Viena lieta ir nojaust, bet pavisam cita – savākt pietiekami daudz pierādījumu, lai prokuratūrai nāktos virzīt lietu uz tiesu un tiesnešiem būtu iemesls pieņemt notiesājošu spriedumu. Pagaidām tauta tur īkšķus, lai KNAB iesākto izdotos novest līdz loģiskam galam. Sajūtas ir kā pie eglītes – tūlīt, tūlīt saņemsim sen gaidīto dāvanu. Laimes lācis jeb citā vārdā Jēkabs Straume ar komandu izmēzīs mūsu Sūnu ciemu.
Vai tas nav pārāk skaisti, lai būtu patiesība?
Vai demokrātija ir pašpietiekama, un vai tās mehānismi darbojas automātiski? Nez vai tas ir tik vienkārši. Drīzāk varētu teikt, ka demokrātija ir dārgs, maigs zieds, kurš ir jākopj un jāsargā. Par demokrātiju vienmēr ir jābūt nomodā. Savā laikā ASV “Pew Research Center” aptaujāja cilvēkus 38 valstīs visos kontinentos. Visās šajās valstīs vairākums aptaujāto demokrātiju uzskatīja par pašu piemērotāko valsts pārvaldīšanas formu.
Tomēr demokrātija šodien sastopas ar daudziem izaicinājumiem, pilnīgi droši par tās pastāvēšanu mēs nevaram būt. Viens no šiem izaicinājumiem ir korupcija. Jāatceras, ka demokrātija un korupcija nav apvienojamas lietas. Korumpēta demokrātija nav nekāda demokrātija. Korumpēta demokrātija ir kleptokrātija – (no grieķu κλέπτης – zaglis) korumpēto jeb zagļu vara.
Kāpēc “vecajās” demokrātijās korupcijas kontrole funkcionē, bet “jaunajās” – ne?
Nepilns simts valstu no tām, kurās regulāri notiek vēlēšanas, ir sistēmiski korumpētas. Izskatās, ka ar vēlēšanām vien nepietiek, lai atturētu “varenos” no iedzīvošanās uz sabiedrības rēķina. Tās nespēj nodrošināt to, lai ievēlētie ievērotu likumus.
Daudzās jaunajās demokrātijās, arī Latvijā, politiskās partijas ir instrumenti klanu interešu nodrošināšanai. Ar to palīdzību tiek pārdalīti sabiedrības resursi atsevišķu grupu vai personu labā. Valsts pārvaldes sektors tiek politizēts, amati piešķirti klanu piederīgajiem vai to draugiem, tiek veidotas fiktīvas darbavietas vai struktūras, kuras ļauj iepludināt budžeta līdzekļus priekšvēlēšanu aģitācijā, kas atkal no jauna nodrošina šīm šauru grupu intereses pārstāvošajām “partijām” uzvaru vēlēšanās. Latvijā vietu varā ir iespējams nopirkt par naudu. Vēlētājs pagaidām šo sistēmu nav izpratis un ļauj sevi apmānīt.
No korupcijas visvairāk cieš “mazais cilvēks”
No vienas puses, korupcija izzog budžeta līdzekļus. No otras puses, tā mazina sabiedrības vēlmi maksāt nodokļus – arī tas nozīmē, ka budžetā būs mazāk naudas sociālajiem projektiem, tostarp skolām, veselības aizsardzībai, sabiedriskajam transportam un daudz kam citam. Cietējs abos gadījumos ir parastais cilvēks.
Ja palūkosimies uz tām jaunajām demokrātijām, kurām ir izdevies vairāk vai mazāk apvaldīt korupciju, piemēram, Urugvaju vai Igauniju, tad mēs varam redzēt, ka panākumu atslēga bija sabiedrības vēlme tikt galā ar “valsts sagrābšanu”. Izveidojās kritiskā masa, kura spēja vēlēšanās izmainīt varas samērus par labu tiem, kuri ieviesa jaunus, godīgākus spēles noteikumus.
Kādas šobrīd ir Latvijas izredzes pārplēst un iztīrīt korupcijas augoni?
