VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
09. februārī, 2009
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
3
3

Krīzes biedinājumu ēnā

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ekonomiskā krīze kā ar gumijas efektu savilkusi cieši kopā tautas, valstis, bankas...

„Žēl, ka mums, zviedriem, nav drosmes iet ielās, lai tieši tāpat cīnītos par savām tiesībām” - vairāki zviedru avīžu lasītāji internetā komentē nesenos grautiņus Rīgā. Tas, „kas tur notiek” ir svarīgi arī šeit – otrpus Baltijas jūrai. Ekonomiskajai krīzei ir gumijas efekts. Tā, savilkusi cieši kopā tautas, valstis, bankas, sāpīgi iesitot pa stilbiem arī tiem, kas to vismazāk pelnījuši.

Diskusijas par Latvijas krīzi un iespējām izkulties no ķezas šeit ir dažādas. Vienai daļai parasto zviedru ir „ļoti žēl latviešu”. Citiem šķiet, ka tagad svarīgi glābt vispirms „savu ādu, jo ūdens smeļas mutē arī mums pašiem” (mediji katru dienu ziņo par atlaišanām un kārtējā uzņēmuma slēgšanu). Bezdarbs jau sen ir iesoļojis pa zviedru labklājības parādes durvīm un ārā nenāk. Finanšu ministrs Anderss Borgs nepozē. Ar medijiem sarunājas bieži un izsmeļoši. „Izķepurosimies arī šoreiz,” viņš sola, taču rindas pie IKEA veikalu kasēm šodien ir mazākas, autostāvvietas Stokholmas centrā tukšākas, ziemeļos jaunas automašīnas tikko pārdotas par puscenu, pat galvaspilsētas frizieri ziņo, ka darba tagad esot mazāk. Zviedri taupa visur, arī uz frizūru rēķina.

Pērkona priekšnojautās arī informācija par Latviju te nav iepriecinoša. Caurmēra svensons ir sapratis, ka viņa iekrājumi caur zviedru bankām viņpus jūrai ir tērēti uz nebēdu. Proti – Latvijā zviedru bankas naudu ir aizdevušas gribētājiem daudz vieglprātīgāk nekā pieļauj zviedru kreditēšanas sistēma. Tātad latvietim saņemt naudu no bankas līdz šim bija vieglāk nekā zviedram. Protams, ka šī atklāsme nenāk par labu bankām un agrākie noguldītāji tagad sāk slēpt naudu „matračos” un „miltu bundžās”. Tāpat kā savulaik to darīja viņu vecvecāki. Ticība banku sistēmai ir iedragāta.

"Krājkasīte tagad ir tikumības simbols arī lēmumu pieņēmējiem leiputrijā."

Tikko „SEB bankas” vadība, direktori Anniku Falkengrēnu ieskaitot, ir atteikusies no iespaidīgajām prēmijām, kas valdei pienācās par 2008. gadu. Krājkasīte tagad ir tikumības simbols arī lēmumu pieņēmējiem leiputrijā.

„Jaunākās „Swedbank” prognozes liecina, ka Latvija ir tuvu depresijai un Latvijas valdība savos krēslos vairs nav stabila pēc 13. janvāra notikumiem. Latvijas ekonomika saruks par 10%, algu un cenu līmenis strauji kritīsies arī turpmāk un bezdarbs 2010. gadāLatvijā būs 16% līmenī,”konstatē„Dagens Nyheter” (DN), norādot, ka „nav paredzams nekāds progresīvs pagrieziens. Ja nu vienīgi 2010. gadā un arī tad var cerēt vienīgi uz krituma palēnināšanos”.

Latvijai labas izredzes šeit nesola neviens. SEB eksperts Mikaels Johansons notiekošo Rīgā raksturo kā „spēcīgu recesiju”, viņam iebilst daži burta kalpi, kas to pašu sauc par „depresiju”. Uz Latvijas krīzes spēles galda patlaban ir 350 miljardi kronu*, kurus „SEB banka” un „Swedbank” ir investējusi reģionā, kura valdība „ar valsts vadīšanu līdz šim maz nodarbojusies”(DN). Protams, ka decembra līgums ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un pārējiem 7,5 miljardu eiro aizdevējiem liecina par „valdības ambīciju iecementēšanu”, taču Latvijas ekonomikas tālāka lejupslīde vieš zviedros bažas, ka turpmāk būs vēl sliktāk.

„Tūkstošiem zemnieku Latvijā jau zina, ka netiks galā ar aizņēmumu atdošanu. Piemēram, piens Latvijas veikalos maksā dārgāk nekā Zviedrijā, taču samaksa piena piegādātājiem ir vairāk nekā niecīga,” secina laikraksts „Aftonbladet”. Līdzīgās domās ir vairums ekonomikas ekspertu, kas notiekošajā vaino „postsovjetisko Latvijas politiķu” nespēju tikt galā ar valsts ekonomikas atveseļošanu.

Vadošie Latvijas politiķi zviedru žurnālistiem nav iedvesuši pārliecību, ka Latvijas valsts stūrmaņi zina, kurp LV kuģis dreifē krīzes vētru viļņos. Pēc „Aftonbladet” domām, premjerministrs Ivars Godmanis „atcērt bargā tonī” un prezidents Valdis Zatlers „sākumā pat nevēlas atbildēt uz TT [Zviedrijas ziņu aģentūra] jautājumu, kāpēc prezidents par katru cenu vēlas, lai Godmanis saglabā savu amatu”. Var gadīties, ka vainīga ir vadošo Latvijas politiķu neprasme sarunāties ar medijiem. Diemžēl no malas bardzība un „grumbas pierē” izskatās pēc slikti slēpta uztraukuma. „Mums ir pamats būt nervoziem par to, kas te notiek,” laikrakstam „Aftonbladet” no Rīgas atzīstas Mortens Hansens, Stokholmas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs. Viņš nav pārliecināts par Latvijas valdības spēju tikt galā ar SVF aizdevuma nosacījumiem un sekām. „Tagad ir svarīgi, lai Latvija neieslīgst haosa vai populistiskās priekšvēlēšanu kampaņās ar garām koalīciju sarunām,” konstatē eksperts.

Tikmēr „SEB bankas” Patricija Hedeliusa šaubās, vai Latvijas problēmām pietiks ar pašreizējo aizņēmuma summu: „SVF akcija, iespējams, ir nepietiekama. Joprojām nav izslēgtas bažas arī par valūtas devalvāciju vairākās valstīs. Tas nozīmētu, ka vēl vairāk samazinātos parādu atmaksāšanas iespējas „Swedbank” un „SEB bankai”, jo lielākā kredītu daļa ir noformēta eiro.”(DN)

Gudra un saprātīga rīcība no Latvijas puses zviedros viestu cerību. „Smagu finanšu krīžu efekti mēdz būt daudz postošāki nekā no malas izskatās,” rezumē Zviedrijas radio, norādot uz profesora Karmena Reinharda aktuālajiem pētījumiem par pagājušā gadsimta ekonomiskajām krīzēm. Ir pamats prognozēt, ka arī šoreiz nekustamo īpašumu cenas kritīsies vēl vismaz trīs gadus, zaudējot pusi no pašreizējās vērtības. Paradoksāli, ka „banku krīzes vienādi smagi ietekmē gan attīstītas industriālās valstis, gan arī tā saucamās jaunās demokrātijas” - konstatē „SR Ekonomieko”, uzsverot, ka „ir jāstudē ekonomikas vēsture, lai izprastu mums aktuālo nākotni”.

"No malas bardzība un „grumbas pierē” izskatās pēc slikti slēpta uztraukuma."

Tikmēr krīze turpina iet dziļumā. Emisiju nupat pieprasījusi „SEB banka” Zviedrijā, kuras akciju vērtība biržā kopš gadu mijas jau nokritusies uz pusi. Lai izdzīvotu, bankas asinsritē tiks iepludināti jauni un „svaigi” 20 miljardi**. „Pie bankas problēmām lielā mērā vainīga vieglprātība kreditēšanas politikā uzņēmumiem un bankām Baltijā” („Aftonbladet”), jo šajā reģionā SEB ir aizdevusi 145 miljardus kronu, kas veido 13% no visa bankas kredītu portfeļa. Pati „SEB banka” jau tagad paredz zaudējumus šajā reģionā 1,4 miljardu robežās, taču ekspertiem aina liekas vēl drūmāka. „Var gadīties, ka mums nāksies rēķināties ar jauniem un nepatīkamiem pārsteigumiem Baltijā. Es tikko tur biju, pirms divām nedēļām, un esmu pārliecināts, ka SEB tuvāko trīs gadu laikā tur zaudēs vismaz 15 miljardus,” konstatē „CA Cheuvreuxs” finanšu analīzes šefs Rodnejs Alfvēns.

Kļūdu aizstāvība laiž pasaulē jaunas kļūdas. Cerams, ka Latvijai izdosies rīkoties pareizi, nevis sasteigti.

*  Pārrēķinot pēc Latvijas Bankas valūtas kursa 6.februārī: 1 EUR= 10.649 SEK.

** Seit un turpmāk ­– SEK.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI