AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
20. februārī, 2018
Lasīšanai: 10 minūtes
1
1

Vai nepieciešams veidot pašvaldību sadarbības teritorijas?

LV portālam: ARNIS ŠULTS, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktora vietnieks; REINIS GRĀVĪTIS, Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists; JĀNIS OLMANIS, Kocēnu novada domes priekšsēdētājs; EVIJA NAGLE, Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece; MĀRIS PERMAŅICKIS, Kocēnu novada domes izpilddirektors; INA KRIPŠEVICA, Brocēnu novada pašvaldības juriste; MĀRTIŅŠ VILEMSONS, Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators

Gada sākumā Ministru kabinets atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kas paredz noteikt 29 pašvaldību sadarbības teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem.

Avots: La.lv

Viens no Valsts kontroles ieteikumiem Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrijai bija izvērtēt nepieciešamību izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, kas reglamentē pašvaldības administratīvo un teritoriālo struktūru. Ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” Valsts kontroles ieskatā nevar uzskatīt par minētā ieteikuma izpildi. Plānotos grozījumus negatīvi vērtē arī atsevišķas pašvaldības.
īsumā
  • Arnis Šults: "Pilnveidots valsts administratīvi teritoriālais iedalījums nostiprinās pašvaldību kapacitāti un radīs labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai, kā arī veidos platformu efektīvas valsts pārvaldes sistēmas attīstībai."
  • Reinis Grāvītis: "Vispirms ir jāizlabo nepilnības likumā vai jānodrošina tā ieviešana, un tikai tad, balstoties uz valsts pārvaldes un pašvaldību attīstības nākotnes redzējumu, to varēs papildināt ar jaunām normām."
  • Jānis Olmanis, Evija Nagle, Māris Permaņickis: "Pašvaldība ir teritorija, kuru mēs pārredzam kā vienu vienotu kopumu. Mākslīgas apvienošanas rezultātā tiks zaudēta saikne ar iedzīvotājiem, pieaugs aizbraukušo iedzīvotāju skaits un samazināsies uzņēmējdarbības aktivitāte Latvijas teritorijā kopumā."
  • Ina Kripševica: "Mēs atgriežamies pie iepriekšējās rajonu sistēmas, tikai ar citu nosaukumu."
  • Mārtiņš Vilemsons: "Rīgas domē šie likuma grozījumi vēl nav vērtēti, sīkāku izvērtēšanu varētu veikt pēc šo grozījumu pieņemšanas."

Gada sākumā Ministru kabinets atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", kas paredz noteikt 29 pašvaldību sadarbības teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem. Šobrīd no 119 administratīvajām teritorijām 57 teritorijas neatbilst likumā noteiktajiem teritoriju izveides kritērijiem.

Taču jau tagad izskan viedokļi, ka, realizējot plānoto teritoriālo reformu, izveidosies situācija, ka lielajos centros notiks attīstība, bet nomalēs – stagnācija, kā arī samazināsies visu pakalpojumu pieejamība novadu pagastos.

LV portāls jautā: Kā vērtējat likumprojektu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", kas paredz noteikt 29 pašvaldību sadarbības teritorijas ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem?
 

Arnis Šults, VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietnieks:

Lai arī Latvijas likumos kā viens no teritoriju izveides kritērijiem ir noteikts iedzīvotāju skaits ne mazāk kā 4000, šim kritērijam šobrīd neatbilst 39 administratīvās teritorijas. Jāpiebilst, ka pirms rajona pašvaldību reorganizācijas mazākā pašvaldība iedzīvotāju skaita ziņā bija Ventspils rajona pašvaldība (apmēram 13 000 iedzīvotāju).

Minētais iedzīvotāju skaits varētu būt orientējošs kritērijs iedzīvotāju minimālā skaita noteikšanai novadu pašvaldībās pie to pašreizējā funkciju apjoma, kā arī decentralizācijas īstenošanas. Pašvaldību savstarpējā konkurence bieži ir šķērslis racionālu un uz attīstību orientētu lēmumu pieņemšanā.