Latvijā jaunievēlētajā Saeimā atzīstamus panākumus ir guvušas partijas, kuras uz vēlēšanām devās ar solījumiem cīnīties pret korupciju. Šobrīd Saeimai ir visas iespējas parādīt, cik nopietni ievēlētie deputāti vēlas apkarot korupciju. KNAB ir paveicis ļoti labu darbu, pieķeroties jau nopietnām korupcijas shēmām un to īstenotājiem. Panākumi tagad būs atkarīgi no diviem galvenajiem faktoriem – vai KNAB izdosies savākt neapgāžamus pierādījumus šajās lietās un vai prokuratūra un tiesa godprātīgi strādās pie tām.
Kas attiecas uz prokuratūru un tās godprātību – tur, maigi izsakoties, varētu pastāvēt zināmas šaubas, vai tās vadība patiešām ir ieinteresēta korumpantu reālā notiesāšanā. Pieredze mums tur nav pārāk pozitīva. Arī Augstākajā tiesā, kā arī dažās citās tiesās ir notikušas dīvainas lietas. Augstākās tiesas vadība gan drīz mainīsies. Vai šobrīd izmeklēšanas stadijā esošajiem procesiem palīdzētu tas, ja vismaz prokuratūras vadība nonāktu jauna un enerģiska cilvēka pārziņā? Manuprāt – jā! Ģenerālprokuroram mēs nez vai varam pārmest pārlieku aktivitāti valsts interešu pārstāvēšanā, drīzāk ir otrādi – pie mums šis amats vairāk pilda dekoratīvu funkciju.
Saeimai vajadzētu parūpēties par priekšnosacījumu tam, lai uz prokuratūru un citām tiesiskumu sargājošām iestādēm strādāt ietu labākie no labākajiem. Šobrīd sāpīgi izjūtam arī to, ka savā laikā tika slēgta Policijas akadēmija, kuras uzdevums būtu gatavot augsti kvalificētus speciālistus, tajā skaitā arī finanšu noziegumu atklāšanai un izmeklēšanai. Nevar noliegt, noteiktu aprindu interesēs ir, lai šāda veida izglītības iestāžu Latvijā nebūtu. Tagad ar steigu būtu jāatgūst zaudētais. Nauda, kura tiks ieguldīta tiesiskumu sargājošo iestāžu darbinieku izglītošanā, atalgojumā un prestiža celšanā, ar uzviju atgriezīsies valsts budžetā.
Šobrīd lietas atrodas KNAB pārziņā, izmeklēšana turpinās. Sabiedrībai ir iespēja parādīt, ka arī tai ir vēlēšanās beidzot ierobežot korupcijas patvaļu valstī. Tāpēc aicinu neklusēt katru, kurš kaut vai ko zina par izmeklēšanā esošajām lietām vai to “varoņiem”, vai par līdzīgiem pārkāpumiem. Neklusējiet par faktiem, norisēm, kuras jums zināmas! Ļoti daudzi no jums zina par nejēdzībām, kuras notiek, bet līdz šim esat klusējot ļāvuši kleptokrātijai noturēties pie varas. Tagad ir īstais laiks pārtraukt šo klusēšanu.
Aicinu katru, kura rīcībā ir nozīmīga informācija, pat ja tās ir informācijas lauskas, ziņot par to KNAB.
KNAB uzticības tālrunis ir 80002070 (diennakts uzticības tālrunis ziņojumiem par izdarītiem vai uzsāktiem valsts amatpersonu koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem un interešu konfliktiem). Ar biroju iespējams sazināties arī citos veidos.
Korumpanti apdraud mūs, mūsu valsti un mūsu nākotni. Savu un savu bērnu labā – lūdzu, neturpiniet klusēt! Tad ir cerības, ka 2018. gada – valsts simtgades, jubilejas gada – Ziemassvētkos būs noticis būtisks pagrieziens mūsu ceļā uz veiksmīgu, godīgu un demokrātisku valsti. Lai mums visiem kopā izdodas tikt galā ar Latvijas lielāko ļaunumu – korupciju!
