VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
25. februārī, 2009
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
1
1

Kādu iespaidu IKP prognozes atstās uz valsts budžetu

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 12%, tā paredz Finanšu ministrijas aktualizētais makroekonomiskās attīstības scenārijs 2009. gadam. Pati pesimistiskākā no līdz šim izteiktajām ekspertu prognozēm paredz, ka Latvijas IKP varētu samazināties par 20-25 procentiem. Kādu iespaidu IKP prognozes samazināšana atstās uz valsts budžetu un uz Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma noteikumu izpildi?

Kā zināms, Latvijai trīs gadu laikā ir pieejams starptautiskais aizdevums 7,5 miljardu eiro. Latvijā katru nākamo finansējuma daļu var saņemt, ja ir izpildīti solījumi, arī par budžeta deficītu. Latvija ir vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem, ka budžeta deficīts šogad nepārsniegs 5 procentus.

Kādu rīcību varam sagaidīt no valdības puses? Parāda vai nodokļu palielinājumu?

Diemžēl jau tagad sāk parādīties priekšlikumi palielināt budžeta deficītu no apsolītajiem 5% no IKP līdz 8 procentiem. Tāds palielinājums nozīmēs, ka valdība, iespējams, neturpinās nepieciešamo un apsolīto valsts pārvaldes reorganizāciju un izmaksu optimizāciju, bet izvēlēsies vieglāko ceļu palielināt parādu, lai saglabātu izmaksu līmeni, kas nav uzturams. Tāds ceļš ne tikai bremzēs valsts konkurētspējas atjaunošanu un algu korekciju, bet arī palielinās parāda nastu, kas savukārt palielinās valsts bankrota (defolta) varbūtību. Ir apšaubāmi, vai EK un SVF Latvijai atļaus palielināt budžeta deficītu, īpaši ņemot vērā EK paziņojumu, ka tā vērsusies pret Latviju pārmērīga budžeta deficīta dēļ.

"Latvija nevar atļauties palielināt budžeta deficītu, nav arī vēlams celt nodokļus."

Turklāt finanšu ministra padomnieki ir atzinuši, ka “būs jākoriģē gan ieņēmumu daļa, gan izdevumu daļa” valsts budžetā. Runa par ieņēmumu daļu nozīmē vēl vienu nodokļu palielināšanas kārtu. Papildu valsts budžeta izdevumu ievērojama samazināšana noteikti nozīmē vēl straujāku patēriņa samazinājumu kā privātajā, tā publiskajā sektorā. Savukārt, piemēram, PVN nodokļu palielināšana (ar mērķi palielināt valsts ienākumus) arī nozīmē patēriņa samazinājumu. Ir neapšaubāmi, ka nodokļu tālāka palielināšana nebūs veselīga Latvijas ekonomikai. Toties valsts izdevumu samazināšanai ir vēl liela rezerve. Neskatoties uz to, ka daudz tika runāts par lieliem samazinājumiem atalgojuma fondā, iepirkumos un citur, valsts pārvaldē tomēr ir vēl nepieciešama nopietna reforma, kas ļaus atbrīvot papildu finanšu rezerves. Šo naudu ir daudz labāk atstāt Latvijas iedzīvotājiem, nepalielinot nodokļus, nevis to iztērēt neefektīvajā valsts pārvaldē.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU