Aizvadītajā gadā esam bijuši iesaistīti Latvijas simtgades pasākumu rīkošanā, piedalījušies XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku programmā un veikuši administratīvās funkcijas, kas veicināja svētku norisi. Tāpat esam piedalījušies Diasporas likuma izstrādē Saeimā, palīdzējuši organizēt 13. Saeimas vēlēšanu procesu ārvalstīs un veiksmīgi koordinējuši diasporas latviešu skolu tīkla attīstību, sadarbību ar Izglītības ministriju un Latviešu valodas aģentūru. PBLA pateicas Latvijas valdībai un tās vadītājam Mārim Kučinskim, Kultūras, Izglītības un zinātnes, Aizsardzības un Ārlietu ministrijai, kā arī 12. Saeimas deputātiem par sadarbību un atbalstu.
Caur savām dalīborganizācijām Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA) ir bijusi aktīva visā pasaulē, uzturot latviešu kultūru un izglītības sistēmu, gādājot par Latvijas valsts drošību un popularizējot Latvijas vārdu neskaitāmos valsts simtgades pasākumos. Kā galvenos varam uzskaitīt: ASV – veiksmīgi aizvadīts ALA 67. kongress Vašingtonā Latvijas simtgades zīmē, efektīvi darbojas “Call to Action Unit” politiski informatīvam darbam ASV kongresā. Kanādā – notiek aktīva sadarbība ar NATO bataljona karavīriem, pirms tie dodas uz Latviju. Simtgades zīmē Kanādā tika veiksmīgi rīkota “Baltic 100 Week”, kā arī “Baltic Conference”, un tautieši nopietni gatavojas XV Dziesmu un deju svētkiem Toronto. Dienvidamerikā – aizvadīts Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienības kongress, 1. Latviešu kultūras festivāls Brazīlijā. Krievijā – notika Krievijas latviešu biedrību konference Sanktpēterburgā, Austrālijā – nule kā aizvadītas labi apmeklētas 57. Kultūras dienas Adelaidē, kurās piedalījās kultūras ministre Dace Melbārde un grupa “Prāta vētra”.
Latvijas simtgades ietvaros Eiropā kā vietējo organizāciju, tā Eiropas Latviešu apvienības (ELA) paspārnē aizvadītas liela vēriena kultūras dienas un daudzi citi kultūras un izglītības pasākumi. Jāizceļ Eiropas kultūras svētku kustība, kura izveidojusies 2011. gadā un iesakņojusies daudzās tautiešu kopienās Eiropā, kļūstot par tradīciju, un vasaras nometnes Eiropā.
2019. gadā PBLA valde izvirza vairākas darba prioritātes, kas, neatkāpjoties no organizācijas pamatvērtībām, noteiks nākamā gada galvenos darbības virzienus:
1. Valdība un budžets. PBLA uzskata, ka stabilas, ilgtspējīgas un rīcībspējīgas valdības izveide ir valsts prioritāte Nr. 1. PBLA aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni uz aktīvu, bet stratēģiski pārdomātu rīcību valdības izveidē. PBLA uzskata, ka tālredzīgs skatījums un stratēģisks plānojums valsts budžeta izveidē palīdzētu kliedēt priekšstatu, ka Latvija spēj strādāt tikai īslaicīgu, viengadīgu projektu līmenī. PBLA aicina nākamo valdību valsts budžetā finansēt Diasporas likumu un iekļaut valsts pamatbudžetā atbalstu izglītībai un kultūrai diasporā.
2. Valsts drošība. Latvijas drošības saglabāšana ir un vienmēr būs PBLA augstākā prioritāte. PBLA atzinīgi novērtē Kanādas izveidoto stratēģisko partnerību ar Latviju un pastāvošo sadarbību ar ASV un NATO Latvijas drošības garantēšanā. Kanādā notiek intensīva sadarbība ar NATO bataljona karavīriem un ar attiecīgajām valsts iestādēm un ministrijām. PBLA uzteic ALA politisko darbu ASV Senātā un pārstāvju palātā. Ieteikums Latvijas nākamajai valdībai: dot signālu tautiešiem pasaulē, ka jebkāda veida PBLA dalīborganizāciju un to biedru darbs tiek novērtēts un jāveicina – vai tā būtu sadarbība ar “Michigan National Guard” virsniekiem gan ASV, gan Latvijā, vai civilo partnerattiecību būvēšana starp pavalstīm un pilsētām. Jāuzsver “Baltic Caucus” loma ASV kongresā un Kanādas latviešu organizāciju darbs ar Kanādas bruņoto spēku pārstāvjiem un valsts Ārlietu ministriju.
