Ričards Batarags: Zemessardzē darbību esmu atjaunojis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas parādīja, ka neviena Krievijas kaimiņvalsts nevar justies droša. Pirms tam neviens neticēja, ka Krievija varētu uzbrukt saviem brāļiem ukraiņiem, bet tas diemžēl notika. Šobrīd tur risinās nejēdzīgs, nežēlīgs karš. Mums ir jādara viss iespējamais, lai atturētu Krieviju no vēlmes iebrukt Baltijas valstīs. Zemessardzes spēju stiprināšana, profesionāla armija un sadarbība ar mūsu NATO sabiedrotajiem ir pareizs spēku salikums, lai potenciālajiem iebrucējiem liktu vairākkārt apdomāt, vai viņi vēlas bruņotu konfliktu.
Daudzi tūkstoši Latvijas patriotu pagājušajā gadsimtā ir nolikuši galvu par Latvijas brīvību. Katra latvieša svēts pienākums, ja vien viņš nejūtas latvietis pārpratuma pēc, ir aizsargāt savu Latviju, kā nu katrs to var un māk. Tas ir mūsu vienīgais veids, kā varam censties atdot parādu mūsu kritušajiem karavīriem – nenodot viņu piemiņu un nosargāt Latvijas brīvību, par kuru viņi samaksāja visdārgāko cenu – dzīvību.
Zemessardze ir ļoti demokrātisks un saprātīgs veids, kā katram Latvijas patriotam pilnvērtīgi iesaistīties Latvijas aizsardzībā, nekļūstot par profesionālu karavīru un saglabājot ierasto darbavietu, profesiju vai biznesu. Protams, ir jārēķinās, ka vismaz viena nedēļas nogale mēnesī ir jāziedo, atņemot to ģimenei, hobijiem, atpūtai, bet neuzskatu, ka šāds ieguldījums reizi mēnesī būtu augsta cena Latvijas aizsardzībai. Tas ir mūsu pienākums.
Vēl nav pagājis gads, kopš esmu Zemessardzē, tāpēc šobrīd varu teikt, ka līdzdarbojos, lai apgūtu kara mākslas pamatprincipus, lai spētu adekvāti reaģēt neierastās situācijās, iemācītos mērķtiecīgi strādāt komandā, parūpēties par sevi, komandu, līdzcilvēkiem.
Ir arī skaidrs, ka var izveidoties situācija, kurā Zemessardzei var būt būtiska loma valsts aizsardzībā, līdz pienāks sabiedroto atbalsts. Ļoti gan negribētos piedzīvot šādu scenāriju. Liela un spēcīga Zemessardze jau pirmsākumā nepieļauj šādu varbūtību.
Ikdienā darāt intelektuālu darbu, bet Zemessardze - tās ir apmācības mežā, liela fiziskā izturība, komforta trūkums. Kādi ir bijuši vislielākie izaicinājumi?
R. Batarags: Dienests Zemessardzē nav viegls. Jāsaprot, ka tā nav rotaļa. Neviens mums nevar apsolīt, ka ar iesaistīšanos Zemessardzē būs pietiekami, lai atturētu agresoru no karadarbības sākšanas. Līdz ar to grūtības mācībās ir tikai un vienīgi adekvāta sagatavošanās reālai pretdarbībai militāram uzbrukumam. No ukraiņu karavīru stāstītā zinām, ka nevienas mācības nespēj iedot pilnvērtīgu priekštatu par reālajām kara šausmām. Lai Dievs dod, ka mums tas nav jāpiedzīvo!
Protams, mēs Zemessardzē neesam nekādi speciālo vienību kaujinieki. Ikdienā esam skolotāji, ārsti, biroja darbinieki, dažādu profesiju speciālisti. Fiziskā sagatavotība un spēja veikt dažādus uzdevumus ir ļoti dažāda. Tomēr Zemessardzē ir vajadzīgs ne tikai fiziskais spēks un izturība, bet arī zināšanas, dzīves pieredze un dažādas prasmes. Bez tiešām kaujas spējām ir vajadzīgi sakari, transports, ēdināšana, atpūta, medicīniskā aprūpe, apgāde un daudzas citas lietas. Zemessardzē katram var atrast labāko pielietojumu.
Pēc ilgu gadu pārtraukuma, atjaunojot darbību Zemessardzē, man tieši tā arī sanāca. Biju mācībās kopā ar jauniem puišiem, vajadzēja kopā veikt dažādus mācību vingrinājumus. Protams, sajūtas bija kā enkuram, jo netiku līdzi viņu tempam. Parunājot ar komandieri, atradām pareizāko risinājumu un veiksmīgāko pielietojumu manām spējām un pieredzei.
Man ļoti nepatīk, ja kāds saka, ka Zemessardze ir mans hobijs. Tas tā nav. Ar hobiju nodarbojas patikšanas pēc. Es uz Zemessardzes mācībām dodos, pienākuma vadīts. Pēc mācībās pavadītas nedēļas nogales bez ērtībām, dažkārt arī bez gulēšanas nogurums ir gana liels, un nākamajā darba nedēļā jūti, ka nav bijis brīvdienu. Taču saprotu, ka šī nav patīkamas izklaides izvēle, ir jāiet un jādara.
