Viena no negodprātīgas uzņēmējdarbības praksēm ir tīša nodokļu nemaksāšana, it īpaši nodokļu parādu gadījumos tos nerisinot ar valsti, bet gan pametot savus rūpalus un veidojot jaunus, tādējādi izvairoties no atbildības.
Šī iemesla dēļ Finanšu ministrija izstrādāja piedāvājumu, kā šo problēmu risināt, lai ierobežotu tieši negodprātīgas darbības. Rezultātā valdība 5. decembrī atbalstīja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, lai konkrētos gadījumos varētu noteikt valdes locekļiem personisko atbildību par kapitālsabiedrības nokavētajiem nodokļu maksājumiem. Tas būtu efektīvs rīks, lai līdzšinējo praksi izskaustu un atbildība no juridiskās personas pārietu uz fizisko personu.
Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) būtu tiesīgs prasīt valdes loceklim segt kapitālsabiedrības nokavētos nodokļu maksājumus, tam ir jākonstatē, ka vienlaikus, un tieši to vēlos uzsvērt, tiek izpildīti pieci noteikti kritēriji.
Pirmkārt, kapitālsabiedrības nokavēto nodokļu maksājumu summa pārsniedz piecdesmit Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Otrkārt, kapitālsabiedrībai ir paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Treškārt, ir konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanās nodokļu maksātājs ir atsavinājis aktīvus ieinteresētajai personai. Ceturtkārt, ir sastādīts akts par parāda piedziņas neiespējamību. Un, piektkārt, kapitālsabiedrība nav izpildījusi pienākumu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu.
Šeit būtiski norādīt, ka likuma grozījumu mērķis ir ierobežot tieši negodprātīgu komercpraksi, jo VID kā nodokļu administrācija vienmēr ir pretimnākoša un gatava kopīgi ar uzņēmējiem meklēt vislabākos risinājumus, ja paši uzņēmēji savlaicīgi vēršas pie VID pēc atbalsta.
Tieši tādēļ pēc brīdināšanas par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas uzsākšanu, valdes loceklim būs iespēja iesniegt VID pierādījumus, ka tas tomēr ir rīkojies godprātīgi kā krietns un rūpīgs saimnieks attiecībā uz parāda nomaksu, kā arī pierādīt, ka pastāv objektīvi iemesli maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanai.
Ar šiem grozījumiem vēlamies panākt, ka valdes locekļi jau savlaicīgi veiktu darbības, lai nepieļautu komercsabiedrību parādu izveidošanos un savlaicīgi izmantotu savas Maksātnespējas likumā paredzētās tiesības iesniegt maksātnespējas procesa, tiesiskās aizsardzības vai ārpus tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumus.
Valsts spēja risināt dažādas sociālās problēmas ir lielā mērā atkarīga no tā, vai valsts budžetā tiek saņemti tam pienākošies maksājumi. Sakārtojot nodokļu parādu jautājumus, tiktu palielinātas iespējas atbalstīt dažādas valstij būtiskas jomas un sakārtot uzņēmējdarbības vidi, veicinot godīgu konkurenci.