PBLA uzskata, ka Latvijas vēstniecību atvēršana kā Austrālijā, tā arī Brazīlijā veicinātu Latvijas drošību, stiprinot šajās valstīs dzīvojošās latviešu kopienas un veicinot ekonomisko sadarbību.
3. Kultūra un latviskā izglītība ārpus Latvijas. Tas ir viens no PBLA darbības stūrakmeņiem. PBLA ir labi iestrādāta struktūra, kas darbojas jau 63 gadus lielākajās dalīborganizācijās. PBLA uzskata, ka nākotnē jācenšas veicināt latviešu biedrību un skolu ārpus Latvijas apvienošanās – nevajadzētu turpināt dibināt jaunas. PBLA uzskata, ka apvienošanās tikai veicinātu t.s. jaunās diasporas darbību. Šādu modeli vairākkārt publiski ir atbalstījis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kura vadītā ministrija ir PBLA sadarbības partnere. PBLA iesaka Latvijas valdībai un atbildīgajām ministrijām turpināt stiprināt latviešu vidusskolu darbspēju aizokeāna valstīs – Garezera vasaras vidusskolā, Kursas vasaras vidusskolā (ASV), Annas Ziedares vasaras vidusskolā Austrālijā. PBLA aicina valsti atbalstīt “2x2” un “3x3” kustības kā Latvijā, tā ārpus tās un pateicas par plānoto valsts atbalstu XV Dziesmu un deju svētkiem Toronto.
PBLA iestājas par diasporas skolu izglītības atzīšanu Latvijas izglītības sistēmā. Aicinām arī pieturēties ne tikai pie valodas standarta, bet arī nodrošināt īpaši diasporai izstrādātas vadlīnijas, metodiskos materiālus, skolotāju sagatavošanu un zināšanu vērtēšanas kritērijus, sākotnēji veicot to aprobāciju atbilstošās skolās, kas atvieglotu diasporā iegūto valodas zināšanu un prasmju atzīšanu. Tas uzrunātu daudzus potenciālos reemigrantus un veicinātu jauniešu vēlmi izvēlēties studijas Latvijā.
Atklātība informācijā izraisa veselīgu domu apmaiņu sabiedrībā visās jomās. PBLA tic, ka, veicinot izmaiņas informācijas apritē un atklātību visos līmeņos, uzlabosies sabiedrības sapratne un iecietība vienam pret otru.
PBLA uzskata, ka Eiropas valstīs latvisko izglītību (vasaras vidusskolu līmenī un vasaras nometnes) pēc iespējas jācenšas virzīt uz Latviju. PBLA atbalsta pamatizglītības nedēļas nogales skolu tīkla veidošanu Eiropas valstīs un to mācību kvalitātes celšanu, kā arī Latviešu valodas aģentūras veidotās tālmācību programmas. PBLA uzskata, ka jāturpina aizejošās valdības uzsāktā izglītības reforma Latvijā – visās mācību iestādēs – gan satura, gan pieejas ziņā.
4. Diasporas likums. PBLA atzinīgi novērtē Ārlietu ministrijas un citu nozaru ministriju iesaisti un lomu Diasporas likuma izstrādē un valsts vēlmi veidot skaidras un prognozējamas ilgtermiņa attiecības ar tautiešiem ārpus Latvijas, uzklausot arī PBLA un citu organizāciju viedokli. PBLA saprot, ka likums visus izaicinājumus neatrisinās, un aicina valsti domāt tālredzīgi un stratēģiski, plānojot ārvalstīs dzīvojošo tautiešu lomu Latvijas drošības un tautsaimniecības stiprināšanā. Jāizmanto, tas, ka Latvija ir daļa no ES un godprātīga, respektēta pasaules valstu un organizāciju locekle. PBLA atbalsta valsts centienus veicināt reemigrāciju – tautiešu atgriešanos dzimtenē. PBLA uzskata, ka reemigranti salīdzinājumā ar Latvijas iedzīvotājiem nedrīkstētu būt priviliģētākā stāvoklī.
5. Valsts ekonomikas un tautsaimniecības attīstība. PBLA šajā jomā darbojas jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, iesaistoties gan dalīborganizāciju līmenī, gan arī PBLA kā “jumta organizācijas” līmenī. Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumi un pārējie satelīta pasākumi visā pasaulē, piemēram, “Spotlight Latvia” ASV un forums Austrālijā, saveda kopā biznesa pasaules pārstāvjus no daudzām pasaules valstīm. PBLA valde atbalsta nākamā PLEIF rīkošanu Valmierā 2019. gada rudenī un pateicas Ārlietu ministrijai par plānoto atbalstu.
6. Baltiešu sadarbība. PBLA uzskata, ka Latvijai un tās Ārlietu ministrijai maksimāli jāveicina Baltijas valstu sadarbība politiskajā, kultūras un ekonomiskajā līmenī. Sadarbība Baltijas valstu organizāciju un vēstniecību starpā ārpus Latvijas, sevišķi Ziemeļamerikā, ir laba. Vēlamies uzsvērt “The Joint Baltic American National Committee”, BAFL un “ALA Call to Action” politisko darbu ASV un šo pieredzi pārnest uz citām valstīm. LNAK, Kanādas Baltiešu federācija un “Central and Eastern European Council in Canada” kopējā darbā uztur aktīvu saiti ar valdības un valsts pārstāvjiem. PBLA iesaka arī izcelt Baltijas un Skandināvijas valstu (Baltic-Nordic) sadarbību kā drošības ziņā, tā citās jomās un iespējami veicināt Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO.
7. Latviskās vērtības, ģimene un patriotiskā audzināšana. PBLA iestājas par tradicionālo latvisko vērtību saglabāšanu un cienīšanu, stiprām ģimenēm un aicina sabiedrību un ģimenes pievērst lielāku uzmanību jauniešu patriotiskajai audzināšanai. PBLA sadarbosies ar līdzīgi domājošām organizācijām, tādām kā apvienība “Daugavas Vanagi”, fonds “Namejs”, Latvijas “Ģenerāļu klubs”, lai šos principus atbalstītu. PBLA sadarbībā ar “Daugavas Vanagiem”, fondu “Namejs” un arī Latvijas “Ģenerāļu klubu” plāno 2019. gadu izsludināt par Latvijas varoņu gadu, aicinot Latvijas sabiedrību un tautiešus pasaulē godināt visu laiku Latvijas karavīru un brīvības cīnītāju veikumu. PBLA aicina arī Latvijas valsti iestāties par šo vērtību saglabāšanu.
8. Korupcija, tiesiskums un preses brīvība. PBLA iestājas par to, lai Latvija turpinātu attīstīties par tiesisku valsti, kurā tiek apkarota korupcija un atbalstīta preses brīvība. PBLA uzskata, ka korupcija bremzē tautsaimniecības attīstību, valsts izaugsmi, samazina ārvalstu ieguldījumu potenciālu Latvijā. PBLA aicina Latvijas valdību iestāties par šiem principiem arī starptautiskajās organizācijās un gādāt arī par Latvijas banku sistēmas sakārtošanu un attīrīšanu no naudas atmazgātāju shēmām.
9. Veselības aprūpe. PBLA atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju bažas par veselības sistēmas kvalitāti ir pamatotas. Trūkumi veselības aprūpē var kļūt par tautas izdzīvošanas un drošības jautājumu, kā arī bremzēt reemigrāciju. PBLA sadarbībā ar tādām organizācijām ārpus Latvijas kā Latvijas Ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) centīsies palīdzēt jautājuma risināšanā, veicinot sadarbību starp pasaules latviešu mediķiem, lai uzlabotu ne tikai medicīnas operāciju, bet arī veselības sistēmas kvalitāti Latvijā.
10. Informēta sabiedrība un atvērta valsts. PBLA iestājas par caurskatāmību valsts pārvaldē un aicina valdību un ministrijas labāk komunicēt ar sabiedrību par saviem labajiem darbiem. Patiesi informēta sabiedrība ir vesela sabiedrība. Atklātība informācijā izraisa veselīgu domu apmaiņu sabiedrībā visās jomās. PBLA tic, ka, veicinot izmaiņas informācijas apritē un atklātību visos līmeņos, uzlabosies sabiedrības sapratne un iecietība vienam pret otru.
2019. gadā PBLA turpinās darbu, vienojot tautiešus un organizācijas pasaulē un pārstāvot tos Latvijā. Apvienības šī gada lielākie notikumi būs – Pasaules Latviešu kultūras konference Cēsīs no 29. septembra līdz 1. oktobrim, gadskārtējā valdes sēde no 2. līdz 4. oktobrim Rīgā un Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kas tiek plānots Valmierā šī gada novembrī.