J. Medne: Lielākie izaicinājumi līdz šim manā pieredzē ir aukstums, trauksmes simulācija nakts laikā, bet pamatā – nezināmais, kas ir gandrīz ikvienās mācībās. Pieredze militārajos treniņos attīsta pacietību, paplašina komforta zonu.
G. Priede: Lielākais izaicinājums ir iziet no savas komforta zonas un ieslēgt apziņu, ka, esot ierindā, civilā dzīve ir pilnīgi jāizslēdz. Zemessardze ir armijas sastāvdaļa. Te tev ir pilnīgi jāpakļaujas instruktoriem. Savu civilo dzīvi labāk ir atstāt mājās, no tās aizejot nedēļas nogalē uz mācībām. Jāmācās izprast, ko no tevis grib instruktori un vadība.Protams, fiziskai sagatavotībai ir liela nozīme. Manā vecumā un fiziskajā sagatavotībā ir ļoti grūti. Taču liela nozīme ir arī motivācijai. Nedomāju, ka bez motivācijas te kāds ilgi izturēs. Nokļūstot mežā, dažu brīdi diezgan nelāgos apstākļos, ir jāmācās no šiem apstākļiem iegūt maksimāli daudz pieredzes. Jāiemācās no negatīvā iegūt pozitīvo.
Cik droši varam justies kopā ar Zemessardzi un NBS šajos saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos?
R. Batarags: Diemžēl nevaram. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta armija vai Zemessardze. Nebūt ne. Jebkurš cilvēks publiski pieejamajā informācijas telpā, ja vien nav slinks vai vienaldzīgs, var atrast informāciju par to, kādus militāros spēkus Krievija ir sakoncentrējusi mūsu robežu tuvumā. No vienas divīzijas spēki ir izauguši līdz trim vai pat četrām divīzijām. Tiem, kas neko nesaprot no militāro vienību lieluma, iesaku apskatīties internetā - divīzijas lielums ir 10 līdz 30 tūkstoši karavīru. Tātad visi Latvijas bruņotie spēki kopā, ieskaitot mūsu sabiedrotos, kas atrodas šeit uz vietas, nav lielāki par vienu divīziju.
Vēl līdz pilnībai ir ļoti tālu. Zemessardzes apgāde vairāk notiek mutvārdu daiļradē, nevis reālos darbos. Tur būtu jādara daudz vairāk un daudz ātrāk.
Atšķirībā no visām militārajām mācībām Baltijas valstīs, kuras notiek ar aizsardzības scenārijiem, Krievijas militārās mācības notiek ar uzbrukuma un desanta scenārijiem.
Zinot šo informāciju, atbildiet paši uz jautājumu – vai jūs varat justies droši? Tomēr es gribu uzsvērt, ka nejusties droši nenozīmē baidīties. Gudrs cilvēks sagatavosies dažādiem scenārijiem. Patriots – gatavosies aizstāvēt savu zemi. Gudrs patriots gatavos savus scenārijus, lai ienaidniekam, ja tāds tomēr rastos, šis Latvijas apmeklējums līdzinātos zobu kapitālajam remontam bez anestēzijas. Dzīvs būsi, bet sāpēs ļoti. Zemessardzē ir gudri patrioti.
Šajā situācijā mums arī ļoti palīdz Kanādas, ASV un citu sabiedroto karavīru atbalsts. Viņu šeit nav daudz, bet klātbūtne dod papildu drošību un aizsardzības spēju. Ne Zemessardze, ne Latvijas profesionālā armija nav gluži ar pliku roku ņemama.
J. Medne: Zemessargs ir cilvēks, kuram rūp sava valsts, kurš grib un mācās to sargāt. Sargāt un aizstāvēt, nevis nogalināt. Militārās formācijas ir spēks, bet, lai justos droši, mums ir jābūt vienotam mērķim kā vienotai valstij, vienotai nācijai. Kā sociālām būtnēm mums ir nepieciešama tuvības un kopības sajūta un emocionāls atbalsts. Piederība tautai, piederība nācijai to dod.
Veselais saprāts, veselīgs gars ir tie instrumenti, kas palīdz tautai celt pilsonisko pašapziņu. Laikmetīgi, vienlaikus eleganti latviski savā zemē, gudri un pārliecinoši Latvijas vēstneši starptautiskajā dzīvē – tur saskatu drošību, tādu redzu mūsu mazās, bet joprojām mūsu valsts misiju.
G. Priede: Drīzāk jautājums būtu individuāli katram Latvijas pilsonim – cik katrs jūtas drošs šajos apstākļos? Vai katrs no mums ir darījis pietiekami, lai iekšējs un ārējs agresors nejustos komfortabli veikt šeit agresiju? Par sevi varu teikt, ka man sev nav ko pārmest. Arī kopā ar dienesta biedriem jūtos drošs. Drīzāk nejūtos drošs ar tādiem līdzpilsoņiem, kuri publiski sludina "bēgšanas" kultu. Ja mēs visi pārņemsim šādu domāšanas veidu – savu valsti neesam pelnījuši.
