Vispirms mani uz emuāru mudināja kādas kundzes vēstules, kas izteica neapmierinātību un dusmas par latviešu vīriešiem, kuri izmantojot latviešu sieviešu vientulību:
Tas tik prasti un pat merkantīli no kunga puses, atskriet vienu divas stundas, labi, ja vēl viesu mājā, un prom pelnīt naudu, ko stieps laulenei, bet prostitūtas šamie negrib, vajagot jūtas, just mīlestību no sievietes, ka mīl viņu pašu, nevis viņa naudu! Nu man šķiet, ka tā ir pilnīga izmantošana, ko var atļauties te Latvijā īpaši, jo radīts mīts, ka vīriešu deficīts utt. Pie tam kungi nez ko grib no dāmām, kā TV dīvām, bet paši, nu mazākais, ja neinteresanti, bet nolaidušies, izgāzušies, skopīgi, melīgi, ja ir nauda, tad vēl jo vairāk, ar apziņu, ka visu var nopirkt – atbaidoši!
Un personīgi man ir daudz paziņu sieviešu, dažāda vecuma, [kuras ir] vienas un tas mani arī tāpēc interesē. Ja būtu viena, divas, bet daudz, daudz. Gan ar, gan bez dažāda izglītības spektra, ar īpašumiem, ar auto, biznesa veiksmi, amatiem un bez, resnas, kārnas, īsas, garas, asas, maigas... un tomēr vienas. Tas tomēr IR fenomens! Un līdzko šī pati, gadiem brāķēta te, sadūšojas paskatīties ārpus Latvijas, tā vismaz atrod otru pusi, vietu, pat laulības, dažādas, veiksmīgākas, mazāk veiksmīgas, bet tad arī izšķiras, vismaz ir reāla dzīve, ko veidot!
Tad Latvijā ieradās BBC korespondents, parunājās ar Dainu un Zani un secināja, ka latviešu sievietēm grūtības ar dzīvesbiedriem. Maisam gals bija vaļā. Mana emuāru kolēģe sasparojās, paprovocēja ar emuāra virsrakstu “mūsu vīrieši izmirst. mūsu sievietes ir maukas.” un mēģināja attēlot situācijas būtību. Demogrāfi sāka zīmēt populācijas līknes, bet Privātā Dzīve sāka iztaujāt sabiedrībā populāras sievietes, ko viņas domā par šādu faktu. Toties es izvilku nedaudz apputējušas piezīmes pirms radioraidījuma, jo, kā izrādās, divu gadu laikā nekas nav mainījies.
Toreiz apvaicājos tuvākajā apkārtnē: “Kādu daļu latviešu sieviešu varētu, Jūsuprāt, raksturot ar vārdiem skaistas, gudras un vientuļas?” Man vienādi atbildēja: “Plaši izplatīta” un “Neliela grupa”. Jautāju tālāk: “Vai Jūs piekrītat apgalvojumam, ka latviešu sievietes pārsvarā ir skaistas?” Šeit valdīja vienprātība, ka skaistas gan. Nerimos: “ Kurš no minētājiem raksturojumiem vairāk atbilst apgalvojumam, ka latviešu sievietes ir gudras? Daudz mācās, labas darbinieces, uzņēmīgas, iesaistās politikā, kārto sadzīves lietas?” Pārsvaru ieguva raksturojums “uzņēmīgas”, kam sekoja neizmērāma piebilde “iekšēji, sirdī, dzīvē gudras”, kas varētu norādīt uz augstu EQ vai emocionālo intelektu.
Tad ķēros vērsim pie ragiem: “Kurš no minētajiem situācijas raksturojumiem vairāk atbilst apgalvojumam, ka latviešu sievietes ir vientuļas? Nomāktas, depresīvas? Viņām grūti iepazīties ar vīriešiem? Grūti uzturēt attiecības ar viņiem? Grūti apprecēties? Nesaprastas ģimenē? Šķirušas laulību? Atraitnes? Nedzemdē bērnus? Neveido attiecības karjeras dēļ?” Lauvas tiesu paņēma atbilde: “Viņām ir grūti uzturēt attiecības ar vīriešiem” un sekoja piebildes: “Viņas jūtas nevienam nevajadzīgas, baidās uzticēties, nespēj pielāgoties vājākā lomai attiecībās, viņām ir zems pašnovērtējums”.
Mūsu jaukajām sievietēm un jaukajiem vīriešiem, izrādās, savstarpēji pieklibo iemaņas attiecību veidošanā un kopšanā. Bet kā ir ar skaitu, vai tiešām Latvijā sievietes vairāk, jo vīrieši izmirst? Lūk, ko ieraudzīju statistikas krājumos. Pēdējos 10 gados gada sākumā sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 180-190 tūkstošiem. Iedzīvotāju skaits ik gadus samazinās par apmēram 20 tūkstošiem, iepriekš minētā proporcija nemainās. Līdz 36 gadu vecumam Latvijā vīrieši ir ap 5% vairāk, no 18 līdz 36 gadiem vairāk kā 10000 vīriešu „nav otrās puses”. 36 gadu vecumā sieviešu skaits sāk pārsniegt vīriešu skaitu, līdz auglīgā vecuma beigām ap 45 gadiem starpība nav liela, mērāma simtos, vēlāk tā pieaug – 74 gadu vecumā uz vienu vīrieti ir divas sievietes un 81 gada vecumā jau ir trīs sievietes
Izrādās, ka skaitļos šķēres ir trīsdesmitgadnieku vidū. Jauniešu vidū, kad kopā mācās, iepazīstas, draudzējās, mīlējas un precas, mūsu puišiem ir ko nopūlēties, lai tiktu pie “otrās puses”. Viņi un viņas pūlas arī. Pēdējo 10 gadu laikā noslēgto laulību skaits ir stabili palielinājies gan absolūtā (1.6 reizes), gan relatīvā izteiksmē (no 4 pret 1000 iedzīvotājiem līdz 6.8). Pēdējo 10 gadu laikā šķirto laulību skaits samazinājās līdz 2003. gadam un pēc tam atkal sāka pieaugt, pat pārsniedzot 1998. gada līmeni (no 2.8 pret 1000 iedzīvotājiem līdz 3.3) Latvijā šajā laikā tiek vairāk noslēgtas laulības nekā šķirtas.
