Pirmkārt, visa veida atbalsts Ukrainai. Starptautiskajās organizācijās sniedzam maksimālo politisko atbalstu Ukrainai, Latvija piegādā militāro ekipējumu un bruņojumu, sniedzam humāno atbalstu un palīdzam bēgļiem. Liels paldies visiem līdzcilvēkiem, kuri iesaistās!
Ukrainas cīņa tikai sākas, tā būs ilga, tāpēc svarīgi, ka mēs savā atbalstā nepagurstam. Ir lietas, kuras šodien šķiet neiespējamas, bet jau rīt tās notiek, tāpēc turpinām strādāt, pat ja uzreiz nesanāk. Kopā ar mūsu Baltijas draugiem, Poliju, Ziemeļvalstīm, ASV, Lielbritāniju un Kanādu cenšamies mobilizēt sabiedrotos un partnerus Ukrainas atbalstam.
Otrkārt, mēs iestājamies par maksimālu ekonomisko sankciju paketes noteikšanu Krievijai un Baltkrievijai. Tas ir būtiski, lai to ekonomiskā un militārā varenība tiktu iedragāta, tādējādi mazinot uzbrukuma potenciālu tagadnē un nākotnē. Tas ir būtiski, lai ietekmētu sabiedrību šajās valstīs. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka viņu “valdīkļu” īstenotajai politikai ir cena – viņu labklājība.
Daudzas efektīvas sankcijas jau ir ieviestas, bet to potenciāls ne tuvu nav izsmelts, turpinām uzstāt un strādāt uz to, lai tās būtu maksimālas, piemēram, atslēdzot visas Krievijas un Baltkrievijas bankas no SWIFT, jādomā arī par naftas un gāzes iegādes samazināšanu, maksimāli dažādojot piegādes no citiem gāzes un naftas piegādātājiem.
Sankcijas ietekmēs globālo ekonomiku, tai skaitā mūs, bet tā ir relatīvi neliela maksa par mieru un brīvību.
Treškārt, mūsu aizsardzības un drošības stiprināšana, ieguldot bruņotajos spēkos un iekšlietu sistēmā. Mūsu aizsardzības pirmā līnija esam mēs paši. Aizsardzības ministrijai ir Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāni, kuru izpilde ir jāpaātrina. Iekšlietu sistēmā jāiegulda tikpat daudz, cik aizsardzībā, lēmumi jau ir pieņemti, tie dos rezultātus.
Ceturtkārt, mūsu sabiedrotie pastiprina savu klātbūtni Latvijā, tai jābūt pastāvīgai. Pie tā šobrīd strādā visi – Valsts prezidents, premjers, ārlietu un aizsardzības ministri, parlamenta kolēģi.
Mēs kopā ar partneriem mācāmies no Ukrainas pieredzes. Ir konkrētas lietas, kuras tiek uzlabotas pretgaisa aizsardzībā, jūras akvatorija aizsardzībā, kiberaizsardzībā.
Redzam, ka jau tagad Latvijā ieradušies papildspēki no ASV un Kanādas. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir saņēmušās un kļūst par nopietnu spēlētāju arī drošības lietās. Izpratne par Kremli daudziem ir mainījusies nedēļas laikā, mēs šo paradigmas maiņu maksimāli izmantosim savas drošības stiprināšanā.
Nepakļauties demoralizācijai
Visbeidzot, par mums pašiem. Pretinieks par savu primāro darbu un būtisku uzdevumu uzskata mūsu demoralizāciju. Tie ir mēģinājumi apšaubīt NATO spējas, mūsu sabiedroto gatavību aizstāvēt visas NATO dalībvalstis, tostarp Latviju. Tiek sēta apzināta dezinformācija un bailes, lai paralizētu mūsu gribu palīdzēt mūsu draugiem un pretoties maigai un ne tik maigai varai.
Mūsu vēsturiskā pieredze liek mums būt uzmanīgiem un bažīgiem, notikumi Ukrainā saasina bailes. To var saprast, bet katrai paaudzei ir brīdis, kad jāsaņemas un jācīnās par lielām lietām. Pirms 100 gadiem tā bija strēlnieku cīņa Pirmajā pasaules karā, neatkarīgas Latvijas izveide, pirms 30 gadiem – neatkarības atjaunošana.
Mūsu paaudzes uzdevums ir neatkarības nosargāšana. Mēs to varam, un mēs to paveiksim, mums ir profesionāli, augstas raudzes diplomāti un karavīri, mūsu cilvēku spēja kritiskos brīžos apvienoties un strādāt ir izcila, mums ir daudz sabiedroto.
Piektā kolonna netiks pieļauta!
Svarīgi mūsu dusmas un bažas, vēlmi gāzt kalnus un dauzīt logus pārvērst pozitīvā enerģijā. Satiekot kādu, kurš ir Kremļa propagandas apdullināts, mēģinām ar cieņu un bez niknuma pārliecināt par pretējo, atceramies, ka šādi cilvēki ir visā sabiedrībā, – ir latvieši, kuri tic meliem un fano par Krievijas agresiju, un ir krievi, kuri jau šodien gatavi iet palīgā Ukrainai ne tikai vārdos, bet arī darbos. Bet pret tiem, kuri nevēlas saprast, rīcībai jābūt stingrai, 5. kolonna netiks pieļauta.
Esam vēsturiski labākajā situācijā no drošības organizācijas viedokļa, bet situācija tik strauji mainās, ka mums nemitīgi ir jāpielāgojas un jārīkojas, neko nedrīkstam palaist garām. Eiropā jau otro reizi pēdējo 100 gadu laikā krīt dzelzs priekškars, Krievija cenšas sevi izolēt no civilizētās pasaules un atjaunot ļaunuma un melu impēriju. Atšķirībā no iepriekšējās reizes esam priekškara pareizajā pusē, bet vienlaikus esam arī pirmajā rindā. Tas uzliek lielu atbildību un pienākumu ikvienam no mums. Pienākumu strādāt un rīkoties, un nebaidīties.
Draugi, nebūs viegli, bet beigu beigās viss būs labi!
