Kādas demogrāfiskās tendences Latvijā ir raksturīgas patlaban?
Aizvadītais gads demogrāfiskā skatījumā bija daudz labvēlīgāks nekā iepriekšējie. Palielinājies dzimušo skaits, samazinājies mirušo skaits, kā rezultātā būtiski mazāks ir arī dabiskais samazinājums (pērn – mīnus septiņi tūkstoši cilvēku). Tomēr dzimstības līmenis joprojām ir zems. Jau pagājušo gadu būtiski (par 16%) nokritās noslēgto laulību skaits, un, visticamāk, šī tendence saglabāsies arī šogad.
Aizvadītajā gadā turpinājās emigrācijas pārsvars pār imigrāciju, turklāt reģistrēto emigrantu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga pat pusotras reizes, bet negatīvais migrācijas saldo pieauga pat četras reizes. Turpinās iedzīvotāju novecošanās process. Latvija tagad ir septītā visvairāk demogrāfiski novecojusies valsts pasaulē.
Vai Latvijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā patlaban ir līdzīga demogrāfiskā situācija?
Lietuvā un Igaunijā situācija ir nedaudz labāka. Igaunijā tagad dzimstība ir visaugstākā Baltijā. Abās no tām mazliet zemāka ir mirstība un demogrāfiskais novecojuma līmenis nekā Latvijā. Tomēr arī kaimiņvalstīs paaudžu nomaiņa nav apmierinoša. Tāpat izbrauc vairāk nekā iebrauc, it īpaši Lietuvā.
Kā var raksturot valsts ekonomiskās situācijas un demogrāfisko tendenču savstarpējo saistību?
Iedzīvotāju dzīvotspēja ļoti lielā mērā ir atkarīga no iedzīvotāju ekonomiskās labklājības. Arī migrācijas plūsmas galvenokārt nosaka atšķirības dzīves līmeņos. Daudz komplicētākas ir sakarības starp ekonomiskās situācijas un dzimstības rādītājiem. Pasaulē kopumā šī sakarība ir apgriezta, t.i., visaugstākā tā ir vāji attīstītajās valstīs. Un otrādi: ekonomiski attīstītākajās zemēs dzimstība kopumā ir zemāka. Parasti līdz ar ekonomisko izaugsmi aug arī iedzīvotāju kultūras un izglītības līmenis, un sakarā ar to pieaug arī cilvēku vajadzības, it īpaši intelektuālās un sociālās. Materiālās labklājības līmenis ietekmē dzimstību nevis tieši, bet pastarpināti, ar cilvēka apziņas starpniecību. Šodien Eiropā viszemākā dzimstība ir bijušā padomju bloka valstīs, kurās noris kardinālas ekonomiskās un sociālās pārmaiņas.
Vai var pieļaut pesimistisko scenāriju, ka pašreizējie ekonomiskie apstākļi Latvijas demogrāfiskajai situācijai nenāk par labu divējādā nozīmē – neveicina izbraukušo latviešu atgriešanos dzimtenē un var samazināties dzimstība?
Protams, pašreizējā ekonomiskā krīze neļauj īstenoties labvēlīgākiem demogrāfiskajiem scenārijiem. Saskaņā ar mūsu galveno (vidējo) prognožu variantu dzimstībai vajadzētu turpināt palielināties, jo tās 1990. gadu kritiens bija saistīts ar politiskajām pārmaiņām un pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku. Tā dēvētais summārais dzimstības koeficients pieauga no 1,1 1997.-1998. gadā līdz 1,4 pēdējos gados, un bez ekonomiskās krīzes tas varētu sasniegt vismaz 1,6 ap 2025. gadu. Tagad pastāv draudi, ka var īstenoties pesimistiskie scenāriji un dzimstība var pat samazināties. Dzimušo absolūtais skaits, visticamāk, saruktu pat bez pašreizējās krīzes, jo labvēlīgais vilnis, kas saistīts ar 1980. gadu otrās puses dzimstības buma ietekmi, tūlīt izsīks un laulības sāks veidot nelielās 90. gados dzimušo kohortas.
