VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
09. martā, 2010
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
8
8

Nākamajā dienā pēc astotā marta

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Visas svētku dienas dalās divās daļās – vienā, kad valsts ir iedalījusi brīvdienu, un otrā, kad nav iedalījusi. Vēl ir svētku dienas, ko apzināti ieliek brīvdienās, kad pats tas kungs atpūtās pēc grūtiem darbiem, lai mēs varētu svinēt, bet noskaustu mums papildu brīvdienu. Katrā ziņā, brīvu dienu, kad varētu kaut ko nosvinēt, nekad nebūs par daudz. Tiesa, pašlaik daudziem ne līdz brīvdienām, viņi vairāk ilgojas pēc vienkāršas darba dienas, taču man raksts jāstūrē astotā marta virzienā.

Pirmās atmiņas saistās ar to, ka mazajās klasītēs skolotājas vadībā pašiem bija jāuzzīmē un jāuzraksta apsveikumu kartiņa mammai, māmiņai vai māmulītei un jācenšas pareizajā dienā pēc iespējas agrāk no rīta un negaidītāk viņu pārsteigt ar savu meistardarbu. Tā nu mammas, māmiņas un māmulītes ar aizkustinājuma asarām acs kaktiņos samīļoja savus mazos ķiparus, jo bija taču brīvdiena, lai varētu sagatavot svētkus. Bet viņi, mazie ķipari,  savukārt ar katru jaunu gadu mācījās, ka astotajā martā puķes pienākas arī skolotājām, jo viņas arī ir sievietes un, droši vien, arī mātes. Vēlāk arī klases biedrenēm, jo viņas taču kādreiz būs sievietes. Vēlāk arī studiju biedrenēm un darba biedrenēm, jo viņas taču, goda vārds, ir jau īstas sievietes.

Tāda kā labdabīga, valstiski sakārtota dāvināšanas un pieņemšanas diena. Tikai viena diena, bet labi, ka tā! Daudziem radās iespēja izprast, ko nozīmē svētku komercializācija, par ko arī pie kapitālisma nīgri rauc degunus garīgākas personas. Pie mums puķes, lasi – tulpes, mācījās audzēt un tirgot daudzi, lai marta pirmajās dienās dotos tuvos un tālos sniegotos braucienos austrumu virzienā, lai pēdējā tirgus dienā trīs sarkanākās un brašākās tulpes atdotu darbarūķim par deviņiem rubļiem.

Diemžēl manās atmiņās visa šī organizētā vienlīdzības un cilvēkmīlestības eiforija sabruka reizēs, kad bija jādežūrē traumpunktā. Sievu, kuras piekāvuši vīri, un vīru, kurus piekāvušas sievas, līdz ar sīktraumām no reibuma ļenganuma pieplūdums palielinājās dramatiski, bieži sasniedzot gada rekordus.

Tā vairs nebija svētku un mīlestības diena, bet gan naida, dusmu un apreibuma diena. Kam viņiem vajadzīga šāda svētku diena, kā gan viņi dzīvos nākamajā dienā pēc astotā marta? Ko līdz mācīt mīlēt ar kartiņu un puķīti vienā dienā, ja tam neseko līdzvērtīgas nākamās dienas? 

Vēlēšanu tiesības, vienlīdzība atalgojumos, respekts pret dzimumu īpatnībām it kā būtu nopietni sociāli politiski jautājumi, taču sākums tam visam būtu savstarpējā pieņemšana, cieņa un mīlestība, ko mazais ķipars ieraudzītu savās mājās katru dienu.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
8
Pievienot komentāru
Konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem. Saruna par Latvijas attīstības scenārijiem
Baltijas valstīm nevajadzētu savstarpēji konkurēt par nodokļiem, bet tā vietā vienoties par līdzīgām nodokļu likmēm, kā tas ir Ziemeļvalstīs, izņemot Islandi. Šīs valstis sacenšas par pavisam citām lietām – infrastruktūras, cilvēkkapitāla kvalitāti u. tml. Arī Baltijas valstīm būtu nepieciešams draudzīgi konkurēt par kvalitāti, nevis nodokļiem.
Daunis Auers
Latvijas stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas “LaSER”) valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas un Baltijas valstu politikas, politisko risku un ekonomikas konkurētspējas pētnieks
Pirms 2 nedēļām, Politika

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI