Meitenītes vecāki dzīvoja atsevišķi, jo ģimenes dzīve abiem tā arī neizveidojās. Meitenītes mammai Laimutei Stankūnaitei bija tikai 16 gadi, kad bērns tika ieņemts, bet tēvam Drasjum Kedim (Drasius Kedys) - 29. Bērns pārmaiņus dzīvoja pie abiem, līdz tēvs un viņa radi, runājot ar toreiz četrgadīgo bērnu par to, ko viņa darījusi ar māti, saklausīja bīstamas lietas. Meitenīte atklāti stāstīja par seksuālajiem pakalpojumiem, kuros mamma bērnu iesaistīja. Meitenīte arī atpazina regulāros pakalpojumu sniedzējus un pārstāstīja seksuālās izmantošanas detaļas.
Tēva ģimene vērsās tiesībsargājošās iestādēs, bet guva iespaidu, ka lieta tālāk nevirzīsies, jo neesot pietiekami daudz pierādījumu. Bērna tēvs nofilmēja meitas stāstu par seksuālajām orģijām un publiski izplatīja videoklipu, cerot, ka tas ietekmēs lietas gaitu. Tajā meitene no liela daudzuma fotogrāfiju izvēlas „klientus” un nosauc tos vārdā. To vidū ir Kauņas apgabala tiesas tiesnesis Jons Furmanavičs. Tiesībsargājošās iestādes savukārt apvainoja meitenes ģimeni gausā sadarbībā un pārsteidzīgos spriedumos.
Tēvs, pārliecināts par savu taisnību, nolēma rīkoties pats un nogalināja divus lietā iesaistītos cilvēkus – minēto tiesnesi un meitas mātes māsu Violetu Naruševičieni, kura, viņaprāt, kopā ar māsu organizējusi pedofilu biznesu. Viņš bija nobriedis nogalināt arī pārējos meitas izmantotājus, taču pazuda. Policija viņu nespēja atrast un sūdzējās, ka Kedi atbalsta grūti izdibināms radinieku tīkls.
Drasjus Kedis tika atrasts miris Kauņas pievārtē īsu brīdi, pirms tiesai bija jālemj par meitenes aizgādniecību. Kamēr tēvs ir meklēšanā, meitenīte ir dzīvojusi pie tēva māsas, kas viņu ir sargājusi no mātes ietekmes. Tēva atrašana mainīja tiesas gaitu – viņa radi vairs nav pilnvarotās personas, bet gan tālākas pakāpes radinieki. Tiesa lēma, ka bērnam jādzīvo ar bioloģisko vecāku. Bērnu tiesību kontroliere pēc lēmuma atzīst, ka tik mazam bērnam viedoklis ir nepatstāvīgs, tāpēc priekšroka dodama radniecības saitēm. Uz jautājumu, vai meitenīte pie mātes būs drošībā no pedofilu tieksmēm, viņa atbild, ka par to jārūpējas citām tiesībsargājošām insitūcijām.
Tikmēr klīst baumas, ka Drasjus Kedis ir ticis turēts slepenā apcietinājumā un valsts iestāžu nogalināts, lai viņa ģimenei atņemtu bērnu kā liecinieku un līdz ar māti izvestu no valsts, apklusinot skandālu.
Lietuvas intelektuāļi spriež par pūļa efektu, no augšas raugoties uz satrakoto pūli Garļavā un mediju komentāros, lietā saskata mediju varas izmantošanas un kontroles piemēru no meitenes tēva radu puses. Prezidente ir aicinājusi ņemt vērā meitenītes intereses, ar ko saniknojusi Lietuvas „atriebēja” atbalstītājus.
Notikušais ir arī Latvijas situācijā pamācošs. Nesen medijos parādījās diezgan vāji komentēta ziņa par naudas trūkumu ekspertīzei vardarbībā cietušiem bērniem, kas bērniem liek gadu gaidīt rindā uz šo pakalpojumu. Tam sekoja ziņa, ka ir uzdots naudu atrast. Pētījumā par vardarbību ģimenē bērnu seksuāla izmantošana iezīmējās kā būtiska joma, kuru speciālisti nespēj identificēt un pierādīt. Varmāku ārstēšanai budžetā līdzekļi tika paredzēti jau vairākus gadus iepriekš un tiek pārcelti ar katru gadu arvien tālāk.
Savulaik rakstīju par sievieti Lailu, kura aizbrauca no Latvijas. Viens piliens viņas pacietības kausā bija valsts iestāžu attieksme pret viņas rūpēm un bažām. Reizēm pieskatot vienu no mazmeitiņām, kuru bija līdz gada vecumam audzinājusi, Laila redzēja, ka bērns apstājies attīstībā, ka meitenītei ir traumas un sasitumi, kurus bērna mamma vienmēr mācēja izskaidrot. Viņa iejaucās, kad meitenīte sāka runāt un stāstīt, ka mamma viņu vienistabas dzīvoklī ved vīriešus, kamēr bērns klusi sēž istabas kaktā un visu vēro. Aizbildniecību pār bērnu viņa nedabūja, jo viņas vārdam pretim bija meitas vārds.
Droši vien līdzīgi ir arī Lietuvas gadījumā. Drasjum Kedim tas viss šķita ļoti īsts un nopietns, tāpēc viņš rīkojās. To dara arī cilvēku simti pie mājas, kur tagad atrodas meitenīte.
Apzinoties, ka mans stāsts ir nepilnīgs un pietiekami neatspoguļo visu pušu viedokli, informāciju var meklēt gūglējot uz „Drasius Kedys” vai viņa atbalstītāju mājas lapā www.drasiauskelias.lt, kas gan pārsvarā sniedz informāciju lietuviski, bet ar subtitriem angliski.
Papildinājums - 20. maijā, kad parādījās ziņa, ka netālu no meitenītes mājas pulcējas papildspēki policijai, notikumus translē tiešsaistē http://www.ustream.tv/channel/kaunas-vencku-namai. Cilvēki pieprasa neatdot bērnu mātei pirms nav atrisināta pedofīlijas lieta. Atbalsts pienāk no lietuviešu kopienām visā pasaulē. Savukārt policija apgalvo, ka notiek kārtējās mācības un cilvēkiem nav pamata satraukumam par iebrukumu. Meitenes tēva māsa, kurai kā pašreizējai aizbildnei uzdots bērnu atdot , šķiet atradusi juridiski spožu risinājumu. Viņa kopš svētdienas atrodas slimnīcā un bērnu atdot nevar. Policija nedrīkst ielauzties viņas mājās un bērnu paņemt, jo viņai kā tiesnesei mājoklis ir neaizskarams. Ar bērnu mājās palikusī vecmāmiņa atsakās slēgt jebkādas vienošanās ar varas pārstāvjiem.