Dzimušo bērnu skaits 2008. gadā salīdzinājumā ar 2007. gadu ir pieaudzis. Kā jūs uzskatāt, vai šogad pieaugums vēl turpināsies?
Pašlaik dzimst vēl relatīvi labvēlīgos apstākļos ieņemtie bērni. Tas turpināsies vēl vairākus mēnešus, bet gada otrajā pusē būs neapšaubāms kritums.
"Pašlaik dzimst vēl relatīvi labvēlīgos apstākļos ieņemtie bērni. Tas turpināsies vēl vairākus mēnešus, bet gada otrajā pusē būs neapšaubāms kritums."
Kā jau teicu, dzimušo kopskaita samazinājumu mēs prognozējām vēl pirms 2015. gada, bet dzimstības intensitātei bija lēnām jāpieaug vismaz divus gadu desmitus. Pat bez īpašām programmām. Jo latvieši par visvēlamāko visbiežāk uzskata ģimeni ar diviem bērniem. Protams, sākot ar šā gada vidu dzimstība vairs nepieaugs – visticamāk, dažus gadus tā atkal būs pazemināta.
Kādi ir priekšnoteikumi, lai Latvijā pieaugtu dzimstība? Vai ekonomiskā labklājība ir viens no galvenajiem nosacījumiem?
Protams, ekonomiskā izaugsme būtu galvenais priekšnoteikums. Pašreizējos apstākļos dzimstības pieaugums diez vai arī būtu optimālais scenārijs. Nabadzīgajiem un bezdarbniekiem, un pat vidēji atalgotajiem dzīve tikai sarežģītos, lai gan no sabiedrības nākotnes aspekta depopulācijas novēršanas labad katrs jaundzimušais ir jāsagaida ar prieku.
Cik, jūsuprāt, dzimstības pieauguma nodrošināšanā liela nozīme ir “māmiņu algām” un dažādu citu ar bērna dzimšanu saistītu pabalstu esamībai, palielināšanai? Ir izskanējušas ziņas, ka tiek plānots samazināt bērna kopšanas pabalstu tām māmiņām, kuras saņem pabalstu un strādā algotu darbu. Tāpat arī vairākās pašvaldībās, piemēram, Cēsīs, šā gada sākumā tika pārtraukts izmaksāt vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu.
Neapšaubāmi, dzimstības pieaugumu sekmēja dažādie pabalsti, t. sk. arī vecāku pabalsti. Bērna piedzimšanas pabalsts – 296 lati par katru bērnu – ir strikti noteikts ar likumu, taču vēl pastāv piemaksas par pirmo, otro vai katru nākamo bērnu. Tāpat kā bērnu kopšanas pabalsts un vecāku pabalsti, kurus no pērnā gada saņem arī daudzi tūkstoši strādājošie tēvi. Visa šo pabalstu ieviešana bija būtiska jauno ģimeņu atbalsta programmas sastāvdaļa, kas neapšaubāmi veicināja arī demogrāfiskos uzdevumus. Ja nepieciešams ietaupīt sociālajā budžetā, tad ļoti rūpīgi jāizanalizē visi varianti. Man nav informācijas par to, cik trūkst līdzekļu. Kā sistēmiskas pieejas aizstāvim man tāpēc nav arī konkrētas nostājas. Principā jau agrāk izvirzīju jautājumu, ka īpaši būtu jāieplāno demogrāfiskās investīcijas, tas ir līdzekļus, kurus valsts kopumā var atvēlēt demogrāfisku mērķu sasniegšanai, tai skaitā konkrētām iedzīvotāju grupām. Diez vai būtu pareizi ierēdņu neizdarības nosegt no šiem avotiem, lai gan Labklājības ministrija līdz šim izvirzījusi tikai jautājumu par pabalsta apmēru samazināšanas iespēju par 25 vai 50 procentiem tiem vecākiem, kuri strādā un saņem pabalstu. Varbūt lietderīgi šo pabalstu samazināt tikai par 15% (tā ietaupītu 5,5 miljonus latu), lai gan valdības vīri un sievas atrada iespēju pat saglabāt sev algas pilnā apmērā.
