VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
20. aprīlī, 2016
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Vides aizsardzība
2
2

Kā tūristam nekļūt par kontrabandistu

LV portālam: ILONA VILNE; Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta CITES nodaļas vadītāja

Ilona Vilne: “Klasiskākās tūristu kļūdas ir čūskas pudelēs, ādas izstrādājumi, gliemežvāki un koraļļi. To visu ieved nezināšanas dēļ.”

Publicitātes foto

Sākoties tūrisma sezonai, ceļojumi tiek plānoti arī uz eksotiskajām valstīm. Mājup gribas atvest suvenīrus, arī tādus, kas izgatavoti no savvaļas augiem un dzīvniekiem, piemēram, krokodilādas somu, austrumu medicīnas produktus, čūskas pudelēs, koraļļu kaklarotas un daudz ko citu. Tomēr ne visu, kas acij šķiet tīkams, drīkst vest uz Latviju, vai arī šādu suvenīru ievešanai nepieciešamas atļaujas.
Ievešanas ierobežojumi nav noteikti visām savvaļas sugām, tikai tām, kas iekļautas Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (1973. gada Vašingtonas konvencija). Visā pasaulē to dēvē par CITES konvenciju, kas ir saīsinājums no konvencijas nosaukuma angļu valodā.
Vairāk par to, kas tūristiem jāzina, lai, vedot mājup eksotiskus suvenīrus, nekļūtu par kontrabandistiem, lasiet LV portāla sarunā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta CITES nodaļas vadītāju ILONU VILNI.
īsumā
  • Latvijas uzdevums ir kontrolēt savvaļas sugu ievešanu un izvešanu no ES, veicinot daudzu retu sugu, kuras apdraud tirdzniecība, saglabāšanu.
  • Ja ir milzīga vēlme kaut ko eksotisku atvest, labāk izvēlēties suvenīrus, kurus drīkst ievest bez CITES atļaujām. Ja atļaujas nepieciešamas, suvenīrus iegādāties legālās tirdzniecības vietās.
  • No trešajām valstīm ievestie CITES priekšmeti ir obligāti jādeklarē muitā, uzrādot nepieciešamos dokumentus un atļaujas.

Kāda ir CITES konvencijas būtība?

Konvencija regulē starptautisko tirdzniecību ar apdraudētām savvaļas augu un dzīvnieku sugām. CITES konvencija nav tikai uz papīra, tā dzīvē tiešām darbojas.

Pagājušā gadsimta 60. gados bija ļoti krasi samazinājusies ziloņu populācija Āfrikā, un tas bija iemesls, kāpēc tika izveidota šī konvencija. Šobrīd dažās valstīs ziloņu populācija ir atjaunojusies un situācija ir uzlabojusies. Tas ir noticis, pateicoties tieši konvencijai.

Bieži brīnās, ka CITES konvencijā nav iekļautas sugas, kas ir uz izmiršanas robežas. Jāatzīmē, ka tajā iekļauj sugas, kuras apdraud tieši tirdzniecība. Ir retas sugas, kas izmirst biotopu vai resursu trūkuma dēļ. Konvencijā iekļauts viss skaistais un eksotiskais – savvaļas kaķi, pērtiķveidīgie, papagaiļi u.c. Tas, kas piesaista cilvēku.

Būtiski atzīmēt, ka konvencija neaizliedz tirdzniecību ar savvaļas sugām, bet gan to regulē. Daudzas sugas, kas iekļautas konvencijā, drīkst tirgot un ievest, bet ir jāsaņem atbilstošas atļaujas.

Latvijā konvencija ir spēkā kopš 1997. gada, kādas saistības esam uzņēmušies, to ratificējot?

Latvija ir viena no 182 dalībvalstīm, kas ir pieņēmusi konvenciju. Katras, arī mazas dalībvalsts, neliels darbs dara lietas labākas pasaules kontekstā. Latvijas uzdevums ir kontrolēt savvaļas sugu ievešanu un izvešanu no Eiropas Savienības (ES), tādējādi veicinot daudzu retu sugu, kuras apdraud tirdzniecība, saglabāšanu.

Ar Regulu Nr. 338/97 CITES konvencija ir ieviesta ES. Visa likumdošana nāk no Eiropas Komisijas un Padomes. Kopš 2004. gada esam ES, līdz ar to strādājam pēc Eiropas Komisijas un Padomes regulām, tajās ir stingri noteikti nosacījumi īpatņu pārvadāšanai un nepieciešamie dokumenti.

CITES konvencijā un ES dokumentos ir iekļautas arī tās sugas, kuru populācija Latvijā nav apdraudēta. Tomēr mūsu iespējas ar tām rīkoties tik un tā ir ierobežotas.

Jā, tā ir. Piemēram, vistu vanags nav aizsargājama suga saskaņā ar Latvijas likumdošanu, bet, ja ņemam Konvencijas kontekstā, tad parasto vanagu nevar tā vienkārši iegūt savvaļā, pirkt un pārdot.

Vai tās sugas, kas iekļautas Latvijas Īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, ir arī iekļautas Regulas un Konvencijas pielikumos?

Tie atšķiras. Piemēram, no zīdītājiem Vašingtonas konvencijā ir tikai četras sugas: lūsis, vilks, lācis un ūdrs. Latvijā attiecībā uz dzīvniekiem un augiem darbojas divi regulējumi – vietējais, kas ir Īpaši aizsargājamo sugu saraksts, un otrs ir CITES konvencija.

Dodoties ceļojumā uz eksotiskajām zemēm, ceļotājiem mājās gribas pārvest suvenīrus, arī tādus, kas izgatavoti no augiem un dzīvniekiem, kas iekļauti regulas un CITES konvencijas pielikumos. Kas jāzina, izvēloties šādus suvenīrus?

Braucot uz eksotiskajām zemēm, ir vērts jau iepriekš apdomāt, ko vēlētos vest mājup. Iesakām izvēlēties tādus suvenīrus, kas nav izgatavoti no savvaļas dzīvniekiem vai augiem. Ja ir milzīga vēlme kaut ko eksotisku atvest, labāk izvēlēties suvenīrus, kurus drīkst ievest bez atļaujām.

Savukārt, ja atļaujas nepieciešamas, suvenīrus labāk ir iegādāties legālās tirdzniecības vietās. Piemēram, iegādājoties čūskādas izstrādājumu, jāpievērš uzmanība, vai tas nav izgatavots no čūskas, kas iekļauta konvencijā. Ja ir, nepieciešama CITES atļaujas no tās valsts, kurā produktu nopērk, gan arī no Latvijas. Esot atbilstošiem dokumentiem, izstrādājumu var ievest droši. Iespējams, mazās bodītēs uz ielas būs lētāk un būs plašāka izvēle, bet ir lielāka varbūtība, ka tas iegūts no savvaļas augiem un dzīvniekiem, nevis mākslīgi audzētiem. Šādās vietās neviens neiedos nekādu dokumentu, lai iegādāto preci varētu legāli pārvest uz Latviju.

No trešajām valstīm ievestie CITES priekšmeti ir obligāti jādeklarē muitā, uzrādot nepieciešamos dokumentus un atļaujas. Savukārt, ja suvenīri tiek vesti no citām ES valstīm, tie nav jādeklarē, bet tik un tā jābūt atbilstošai dokumentācijai. Jebkurā valstī policija var lūgt uzrādīt attiecīgos dokumentus.

Ne vienmēr tūrists pirms ceļojuma būs izlēmis, ka pirks čūskādas somu, un paziņojis jums, lai sagatavojat atbilstošus dokumentus. Vai atļaujas var nokārtot arī ceļojuma laikā?

Tas būs grūtāk, bet ne neiespējami. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, ka ceļojuma laikā nolemj iegādāties konkrētu preci. Legālos veikalos precei līdzi dod atļauju – CITES sertifikātu.

Personai ir jāuzraksta pieteikums Dabas aizsardzības pārvaldei, ka vēlas saņemt CITES importa atļauju, to var nosūtīt elektroniski uz e-pastu. Klāt jāpievieno priekšmeta CITES sertifikāta kopija.

Ir bijuši gadījumi, ka atļauju sūtām uz lidostas termināli. Personai jāiet caur deklarējamo koridoru, un muitas darbiniekiem jāuzrāda tās valsts atļauja, no kuras priekšmets ievests, un jānorāda, ka Latvijas puses atļauja varētu būt pie viņiem. Ja persona nevēršas pie muitas darbiniekiem, lai sakārtotu priekšmeta ievešanas dokumentus, priekšmets skaitās ievests nelegāli un persona kļūst par likumpārkāpēju.

Vai ir suvenīri, kurus ceļotāji drīkst ievest bez atļaujām?

Ir noteikti izņēmumi, ko katrs ES dalībvalstu pilsonis drīkst ievest personiskajā bagāžā bez atļaujām. Izņēmumi ir četri nedzīvi jūras zirdziņi, trīs "lietus stienīši" no kaktusiem – rituāli mūzikas instrumenti lietus izsaukšanai. Drīkst ievest ne vairāk kā četrus apstrādātus izstrādājumus no krokodilādas. Jāņem vērā, ka izņēmums attiecas tikai uz CITES II pielikuma krokodilveidīgo sugām. Tridacnidae spp gliemežvākus ne vairāk kā trīs vienai personai, ja to svars nepārsniedz trīs kilogramus, Strombus gigas gliemežvākus ne vairāk kā trīs vienai personai. Bez atļaujām drīkst vest arī storveidīgo zivju kaviāru līdz 125 gramiem vienai personai, ja bundžiņa ir marķēta atbilstoši CITES nosacījumiem. Šādi ievesti priekšmeti nav arī nekur jādeklarē.

Ja minētos priekšmetus neieved personiskajā bagāžā, izņēmumi nav spēkā.

Par kontrabandistu var kļūt arī savas nezināšanas dēļ, jo ceļotājs nav iedomājies, ka ir priekšmeti, kurus nedrīkst vest, un ir suvenīri, kuru ievešanai nepieciešamas atļaujas.

Katrs tūrists var kļūt par kontrabandistu nezināšanas dēļ, diemžēl. Arī piecus līdz desmit centimetrus liels korālītis skaitās kontrabanda. Šeit vietā slavenais teiciens – nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Klasiskākās tūristu kļūdas ir čūskas pudelēs, ādas izstrādājumi, gliemežvāki un koraļļi. To visu ieved nezināšanas dēļ. Tāpat ieved kosmētikas izstrādājumus, kuru sastāvā ir medicīnas dēle, kaviāra ekstrakts, orhideju ekstrakti.

Pastāvot tendencei iepirkties internetā, var gadīties pasūtīt preci, kuras ievešanai vajadzīgas atļaujas. Arī šādā veidā var kļūt par likumpārkāpēju.

Mēs visi zinām, ka internetā var nopirkt jebko. Pasta sūtījumos mēdz būt kurpes, arī pulksteņi, kas izgatavoti no konvencijā iekļautajām sugām.

Uz pasta sūtījumiem neattiecas nekādi izņēmumi. Tās lietas, kuras tūrists personiskajā bagāžā var ievest bez atļaujām, pa pastu bez atbilstošiem dokumentiem sūtīt nedrīkst. Pasta sūtījumos visām precēm, kas izgatavotas no kādas CITES īpatņa, ir nepieciešama atbilstoša atļauja.

Dodoties uz eksotiskākām valstīm, tiek iegādāti suvenīri, par kuru saturu tūristam īsti nav nojausmas, piemēram, austrumu medicīnas produkti.

Ne vienmēr iekšā ir tas, ko saka. Bieži vien cilvēkus piemāna. Klasiskais variants ir ar čūskām pudelē. Tiek pirkta kobra alkohola pudelē, bet īstenībā iekšā ir cita čūska. Pēdējo septiņu gadu laikā ekspertīzē nav konstatēta neviena kobra. Pircējs tiek piemānīts divreiz, jo pudelē ļoti bieži ir cita čūska, kas ir iekļauta konvencijā, un cilvēks iekuļas nepatikšanās.

Vai no Latvijas cenšas izvest tās sugas, kas iekļautas konvencijā?

Šajā ziņā mēs neesam ļoti populāri. Legālā ceļā no mums kā eksporta produktus izved kaviāru. Mums ir viens uzņēmums, kas ražo kaviāru, un divi uzņēmumi, kas pārfasē citur iegādātu kaviāru.

Bet nelegāli?

Mums ir paveicies. Tādi gadījumi ir ārkārtīgi reti.

Bieži vien šķiet, ka uz mums neattiecas tas, kas notiek ar ziloņiem vai degunradžiem kaut kur Āfrikā un mums nav jālauza galva par citu valstu problēmām.