Savukārt Valsts kontroles (VK) 2017. gada revīzijas ziņojumā ir konstatēts, ka "kopīgu sadarbības institūciju veidošana pakalpojumu sniegšanā starp pašvaldībām nav izplatīta". VK ir devusi VARAM ieteikumu nodrošināt iespēju pašvaldībām pašām rast iespējami optimālu risinājumu savas pašvaldības pārvaldei, tostarp sabalansēt pakalpojumu pieprasījumu un izmaksas, kā arī izvērtēt nepieciešamību izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, kas reglamentē pašvaldības administratīvo un teritoriālo struktūru.

Līdz ar to pilnveidots valsts administratīvi teritoriālais iedalījums nostiprinās pašvaldību kapacitāti un radīs labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai, kā arī veidos platformu efektīvas valsts pārvaldes sistēmas attīstībai. Šīs teritorijas var ieņemt noteiktu vietu sabiedrības sadzīvē un ilgtermiņā veidot teritoriālo identitāti.
 

Reinis Grāvītis, VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists:

VARAM izstrādāto likumprojektu nevar uzskatīt par VK ieteikumu izpildi, jo grozījumi nav pietiekami skaidri un pilnīgi, lai spriestu, vai tie atbilst ieteikumu būtībai. Šobrīd Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (ATAVL) izpildes process un sasniegtie rezultāti nav labās prakses piemērs. Faktiskā situācija neatbilst likumā noteiktajam. Likums deklaratīvi nosaka tādu regulējumu, kurš līdz šim nav īstenots (apriņķi, noteikts iedzīvotāju skaits novados u. tml.).

VK ieskatā būtu nepieciešams atkārtoti izvērtēt ATAVL normas un izslēgt tās normas, kuras nav īstenotas praksē vai netiek ievērotas. Jebkurš tiesību akts ir ne tikai tiesību normu kopums, bet veic arī informatīvu funkciju. Ja normatīvais akts neatspoguļo tiesisko realitāti vai arī praksē sabiedriskā pārvalde tiek īstenota, ignorējot normatīvā akta prasības, tā lietotāji tiek maldināti par patieso stāvokli, pastiprinot tiesisko nihilismu. Realitātei neatbilstošu normatīvo aktu saglabāšana spēkā mazina tiesību efektivitāti un vājina tiesiskumu.

VARAM piedāvātais likumprojekts neizslēdz nepilnīgās normas no ATAVL, tikai pievieno klāt jaunas neskaidras normas, tādā veidā situāciju padarot vēl problemātiskāku.

Vispirms ir jāizlabo nepilnības likumā vai jānodrošina tā ieviešana, un tikai tad, balstoties uz valsts pārvaldes un pašvaldību attīstības nākotnes redzējumu, to varēs papildināt ar jaunām normām. Diemžēl jāatzīst, ka valdībai un VARAM nav iezīmēts pašvaldību sistēmas nākotnes redzējums kontekstā ar valsts pārvaldes un reģionālās attīstības nākotni, kas atbilstu 21. gadsimta prasībām un iespējām.

Savulaik Latvijā, kad iedzīvotājiem kārtot lietas vajadzēja klātienē vienā konkrētā teritoriālā institūcijā un dažādu nozaru pārvaldes institūciju teritoriālais dalījums un izvietojums bija atšķirīgs, valsts pārvaldes institūciju teritoriālo dalījumu harmonizēt neizdevās. Šobrīd iedzīvotāji var lietas kārtot jebkurā valsts institūcijas teritoriālajā nodaļā vai klientu apkalpošanas centros, kā arī elektroniski un izvēle pēc pašvaldību pakalpojumiem paliek brīvāka. Zīmēt jaunas, treknas robežas nav nedz labākais, nedz šim laikam, nedz arī rītdienai atbilstošākais risinājums. Pašvaldību attīstība jāatsaista no pašvaldību kartes.