"Laulību un ģimenes prestižu nepieciešams celt. Šodien gandrīz puse bērnu dzimst vientuļām sievietēm vai nereģistrētā laulībā."
Kādas iedzīvotāju skaita samazināšanās procesa sekas Latvija varētu just pēc 10, 20 gadiem?
Iedzīvotāju skaits valstī pastāvīgi samazinās visā neatkarības periodā, tāpēc pārmaiņas nebūs tik ļoti izjūtamas. Iedzīvotāju skaits Latvijā saruks līdz diviem miljoniem ap 2030. gadu. It visur cilvēki dzīvos zemākā apdzīvojuma blīvumā, izņemot vienīgi Pierīgas reģionu. Aizvien raibāka kļūs etniskā mozaīka. Protams, turpināsies novecošanās process, un politiķiem un ierēdņiem atkal būs jāpieņem nepopulāri lēmumi par pensijas minimālā vecuma paaugstināšanu, jo veco cilvēku skaits turpinās pieaugt. Atcerēsimies, ka vēl pirms nepilniem diviem gadu desmitiem sievietes devās pensijā 55 gadu vecumā, tagad praktiski pie tā paša dzīves ilguma – jau par septiņiem gadiem vēlāk.
Kādi valdības lēmumi varētu uzlabot Latvijas demogrāfisko situāciju?
Protams, galvenais uzdevums ir bremzēt iedzīvotāju skaita sarukšanu. Pat vislabvēlīgākajos gados valdības ļoti maz rūpējās par demogrāfisko problemātiku. Šodien īpaši svarīgi, lai paglābtu mūsu cilvēkus no izbraukšanas. Lielas rezerves mums ir mirstības līmeņa samazināšanā, it īpaši vīriešu priekšlaicīgā izmiršanā. Ar pašreizējiem nosacījumiem jaundzimušie zēni var cerēt vienīgi uz 65-66 gadus garu mūžu, tas ir tā, kā pirms 40 gadiem. Turklāt veselīgais periods tikai nedaudz pārsniedz 50 gadus. Nedaudz labvēlīgāka situācija ir mūsu “vājajam” dzimumam.
Jūs jau pieminējāt, ka pērn salīdzinājumā ar 2007. gadu ir samazinājies noslēgto laulību skaits. Vai, jūsuprāt, jāraizējas par noslēgto laulību skaita samazināšanos vai arī mūsdienās šim rādītājam vairs nav tik būtiskas nozīmes?
Noslēgto laulību skaits atkal pagriezies lejupejošā virzienā, taču mums ir daudz arī neformālu laulību savienību. Tomēr laulību un ģimenes prestižu nepieciešams celt. Šodien gandrīz puse bērnu dzimst vientuļām sievietēm vai nereģistrētā laulībā. Pētījumi rāda, ka zemas dzimstības apstākļos laulātības raksturojumiem gan ir neliela loma iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātē, taču pilnā ģimenē augošiem bērniem veselība un pašsajūta ir cita.
Dzimumu karš pie mums vēl noris pilnā sparā, tas prasa daudz spēka gan vīriešiem, gan sievietēm. Visai daudz mums ir nestabilu un izirušu laulību, arī vieninieku un nepilnu ģimeņu, kurās bērniem ir tikai viens no vecākiem. Acīmredzot daudz vēl mūsos ir agresivitātes un egoisma. Un šeit principiāla nozīme ir tam, kā sabiedrība atrisinās problēmu, ko var attēlot kā trīsstūri: dzimumu attiecības – ģimenes formēšana, dzimstība (paaudžu nomaiņa) – darba tirgus.