Nav īsti tā, ka tas neskar arī mūs. Katra valsts un cilvēks ir iesaistīts konvencijā, ja neveidosim pieprasījumu, neveidosies arī piedāvājums. Eiropā ne tik izteikti, bet Āzijā pieprasījums pēc ziloņkaula ir ļoti liels, un bojā iet ziloņi. Svarīgi atcerēties nebūt tik alkatīgiem pret eksotisko.

Ja no trešajām valstīm līdz Latvijas robežai nonāk no regulās un konvencijā iekļautiem augiem un dzīvniekiem izgatavoti priekšmeti, tas nozīmē, ka izcelsmes valstī ir problēmas ar kontroles mehānismiem.

Āfrikas valstis pieskata Konvencijas sekretariāts, un Eiropas Savienība skatās, kā Āfrikas valstīm iet, mēģina atbalstīt, ievieš dažādus pasākumus, piemēram, organizē sadarbības programmas. Ir valstis, no kurām lauvu trofejas nevar ievest tikai tādēļ, ka Eiropas Savienība uzskata, ka nav gatava un saprotama likumdošana. Aizliegumus ievieš arī, ja nav pārliecības par populācijas stabilitāti.

Āfrikas valstis pievērš mazāku uzmanību, tām arī ir grūtāk noorganizēt aizsardzību.

Retās sugas melnajā tirgū ir pieprasītas un dārgas. Un šādā veidā daudzi militāri grupējumi mēģina iegūt ātru naudu. Tas ir lielākais iemesls malu medniecībai. Ziloņkauls ir dārgs, arī kaķu ādas. Daudzi izmanto šo naudu nemieru uzturēšanai, karadarbībai. Interpola veiktais pētījums pirms dažiem gadiem parādīja, ka milzīgi grupējumi tādā veidā iegūst naudu ieročiem un visam pārējam.

Nelegālā tirdzniecība negatīvi ietekmē sociālās un ekonomiskās izmaiņas šajos reģionos.

Tieši tā. Tas ir apburtais loks – nošauj ziloni, grupējums iegūst naudu, par kuru uztur negatīvu ietekmi reģionā un līdz ar to nav ekonomiskās izaugsmes. Nestabila situācija valstīs, ekonomika un noziedzība - tas viss ir saistīts. Arī aizsardzībai ir grūtāk saņemt naudu.

Ar kādu sodu jārēķinās neatkarīgi no tā, vai apzināti vai neapzināti esi kļuvis par likumpārkāpēju?

Nelegāli ievestās mantas muitā tiek konfiscētas, un personai uzliek naudas sodu. Fiziskajām personām sods ir no 70 līdz 700 eiro, juridiskajām personām – no 700 līdz 7100 eiro un mantas konfiskācija. Sods var būt vienāds gan par nelegāli ievestu krokodilādas lielu portfeli, gan par piecus centimetrus lielu korallīti. Daudzreiz naudas sods nav tik sāpīgs, kā mantas konfiskācija. Lēmumu par konfiskāciju pieņem muita. Šajā procesā nodrošinām ekspertīzi – no kāda dzīvnieka vai auga priekšmets izgatavots.

Konfiscētās mantas nonāk pie mums, Dabas aizsardzības pārvaldē, un tās tālāk izmantojam sabiedrības izglītošanai, veidojam informatīvas vitrīnas un lekcijas.

Kur ceļotāji var iegūt informāciju?

Informācija ir pieejama mūsu mājaslapā www.daba.gov.lv, ir pieejami informatīvie materiāli. Pie mums var vērsties, gan rakstot uz e-pastu, gan telefoniski. Ja ir šaubas, labāk sazināties ar mums. Mēs ar lielāko prieku palīdzam saprast, ko drīkst un ko nedrīkst vest mājās kā suvenīru. Mūsu mērķis nav ļauni atņemt, bet sniegt padomu, lai izdodas ceļojums, lai nav sliktas atmiņas un problēmas.

Konvencijā ir iekļauts simtiem sugu, vai muitas darbinieki ir tik zinoši, lai spētu tās visas atpazīt un neļautu ievest?

Katru gadu muitas darbiniekiem rīkojam mācību kursus, liekot īpašu uzsvaru uz sugu atpazīšanu. Jo vairāk mācām muitniekus un darbojamies kopīgi, jo rezultāts ir labāks.

Muitas darbiniekam ir svarīgākais zināt grupu un to, vai suga varētu būt apdraudēta. Ja ir kaut mazākās aizdomas, priekšmets tiek sūtīts uz ekspertīzi.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU