiem sakars ar sociālo taisnīgumu?! Godavārds, nesaprotu! Domāju, ka šādi palielināt tarifus laikā, kad iedzīvotāju ienākumi un pirktspēja aizvien samazinās, ir brēcošs sociālā netaisnīguma paraugs!
Bet gan jau drīz mums būs nodoklis arī par svaigu gaisu, siltiem saules stariem un jūras viļņu šalkām :)
