Pāris gadi var būt par vēlu
Iestājoties ES, visas jaunās dalībvalstis apņēmās ieviest vienoto eiro valūtu. Tomēr, lai to izdarītu, jāizpilda vairāki finansiālās stabilitātes kritēriji. Tas šķiet visai saprotami, taču problēma ir tā, ka kritēriji ir ļoti konfliktējuši jau pašā pamatā. No dalībvalstīm tiek prasīta pakāpeniska ienākumu izlīdzināšanās ar vecajām valstīm, zināmā mērā to veicinot ar ES struktūrfondu naudu. Proti, ekonomikas izaugsme tiek prasīta, taču tajā pašā laikā - arī cenu stabilitāte jeb zema inflācija, kas praktiski viens otru izslēdz, it īpaši tādā valstī kā Latvija, kurā kopprodukts ir uz pusi zemāks nekā ES vidēji un cenu/algu izlīdzināšanās potenciāls ir liels.
Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāk ieviest eiro, lai mazinātu psiholoģisko slogu, ko izjūt gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji saistībā ar vietējās valūtas kursu un tā noturību ekonomiskās krīzes laikā. Tas ir svarīgs jautājums arī ikvienam investoram šeit. Latvijai (visai Baltijai) neizdevās ieviest eiro pirmajā noliktajā termiņā 2008. gadā, jo straujā ekonomiskā izaugsme nespēja noturēt inflāciju prasītajos „rāmjos”. Tagad inflācijas šķērslis manāmi mazināsies, taču nu ir otrs - pārāk liels budžeta deficīts. Tomēr, ļoti saspringstot, Latvija varētu nonākt līdz nepieciešamajiem kritērijiem 2011.-2012. gadā, kas dotu iespēju pēc gada arī ieviest eiro. Svarīgs ir jautājums - vai tas Latvijai, Baltijai, citām Austrumeiropas valstīm nebūs jau par vēlu. Proti, ekonomisko problēmu spiediena rezultātā vietējās valūtas būs nozīmīgi devalvētas, investori aizgājuši, ekonomikas pussabrukušas. Vai ES būs tikai uz to visu noskatījusies, veicot zināmas, taču nepietiekamas aktivitātes Austrumeiropas atbalstam? Varbūt var runāt ne tikai par ES struktūrfondiem, finansiālo palīdzību, bet arī par pretimnākšanu eiro ieviešanas procesā? Bez šaubām, ES vēlētos palikt pie esošās kārtības, taču notikumu pavērsiens var pamazām likt mainīt tās viedokli.
Baltija radītu negribētu precedentu
Latvija ir ļoti „eiroizēta” valsts. Proti, eiro jau sen šeit pastāv tikpat kā vietējā valūta, tāpat kā agrāk tas bija ASV dolārs: nekustamā īpašuma tirgū, auto tirgū, kredītu valūta, daudzos norēķinos starp uzņēmējiem un privātpersonām, uzkrājumos izplatīts ir eiro. Sabiedrībā jau ierasts ir uzskatīt, ka lats kaut kad tuvākajā laikā, pievienojoties eirozonai, tiks aizstāts ar eiro, tāpēc vēl nesen valūtas tika vienādotas. Pēdējo divu gadu laikā ekonomiskās krīzes un baumu rezultātā uzticība nemainīgam lata piesaistes kursam ir vājinājusies, taču tik un tā lielākā daļa sabiedrības, izejot no pragmatiskiem aprēķiniem, joprojām kā kredītu valūtu izvēlas eiro, ignorējot potenciālo iespējamo valūtas kursa risku.
"Māstrihtas kritēriji ir pretrunīgi augošu ekonomiku gadījumā."
Ieviešot paātrinātā veidā eiro pēc esošā piesaistes kursa, Latvija neapšaubāmi iegūtu stabilitāti, paaugstinātu kredītu reitingus un investoru interesi, kā arī atkristu mūžīgi draudošā maksājumu bilances tekošā konta deficīta drauds. Latvijas Bankai nebūtu jātērē savas rezerves lata kursa noturēšanai. Vai nu tā būtu paātrinātā ieviešana vai parastā, Latvijai ir jāpilda Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas programma, jāstrukturizē sava ekonomika un jāpanāk efektīvāks valsts aparāts darbs. Bez pamatīga pašu darba nerealizēsies ne viens, ne otrs scenārijs. Tomēr jebkura scenārija gadījumā Baltija tiks uztverta kā viens reģions un notikumi visās valstīs risināsies vienādi. Maz ticams, ka katrai valstij būs savs atšķirīgs eiro ieviešanas ceļš.
Iespējams, ka arī mazajām Baltijas valstu ekonomikām ar eiro ieviešanu ES varētu krietni nākt pretim, jo to ekonomikas ir ļoti mazas uz ES fona, taču risks pastāv precedenta radīšanā, no kura ES noteikti ir bail. Jo, ja līdzīgas prasības izvirzīs krietni lielākas valstis, tas var nozīmīgi sašūpot eiro kursu un eirozonu. Ja Latvijas vai Baltijas iekļūšana eirozonā neatstātu ietekmi uz eiro kursu, tad to nevar teikt par, piemēram, Polijas vai Ungārijas iekļaušanu, jo to ekonomikas ir daudzkārt lielākas.