Lai sekmētu pašvaldību sadarbību, VARAM ir jānodrošina metodisks atbalsts dažādu formu kopdarbības īstenošanai, piemēram, divu vai vairāku pašvaldību dzimtsarakstu nodaļu izveidošanā. Vēl viens piemērs, kur jāracionalizē funkcijas organizācija, ir sabiedriskā transporta organizācija. Šī funkcija ir atstāta republikas pilsētām, bet pārējā teritorijā to risina plānošanas reģioni. Sadarbība ir nepietiekama, sevišķi to redzam ap Rīgu. Šo praktisko jautājumu nerisina VARAM likumprojekta piedāvātais teritoriālais mērogs (29–30 teritorijas).
 

Jānis Olmanis, Kocēnu novada domes priekšsēdētājs, Evija Nagle, Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece, Māris Permaņickis, Kocēnu novada domes izpilddirektors:

Mēs esam par sadarbības stiprināšanu un brīvprātīgu pašvaldību izvēli sadarboties.

Ja teritoriālās reformas pamatojums ir 57 administratīvās teritorijas, kas neatbilst tagadējā likuma noteiktajiem skaitliskajiem teritoriju izveidošanas nosacījumiem, un arguments, ka pastāv atsevišķas pašvaldības, kuru attīstība ir stagnējoša, uzskatām, ka sadarbošanās kā obligāts nosacījums ar specifiskiem kritērijiem īstenojama šajās teritorijās, izvērtējot katra novada attīstības progresu, pašvaldības vadītāju profesionalitāti un deputātu spējas veidot efektīvu pārvaldi.

Plānotās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, pašvaldībām kļūstot lielākām, tās nekļūs efektīvākas, un, turpinot reformu šajā virzienā, šīs pozīcijas radīs arvien lielāku plaisu starp pašvaldībām, kā arī starp pašvaldību darbiniekiem un iedzīvotājiem. Reforma neuzlabos ES fondu un citu finanšu līdzekļu piesaistīšanu, kā arī nenodrošinās proporcionāli mazākus administratīvos izdevumus uz vienu iedzīvotāju.

Pašvaldību ekonomiskās attīstības un panākumu atslēga ir atbildīga un sabalansēta pašvaldības vadīšana profesionālā komandā, kura strādā iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, uzņēmējdarbības attīstībai un vienmērīgākai pašvaldības teritorijas apdzīvotībai. Tādēļ kārtējā teorētiski veiktā pašvaldību apvienošana nav instruments ceļā uz vienlīdzīgi attīstītām pašvaldībām Latvijā.

Pašvaldība ir teritorija, kuru mēs pārredzam kā vienu vienotu kopumu, mākslīgas apvienošanas rezultātā tiks zaudēta saikne ar iedzīvotājiem, pieaugs aizbraukušo iedzīvotāju skaits un samazināsies uzņēmējdarbības aktivitāte Latvijas teritorijā kopumā.

Realizējot plānoto teritoriālo reformu, izveidosies situācija, ka lielajos centros notiks attīstība, bet nomalēs – stagnācija.
 

Ina Kripševica, Brocēnu novada pašvaldības juriste:

Pašvaldība minētos grozījumus vērtē negatīvi.

Mēs atgriežamies pie iepriekšējās rajonu sistēmas, tikai ar citu nosaukumu. Koncentrēšanās apriņķu centros samazinās visu pakalpojumu pieejamību novadu pagastos, līdz ar to ir iespējama iedzīvotāju skaita samazināšanās u. tml.

Pienesumu neredzam. Attālināsies pakalpojumu saņemšanas iespēja. Savukārt ekonomiskā izaugsme tiks veicināta tikai centros.
 

Mārtiņš Vilemsons, Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators:

Rīgas domē šie likuma grozījumi vēl nav vērtēti. Sīkāku izvērtēšanu varētu veikt pēc šo grozījumu pieņemšanas.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS