Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Diasporas likums darbojas jau gandrīz piecus gadus. Tas bijis kā jauns impulss, lai aktivizētu diasporu ārzemēs, uzsver Ārlietu ministrija. Nākamgad plānots atsākt vairākus gadus pārtraukto atbalstu uzņēmējdarbībai, kā arī tiek strādāts pie jaunā plāna darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam. LV portāla aptaujātie eksperti uzsver, kādi uzlabojumi nākamajā periodā būtu vajadzīgi darbam ar diasporu.
Pēc dažādām aplēsēm kopējais Latvijas valstspiederīgo diasporas locekļu skaits ir aptuveni 420 000 cilvēku. Tiesa, aktīvā valstspiederīgo daļa ir 12–15%, Saeimas Ārlietu komisijas sēdē 18. oktobrī, informējot par Diasporas likuma izpildi un plānu darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam, zināja teikt Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Elita Gavele. Ārlietu ministrija ir koordinējošā institūcija darbam ar diasporu.
“Likums bija kā jauns impulss, lai vairākās valstīs, kurās diaspora nebija organizēta, tā saliedētos. Piemēram, biedrībā “Ar pasaules pieredzi Latvijā” ir apvienojušies cilvēki, kuri kādu laiku ir dzīvojuši ārzemēs, bet tagad atgriezušies Latvijā un aktīvi iesaistās likumdošanas iniciatīvās,” uzsvēra E. Gavele.
Diasporas likuma, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī, mērķi ir:
2019. gada 14. maijā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 194 “Diasporas konsultatīvās padomes nolikums” tika izveidota Diasporas konsultatīvā padome. Tajā ietilpst 26 organizācijas – valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, diasporas organizāciju, biedrību un nodibinājumu deleģētie pārstāvji –, no kurām puse jeb 13 ir diasporas organizācijas. Padomes sēdes notiek ne retāk kā četras reizes gadā.
Šobrīd spēkā ir plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam, kas ir pirmais visaptverošais starpnozaru politikas plānošanas dokuments šajā jomā. Valsts budžeta finansējums diasporas politikas īstenošanai ikgadēji veido aptuveni 3,075 miljonus eiro.
Plānā iekļautās aktivitātes ir strukturētas četros rīcības virzienos:
Ministru kabineta 2021. gada 19. janvāra rīkojums Nr. 33 paredz, ka Ārlietu ministrijai līdz 2024. gada 1. jūlijam jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par plāna izpildi un tā ietekmes izvērtējumu.
Savukārt pie jaunā plāna darbam ar diasporu 2024.–2026. gadam tiek strādāts kopš 2023. gada marta. Iepriekšējā plānā noteiktās aktivitātes tiek saglabātas četros rīcības virzienos. Valsts budžeta finansējums diasporas politikas īstenošanai plānots 2 916 600 eiro apmērā.
Lai atbalstītu reemigrantu atgriešanos Latvijā, kopš 2018. gada Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ietvaros darbojas reemigrācijas koordinatoru programma. Tā tiks turpināta arī 2024. gadā, reģionālo koordinatoru tīklam paredzot finansiālu atbalstu 221 765 eiro apmērā.
Turklāt nākamgad plānots atsākt īstenot palīdzību reemigrantiem uzņēmējdarbības atbalstam. VARAM informācijā medijiem norādīts: kopējais iecerētais valsts budžeta finansējums plānots 400 000 eiro jeb 80 000 eiro katrā plānošanas reģionā viena gada ietvaros. Trīs gadu periodā finansējums provizoriski varētu sasniegt 6 000 000 eiro.
Atbalsts granta veidā saimnieciskās darbības īstenošanai reemigrantiem tika īstenots 2018. un 2019. gadā, bet kopš 2020. gada tas tika pārtraukts.
|
Vairāk par tēmu >> |
VARAM Reģionālo atbalsta instrumentu nodaļas vadītāja Maija Kamoliņa Saeimas Ārlietu komisijas sēdē akcentēja: kopš 2018. gada reemigrācijas koordinatori ir apkalpojuši vairāk nekā 18 000 klientu, savukārt ar koordinatoru palīdzību Latvijā ir atgriezušies vairāk nekā 4000 cilvēku.
Inta Mieriņa
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore
FOTO: Zane Bitere, LETA
Diasporas likumam un plānam darbam ar diasporu ir bijusi ne vien praktiska, bet arī simboliska loma, ņemot vērā, ka līdz tam lielākā daļa diasporas uzskatīja, ka Latvijas valstij “šādi cilvēki neinteresē ”.
Līdz šim diasporai un potenciālajiem reemigrantiem viens no ārkārtīgi būtiskajiem jautājumiem bija neskaidrības par nodokļiem un veiktajām sociālajām iemaksām.
