Dažreiz gadās, ka attiecības starp darba devēju un darbinieku samezglojas un šī sāpīgā tēma tiek pārnesta uz manu kabinetu. Arī ikdienā kāds paziņa vai draugs pajautā, ko domāju par šādu vai tādu problēmas vai konflikta situāciju darbā. Tāpēc arī pajautāja, ko varētu nozīmēt darba sludinājumā – „meitene bez kompleksiem”. Ar akcentu uz vārdu „kompleksi”.
Pašlaik jebkurš darba devējs, manuprāt, jātur godā un prieks, ka cilvēki rosās, un piedāvā darbu. Tāpēc nerādīšu ar pirkstu uz konkrēto personu un uzņēmumu, tik citēšu daļu no sludinājuma:
„Jaunizveidotai filiālei vajadzīga sekretāre. PC, Word pamatzināšanas. Vēlama meitene bez kompleksiem un pārmērīgām prasībām.”
Daudzi runā un uzskata, ka darbu pašlaik var dabūt tikai „caur pazīšanos”, gluži kā agrāk „caur blatu”, tāpēc arī man pajautā, vai zināms kāds darbiņš un es tāpat jautāju, vai zināmas kādas vakances. Tā kā zināju dažus, kuri tai pusē meklē darbu, un mani urdīja ziņkāre, ko nozīmē „bez kompleksiem”, piezvanīju sludinātājam.
Parasti tautā par „kompleksiem” sauc personas rakstura, uzvedības un garastāvokļa dīvainības, ko apkārtējie pamana un kas ietekmē šīs personas saskarsmi ar pārējiem, citiem vārdiem, runa ir par psiho-emocionāliem traucējumiem. Tātad sludinājums jau pašā sākumā noraida vīriešu dzimumu, personas, kuras iedomātos kaut prasīt, un personas, kurām ir veselības traucējumi.
Aplinkus iesāku ar to, ko nozīmē „pārmērīgas prasības”. Izrādās, ka iespējamam darba devējam tā neesot pirmā filiāle, un viņš zinot „drēbi”. Viņš nevēloties ņemties ar personām, kuras jau otrajā darba dienā izvirzot prasības, kā Ņujorkā vai Londonā, kaut arī dzīvojam Latvijā, piemēram, lai vizinot uz darbu un atpakaļ ar kraisleru 300. Arī es nevizinātu uz darbu un no darba ar kraisleru, tāpēc viņa sašutums mani it kā pārliecināja, un es aizlavījos uz nākošo jautājumu par tiem „kompleksiem”. Izrādās, ka „kompleksi” esot tas pats cimperlīgums, vārdu sakot tās pašas pārmērīgās prasības, ko, nedod dies, atļautos jauniņais darbinieks, sorry, darbiniece, kuru nodarbinātu par minimālo algu.
Tā sanāk, ja jau minimāli, tad viss minimāli. Minimālas gan prasības darba devējam, gan darbiniekam, gan darba algai. Un nevajag snaikstīties pēc Ņujorkas vai Londonas līmeņa!