Kas gan pēc 40 gadiem samazina vīriešu skaitu? Jāieskatās mirstības rādītājos. Trīs biežākie nāves cēloņi Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības (no 17 līdz 19 tūkstošiem gadā), audzēji (starp 5 un 6 tūkstošiem gadā) un ārējie nāves cēloņi (starp 2 un 4 tūkstošiem gadā). Vai šeit ir atšķirības starp dzimumiem?
Asinsrites sistēmas slimības ir nāves cēlonis vairāk sievietēm nekā vīriešiem, taču starpībai ir tendence izlīdzināties, no 14% 1998. gadā uz 6% 2007. gadā, citiem vārdiem sakot, sievietēm nedaudz samazinās, vīriešiem manāmi pieaug. Audzēji ir nāves cēlonis vairāk vīriešiem nekā sievietēm, starpība svārstās no 28% līdz 44%, diemžēl šim cēlonim ir tendence pieaugt abiem dzimumiem. Ārējie nāves cēloņi (traumatisms, pašnāvības, vardarbība) ir daudz vairāk vīriešiem nekā sievietēm, vidēji apmēram 3.5 reizes vairāk, par laimi ir manāma tendence samazināties. Biju pārsteigts, ka tīšs paškaitējums vai pašnāvība ir biežāks nāves iemesls kā vardarbība.
Mēs varētu vēlēties, lai uzlabotos vīriešu veselība un lai uzlabotos sieviešu un vīriešu savstarpējo attiecību kvalitāte. Bet šeit jāpiemetina to, ko esmu dzirdējis no vēsturniekiem. Paskatīsimies patiesībai acīs – 20. gadsimtā Latvijas teritorijā bija nāves pļaujas, kas iedzīvotāju populāciju samazināja par 25-30%. Revolūcijas (1905, 1918), pasaules kari (1914, 1939), neatkarības cīņas (1918), izsūtīšanas (1941, 1945, 1949). Un pārsvarā pļāva jau vīriešus. Nekur citur pasaulē tā neesot noticis. Tas ietekmēja un joprojām ietekmē tautas labklājību un veselību.
Ko varētu darīt nākotnes labā? Veicināt labklājību, citiem vārdiem, radīt iespēju cilvēkiem strādāt un pelnīt, tikai pašlaik nevar saprast vai krīze beigusies, vai arī tās bezcerība turpinās, ja septiņi tūkstoši atkal izbraukuši no Latvijas. Veicināt gara un miesas veselību, citiem vārdiem, akcentēt profilaktisko medicīnu, tikai kurš par to maksās? Veicināt dzimstību vai noturēt dzimstību un mirstību līdzsvarā caur ģimenes orientētu politika – lai vīrieši var strādāt un pelnīt ģimenes cienīgu atalgojumu un lai jaunieši mācās attiecības modernajā pasaulē.
Labi, nākotnē mēs būsim gudrāki par pagātni, tik ko gan darīt daudziem vientuļiem šodien?! Vai tiešām viņu vilciens jau aizgājis? Un es aizdomājos – cik ir skaisto, gudro un vientuļo, lasīt, kvalitatīvo vīriešu? Arī vīriešiem sanāk dzīvot sabiedrības pretrunu pasaulē – agras prasības pelnīt pret nebeidzamu izglītošanos, senie vīrišķības kritēriji pret modernajiem (žvadzināt ieročus vai pārtīt mazuļa autiņus), karadienesta gadi mākslīgā vidē pret personības psiholoģisko un sociālo attīstību.
Kā lai uzlabo attiecību kvalitāti? Kā lai apgūst prasmes būt attiecībās no abu dzimumu puses?! Vīriešus ietekmē tas, ka mātes kā sievietes baidās zaudēt vīriešus un pārnes jūtas uz dēliem. Tēvi iztrūkst, vai ir salauzti vai arī nespēj nest atbilstošu parauga lomu, pielāgoties sabiedrības dažreiz nežēlīgajām prasībām. Savukārt sievietes noskatās mātes attiecību modeļos un atrodas zināmā konkurencē, viņām iztrūkst adekvāts tēva kā vīrieša modelis. Cilvēku attiecībām, kas šūpojas, var arī palīdzēt profesionāli, grūtāk, ja tās jau ir salauztas, izpostītas.
Attiecību vai personības kvalitāti iespējams uzlabot, mainīt, ja vien pāris vai indivīds tam ir patiesi gatavi. Taču ko gan pilnbrieda cilvēkiem pēc 40 gadiem darīt ar objektīvajiem skaitļiem – tik tiešām sievietes ir vairāk par vīriešiem! Vīriešu imigrācija vai sieviešu emigrācija? Paralēlās attiecības? Secīgā vai vienlaicīgā daudzsievība? Pretrunīgi, karsti, neērti un provocējoši jautājumi! Iespējams, ka dzimumu savstarpējās attiecības tagad maksā maksu par to, ka dzimumu līdztiesības centieni atnāca agrāk par vīrieša lomu maiņām modernajā pasaulē.