Šī jautājuma risināšanā ir paveikts ļoti daudz. Īpaši jāakcentē grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas ļauj diasporas locekļiem papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu adresi Latvijā.
Ieviesti arī risinājumi maternitātes pabalsta apmēra saglabāšanai, pārceļoties uz Latviju, nodrošināts pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī, noņemta prasība akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija “Altum” ” aizņēmējam būt deklarētam Latvijā pirms pieteikšanās mājokļu garantijas programmā, rasta iespēja brīvprātīgi pievienoties valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai, ieviestas digitālās nomadu vīzas u. tml.
Attiecībā uz informācijas nodrošinājumu, kas līdz šim aptaujās tika norādīts kā problemātisks, publicēts liels skaits palīgmateriālu, tostarp skolotājiem un reemigrējušo bērnu vecākiem, informācija par darba tirgu, kā arī PAPS portāls reemigrantiem.
Reemigranti pozitīvi vērtē to, ka darbu sākuši reģionālie reemigrācijas koordinatori, kas palīdz orientēties daudzveidīgajā informācijā un atrast nepieciešamo, lai atgriešanās būtu veiksmīga un ilgtspējīga. Pateicoties VARAM pilotprojektam “Reģionālais remigrācijas koordinators” un projektam “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās”, tika iekustināti atbalsta mehānismi reemigrantiem pašvaldībās.
Ar gadiem gan valsts un pašvaldību līmenī, gan sabiedrībā kopumā ir augusi izpratne par nepieciešamību veicināt Latvijas globālās kopienas saliedēšanos, saiknes un sadarbības veidošanu ar diasporu. Par politikas efektivitāti liecina tas, ka no 2021. gada ievērojami palielinājies reemigrācijas apjoms. Turklāt aptaujas liecina, ka pieaugusi diasporas informētība un mazinājušās grūtības reemigrantu adaptācijā.
Protams, uzlabojumi joprojām ir iespējami. Tas attiecas uz mūsdienīgiem risinājumiem latviešu valodas apmācībā, diasporas sporta pasākumu atbalstu, izteiktāku atsaucību diasporas nevalstisko organizāciju idejām un projektiem, kas uz nelielu ieguldījumu fona sniedz ļoti lielu atdevi. Izaicinājumus rada saspringtā finanšu situācija, kas, piemēram, pašvaldībām, ne vienmēr ļāvusi turpināt iesākto darbu reemigrācijas veicināšanā.
Elīna Pinto
biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” valdes locekle
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Diasporas likums bija konceptuāli nozīmīgs, jo tas līdzās jau pastāvošajiem jēdzieniem “latvieši”, “Latvijas tauta” iezīmēja arī diasporu kā neatņemamu Latvijas sabiedrības sastāvdaļu. Vienlaikus tas ir ļoti “latvisks likums”, balstīts uz latvisko piederību, kā arī mūsdienīgs gan ģeogrāfiskajā, gan saturiskajā tvērumā. Ģeogrāfiski tas paplašina jēdzienu “Satversme”, kas nav saistīts tikai ar Latvijas ģeogrāfiskajām robežām, mūsu pilsonību. Savukārt saturiski tas ir mūsdienīgs, jo ne tikai balstās uz kultūrpiederību un valodas kopšanu, bet arī meklē veidu, kā piesaistīt ieguldījumu zinātnē, valsts pārvaldē un tautsaimniecībā, un stiprina reemigrāciju.
Tomēr Diasporas likums pats par sevi latvisko piederību nevar stiprināt, tam ir vajadzīga izlēmīga un mērķtiecīga rīcība gan no Latvijas valsts, gan diasporas puses, proti, ir nepieciešama mijiedarbība.
Kopš Diasporas likuma pieņemšanas politiskajā līmenī diasporas un reemigrācijas jomā nav būtisku iniciatīvu. Ir sajūta, ka līdz ar likuma pieņemšanu šai tēmai netiek pievērsta politiskā uzmanība.
Tas, kas varētu būt jaudīgāks, ir rīcībpolitiku līmenis. Šobrīd notiek darbs pie jaunā rīcības plāna izstrādes nākamajam posmam un izskatās, ka joprojām nav gatavības izvērtēt, kas ir vai nav izdevies. Šāds izvērtējums paredzēts tikai nākamajā gadā, pēc tam, kad jaunais plāns tiks pieņemts.
Netiek ņemti vērā virkne inovatīvu, radošu priekšlikumu no diasporas organizācijām. Rati, kā tie tika iestumti pirms pieciem gadiem, tiek laisti pa kalnu lejā, neizvērtējot, ka laiki ir mainījušies gan Covid-19 pandēmijas, gan Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē. Diasporas saiknes, ikdienas izpausmes ar Latviju mainās.
Diaspora kūtri piedalījās pēdējās Saeimas vēlēšanās, jauniešu vidū strauji zūd latviešu valodas prasmes.
Līdz ar to ir vajadzīga jauna, mūsdienīga, radoša pieeja, kas spēj aizsniegt arvien plašāku diasporas loku.
Turklāt šai pieejai jābūt tādai, lai saglabātu tiltus, pa kuriem cilvēkiem atgriezties Latvijā.
Jaunajā plānā jāstiprina latviešu valodas apguves metodes, kā arī darbs ar jauniešiem, lai latviešu valodas zināšanas nebūtu tikai no skolām, kuras apmeklē 6% diasporas bērnu. Tā vietā ir jāveido laikmetīgs digitālais piedāvājums.
Otra joma, kam nepieciešams mērķtiecīgāks atbalsts, ir diasporas mediji un informācijas telpa. Šajā krīžu laikā tam varētu būt glābiņa loma, lai esošajā ģeopolitiskajā situācijā spētu mobilizēties un uzturēt publisko informācijas telpu, atspēkot dezinformāciju.
Trešais virziens, kuru vajadzētu pilnveidot, ir sadarbība ar diasporu uzņēmējdarbībā, valsts pārvaldē un zinātnē.
Šai sadarbībai vajadzētu izpausties nevis tikai kā sanākšanai vienreiz gadā kādā forumā, bet ikdienā veidot sadarbības saiknes starp Latvijas uzņēmējiem, valsts pārvaldi, augstskolām, piesaistot zināšanas, pieredzi un kontaktus, ko var dot no Latvijas izceļojušie profesionālie pētnieki un uzņēmēji.
Daina Šulca
Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore
FOTO: Ieva Lūka, LETA
Mūsu diaspora ir milzīga – simtiem tūkstoši valstspiederīgo atrodas visā pasaulē. Diasporas likums viņus satur kopā. Domāju, ka tas ir pozitīvi.
Diasporas likums ir ļoti nozīmīgs Latvijas nākotnei, jo tas apliecina, cik svarīgi ir mūsu cilvēki ārzemēs, un ar šo likumu viņi tiek atbalstīti.
Viens no Diasporas likuma pamatmērķiem ir nodrošināt labvēlīgus apstākļus reemigrācijai. Lai atbalstītu reemigrantu atgriešanos Latvijā, kopš 2018. gada VARAM ietvaros darbojas reemigrācijas koordinatoru programma. Reemigrācijas koordinatori darbojas reģionāli – katram Latvijas reģionam ir savs koordinators, kurš reemigrantiem palīdz mērķtiecīgāk pārcelties un iekārtoties uz dzīvi konkrētajā pašvaldībā. Reemigrantam reģionā ir savs cilvēks – koordinators –, kuram pavaicāt, piezvanīt un izstāstīt. Koordinators sagatavo individuālu atbildi, kā vislabāk rīkoties, nodrošina kontaktus pašvaldībā un vajadzības gadījumā sarunā tikšanos.
Diasporas plānā 2024.–2026. gadam ir ietverta reemigrācijas koordinatoru programma, kas nosaka koordinatora personīgo sasaisti ar mūsu cilvēkiem ārzemēs.
Viena no aktuālajām problēmām diasporā, ko noteikti vajadzētu aktīvāk risināt, ir latviešu valodas apguve reemigrantu bērniem un laulātajiem, kas ir ārzemnieki.
Rīgas plānošanas reģionā ir daudz reemigrantu, kuriem tas interesē un kuriem nav valsts apmaksātas iespējas papildus apgūt latviešu valodu. Patlaban latviešu valodas apguves iespējas nav pietiekamas.
Ar laiku vajadzētu pieņemt un definēt reemigranta atgriešanās pabalstu un to, kas uz konkrēto pabalstu var pretendēt. No vienas puses, tas ir pašvaldību jautājums, no otras, – valsts intereses. Nešaubīgi, ģimenei ar trim bērniem šāds pabalsts pienāktos – vai nu mantu pārvešanai, vai lidmašīnas biļešu iegādei, vai maksājumiem par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, vai arī konkrēta naudas summa.
***
LV portāla publikācijā, konkrēti oficiālo dokumentu, avotu un amatu nosaukumos, tika saglabāta termina “reemigrācija” līdzšinējā rakstība, proti, “remigrācija”, taču pārējā tekstā lietots Valsts valodas centra terminologu apstiprinātais un latviešu literārās valodas normām atbilstošais rakstības variants – “reemigrācija”.
