Vēl gada sākumā ANO pārskats ziņoja, ka vislabvēlīgākā valsts dzīvošanai ir tieši šī nelielā sala Atlantijas okeāna vidū. Paziņojums nāca klajā gandrīz vienlaicīgi ar vietējās valūtas vērtības krišanās sākumu. Kad iedzīvotāji sāka uzdod jautājumus valdībai par notiekošo, atbildes bija īsas un mierinošas – nekas slikts mūs negaida, tās ir tikai īslaicīgas grūtības. Tomēr kronas vērtība attiecībā pret eiro turpināja kristies, savukārt preču cenas tā jau vienā no dārgākajām valstīm pasaulē tikai pieauga. Tobrīd par tik ļoti lielu krīzi gan nekas vēl neliecināja. Cilvēki atminējās ekonomisko lejupslīdi pirms gadiem sešiem un to, ka no tās valsts izķepurojās nepilnu divu gadu laikā. Un tieši pēc pēdējās krīzes valsts ekonomika sāka ļoti strauju augšupeju, ienāca ārvalstu investori ar saviem līdzekļiem, pieauga darbavietu skaits, cilvēkiem parādījās nauda un līdz ar to arī vēlme to tērēt. Strauji pieauga pieprasījums pēc daudz lielākām un greznākām mājām, jaudīgākām apvidus automašīnām un dažādiem izklaides sīkumiem, piemēram, sniega motocikliem. Bankas, redzot, ka cilvēki ir gatavi pirkt un aizņemties, lai pirktu, piedāvāja aizvien kārdinošākas procentu likmes, mudināja liekos uzkrājumus ieguldīt akciju tirgos, neaizmirstot piebilst, ka tas noteikti ir visātrākais naudas vairošanas veids. Nu gluži kā Buratīno naudas kociņš, kam vajadzēja izaugt no vienas monētiņas. Patiesībā šī spēlēšana akciju tirgos sāka pieņemt tik lielus apmērus, ka bankas saviem klientiem un pat darbiniekiem izsniedza aizdevumus, lai savukārt tos varētu ieguldīt akcijās. Šobrīd visa akcijās ieguldītā nauda ir zaudēta. Dažiem šī summa sniedzas vairāku desmitu miljonu kronu apmērā, kas varētu būt pielīdzināma vairākiem simtiem tūkstošu latu.
Ziemeļu teroristi
Paziņojums par pirmās bankas bankrotu nāca kā zibens no skaidrām debesīm. Pat ierindas darbinieki neko iepriekš nezināja par notiekošo. Redzot, ka nepatikšanas ir krietni lielākas, nekā bija paredzams, valdība steidzamības kārtā pieņēma vairākus likumus, kam vismaz teorētiski vajadzētu apstādināt notiekošos procesus un par kuru neesamību tā tika kritizēta jau krietnu laiku iepriekš. Vienīgi šobrīd izrādās, ka daļa no pieņemtajiem likumiem ir pretrunā ar valsts Satversmi, tātad patiesībā nekam nederīgi.
"Briti, pielietojot militāru spēku, ieņēma īslandiešu bankas, iesaldēja visas finanšu darbības un ierindoja Īslandi teroristu valstu sarakstā."
Tūlīt pēc banku sabrukšanas Īslandes valdība vērsās pie sabiedrotajām valstī ar lūgumu pēc palīdzības, kā pliķi saņemot atteikumu. Nākošais trieciens bija Valsts bankas prezidenta, bijušā premjerministra, Davida Odsona neveiksmīgie izteikumi televīzijas intervijā, kur viņš it kā paziņoja, ka Īslande negrasās atdod parādus, ko nu jau bankrotējušās bankas sastrādājušas ārzemēs. Kaut arī jau nākošajā dienā premjerministrs un citi valdības pārstāvji mēģināja šo situāciju glābt, pamatojoties ar pārpratumu un neveiksmīgu tulkojumu, no konflikta ar Apvienoto Karalisti tas nepaglāba. Briti, pielietojot militāru spēku, ieņēma īslandiešu bankas, iesaldēja visas finanšu darbības un ierindoja Īslandi teroristu valstu sarakstā. Jāteic, ka šis paziņojums ļoti aizskāra vietējos salas iedzīvotājus. 300 000 cilvēku liela tauta bez savas armijas un tikai dažiem robežsardzes kuģiem pēkšņi kļuvusi par Ziemeļu puslodes lielākajiem teroristiem.
Vienoti bankrotā
Šķiet, ļoti sen īslandieši nav bijuši tik vienoti un vienprātīgi par notiekošo kā šobrīd. Līdz šim vēsā un atturīgā ziemeļu tauta beidzot ir vienoti. Šobrīd ļoti populāri ir teicieni: Uz priekšu, Īslande! Mēs, īslandieši, turamies kopā! Veikalos īpašās akcijās piedāvā vietējā ražojuma preces, piesaucot kreppu un tautas vienotību, tiek veidotas dažādas palīdzības akcijas. Cilvēki aizvien biežāk un biežāk iziet ielās un pieprasa no valdības paskaidrojumus un skaidru rīcības plānu par situācijas risinājumu. Jāteic, ka šī ir arī pirmā reize daudzu gadu laikā, kad tautas priekšstāvji patiesībā ieklausās savos darba devējos. Šobrīd valdība sola, ka Īslande no krīzes izķepurosies 2010.gadā, lai gan, godīgi sakot, cilvēki šiem solījumiem īpaši netic. Vislielākās šaubas rada tas, kā atdot no citām valstīm un SVF aizņemtos līdzekļus. Tas tikai nozīmē to, ka pieaugs cenas un kredītu procentu likmes. Jau tagad ļoti daudzas mājsaimniecības bankrotē, nespēdamas atdot parādus un samaksāt rēķinus, un izskatās, ka šis slogs tikai pieaugs un aizvien vairāk un vairāk ģimenes nonāks strupceļā.
"Joko, ka tagad pienācis īslandiešu laiks doties strādāt uz Poliju un citām Austrumeiropas valstīm un sūtīt naudu mājās."
Otrs smagākais moments aiz izmaksu pieauguma ir bezdarba līmeņa celšanās. Jau šobrīd kā bezdarbnieki valstī reģistrējušies nedaudz vairāk par sešiem tūkstošiem jeb 3% darbspējīgo iedzīvotāju. Nodarbinātības dienests paredz, ka šis skaitlis turpinās augt vēl vismaz gadu. Ja vēl pirms gada uz Īslandi devās laimes meklētāji no citām valstīm, tad šobrīd vērojama tendence, ka paši valsts iedzīvotāji dodas strādāt uz ārzemēm. Cilvēki pat joko, ka tagad pienācis īslandiešu laiks doties strādāt uz Poliju un citām Austrumeiropas valstīm un sūtīt naudu mājās.
Eiropas Savienība vai Norvēģija?
Daži valdības pārstāvji uzskata, ka Īslandes problēmas varētu atrisināt eiro ieviešana. Tomēr ir arī tādi, kas ierosina sadarboties ar Norvēģiju un piekrist norvēģu piedāvājumam pieņemt viņu nacionālo valūtu. Pagaidām šķiet, ka arī iedzīvotāji tomēr vairāk sliecas uz Norvēģijas pusi. Ja lielākie eiropiekritēji ir galvaspilsētā, tad pārējās teritorijās virsroku ņem eiroskeptiķi. Vēlmei sadarboties ar Norvēģiju ir gan vēsturiskas saknes, gan arī tālejošie plāni zvejniecībā un naftas industrijā.
Vērienīgā Īslandes biznesa attīstība tika finansēta ar ārvalstu kapitāla palīdzību, palielinot Īslandes ekonomikas atkarību no pasaules tirgus tendencēm. Īslandes ārējais parāds pārsniedzis 120% no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd īslandieši saprot, ka paļaušanās uz ārvalstu naudu straujās izaugsmes veicināšanai ir muļķīga, jo tas viņus padara atkarīgus no svārstīgo ārvalstu investoru žēlastības. Tikai žēl, ka šī atziņa nākusi par vēlu.
