Decembra beigās Rīgā uz ikgadējo semināru pulcējās Latvijas vēstnieki un viens no viņu diskusiju galvenajiem tematiem neapšaubāmi bija Latvijas eksporta veicināšana. Par mūsu izredzēm Japānā portāla LV.LV saruna ar Latvijas vēstnieku Pēteri Vaivaru.
Gadu desmitiem veidojamas saites
Kā veicies šajos divos gados kopš vēstniecības dibināšanas?
Mēs sākām darboties Japānā nepiedodami vēlu (vēstniecība formāli tika atklāta 2006.gada aprīlī). Negribas lietot šo vārdu, bet šī valsts ir unikāla, citādāka, domāšanas stils un biznesa kultūra ir citādāka. Nav iedomājama veiksmīga sadarbība ar Japānu, nespēlējot vismaz pietuvināti tiem noteikumiem, kas viņiem ir saprotami. Ja nav vēstniecības, tas nozīmē, ka tevis tur nav un ka valsts neatbalsta attiecības ar Japānu – sak’, ja jums to nevajag, tad mums ne tik. Sākotnēji galvenie uzdevumi, protams, bija administratīvi – izveidot funkcionējošu mehānismu un paralēli mēģināt atgūt zaudēto laiku un aktīvi iesaistīties, lai japāņi dzirdētu par mums, lai „mēs uzliktu Latviju japāņiem uz kartes”. Gads pagāja, lai pabeigtu administratīvās lietas. Tagad jau varam sākt runāt par projektiem.
Jūs minējāt Japānas specifisko kultūru. Bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks savulaik izteicās, ka, lai veidotu reālu sadarbību ar Japānu, daudz kas atkarīgs no Latvijas smalkjūtības un politiķu un uzņēmēju kultūras. Raksturojiet veidu, kā japāņi veido ārpolitiku.
Prioritātes, īpaši ekonomiskajā sadarbībā, japāņiem ir krietni citādākas. Stils, kā japāņi veido biznesa attiecības, ir balstīts uz citām pamatvērtībām. Ja Eiropā un Amerikā galvenais ir ātrums, izdevīgums un lētums, tad japāņiem galvenais ir attiecības un uzticības līmenis starp partneriem. Japāņi ir gatavi uzsākt biznesu tikai tad, kad ir iepazinuši eventuālo partneri. Japānas tirgū ir ļoti grūti ienākt ar piedāvājumu – “man ir superīgs produkts, es to pārdošu lētāk nekā jūsu tagadējais partneris”. Tas šeit nedarbojas, japāņa atbilde ir: “Es savu partneri pazīstu 50 gadus, es viņam uzticos, un, pat ja viņa prece ir divreiz dārgāka, man ir svarīgāka šī uzticība, nevis kas jauns un nezināms.” Viņi ir ļoti piesardzīgi, konservatīvi. Tas nozīmē to, ka reāli mēs sākām no nulles līmeņa, strādājot pie tā, lai japāņi Latvijas valsti un cilvēkus sāktu iepazīt. Pirmais līmenis ir pozitīva tēla veidošana, tūrisms un kultūras iepazīšana. Tikai pēc tam, kad viņš kā tūrists ir pabijis Latvijā un saņēmis labu uzņemšanu, japāņu uzņēmējs ir gatavs spert nākamo soli – runāt par sadarbību. Ārējā forma bieži ir ārkārtīgi svarīga. Ir teiciens – ir sarežģīti iegūt japāni kā draugu, bet, ja viņš ir iegūts kā draugs, tad tikt vaļā no viņa ir praktiski neiespējami. Veiksmīgākie sadarbības projekti līdz šim ir ar “Grindeks”, kas ilgst jau vairāk kā 30 gadus, un Rīgas-Kobes sadarbība, kas arī ilgst 30 gadus. Jebkura lieta, ko mēs vēstniecībā sākam, iziet šīs fāzes lēni, kamēr projektā iesaistītie izrunā visu. Nav iespējams uzņēmējam atbraukt un pateikt „Man ir forša prece, nāciet pie manis, pērciet.” 99% gadījumu tas nedarbojas. Citām valstīm ir pozitīvā atšķirība, ka viņi tur jau ir sen – 50, 90 vai 150 gadus – kā portugāļi, kuri bija pirmie, kam Japāna tika atvērta. Lielākā daļa, ilgstoši uzturoties Japānā, ir akumulējuši pietiekami augstu uzticības līmeni.
"Rezultātus nesīs tikai ilgtermiņa draudzība ar japāņiem."
Japāņiem ir augsta pirktspēja. Ar ko Latvija varētu viņus ieinteresēt?
Praktiski jebkura Latvijas prece var atrast nišu un savu noieta tirgu Japānā, jo tas ir vairāk kā 120 miljonu liels tirgus ar pietiekami labu pirktspēju. Tai pat laikā atrast noieta tirgu lielām preču grupām mums ir sarežģīti. Diez vai mēs spēsim konkurēt ar lētajām ražotājvalstīm. Pozitīvs piemērs ir Stendera izstrādājumi, kas jau labu laiku tiek tirgoti veikalā Osakā, un plānots atvērt vēl vienu veikalu. Stenderam izdevies radīt japānim iespaidu, ka tas ir labs, ekoloģiski tīrs, dārgs, ekskluzīvs produkts. Šeit cena bieži vien nespēlē lomu, bet gan tas, kā produkts tiek piedāvāts un vai tas atrod savu nišu. Šis ir labs brīdis mūsu ražotājiem meklēt veidus, kā iekļūt Japānas tirgū, jo pašlaik jēnas un eiro kurss ir izcili izdevīgs mūsu preču eksportam uz Japānu. Mūsu preces tur ir ļoti lētas.
Jātiecas pēc japāņu tehnoloģijām
Kādas jomas šīs nišas varētu meklēt?
Tie varētu būt tekstilnieki, kuriem ir iestrādes, kokapstrādes uzņēmumi un mēbeļu ražotāji, pārtika. Japāna spēj sevi nodrošināt ar pārtiku tikai par 40%, pilnībā viņi sevi nodrošina tikai ar rīsiem. Arī pārtikas jomā jāatrod niša. Latvija ir izcila piena ražotāja zeme pēc garšas īpašībām, kvalitātes. Japānā iecienīts ir jogurts, kura izcelsmi viņi piedēvē bulgāriem. Pateicoties tam, ka jogurta baktēriju atklāja tieši bulgāru zinātnieks, viņiem ir izdevies radīt priekšstatu, ka jogurts pieder tieši viņiem. Mūsu uzņēmējiem jābūt ļoti radošiem un jāmāk savas preces piedāvāt, šeit es redzu lielu vēstniecības lomu. Japāņi augstu vērtē valsts iesaistīšanos biznesa veicināšanā, viņi uzskata, ja valsts iestājas, tad tā ir zināma garantija. Tāpēc vēstniecība cenšas aicināt uzņēmējus nākt uz vēstniecību un izstādīt savas preces. Varam aicināt eventuālos partnerus, bet iniciatīvai par to, kurus produktus piedāvāt, būtu jānāk no uzņēmēju puses. Dažiem Latvijas uzņēmumiem iet labi, pārdodot programmatūru. Bet tas, ko kurš vēlas piedāvāt, katram jāredz pašam, un tad mēs esam gatavi būt posms, kas atrod partnerus.
Vēl ir otrs virziens līdztekus mūsu eksportam uz Japānu. Pirms tam gan jāpārdzīvo daži “netreknie” gadi. Latvija un Baltija Japānā netiek uzskatītas par tirgu, jo mēs viņiem ekonomiski esam pārāk niecīgi. Principā viņi te neinvestēs, jo mums nav darbaspēka resursu un izejvielu. Uzņēmumu “Toyota” mēs nepierunāsim atvest šurp rūpnīcu.
"Ir sarežģīti iegūt japāni kā draugu, bet, ja tas noticis, tad tikt vaļā no viņa ir praktiski neiespējami."
Taču mēs varam piedāvāt savu ģeogrāfisko stāvokli, esot ES uz robežas ar Krieviju, jo Krievija japāņiem ir potenciāli interesants tirgus ar iestrādēm, ar rūpnīcu projektiem, sevišķi Eiropas daļā, ap Sanktpēterburgu, lielie autoražotāji ir tur. Te parādās jautājums par piegādēm, jo tās Krievijā sakomplektē produktu un pārdod tās tirgū. Pašlaik divi galvenie piegāžu ceļi ir caur Somiju un Sanktpēterburgu, bet abos ir rindu un efektivitātes problēmas. Mēs varētu kalpot kā vēl viens papildu maršruts, izmantojot Rīgas ostu un dzelzceļa savienojumus uz Krieviju, kā rezerves variants brīdī, kad minētos divus ceļus nav iespējams izmantot. Ir kompānijas, kas jau izrādījušas reālu interesi par to.
Vēl viena interesanta lieta – iespēja runāt ar japāņiem par jaunu un attīstītu tehnoloģiju iepirkšanu esošajiem vai jauniem uzņēmumiem. Mūsu uzņēmumi var interesēties par to, lai celtu savu konkurētspēju. No japāņiem var iegūt tehnoloģijas energoefektivitātei, kas ir veids, kā samazināt savas izmaksas un ražot konkurētspējīgus produktus. Taču tad mums ir vajadzīgi ļoti spēcīgi uzņēmēji ar vizīju, zināšanām un kapitālu.
Mūsu sadarbība ar Japānu 90% ekonomiska un nedaudz politiska, uzturot to ļoti labvēlīgo klimatu, kas mums attiecībās pašreiz ir izveidojies.
Kas to noteica?
Tam ir daudz dažādu apsvērumu, pirmkārt, vēsturiskais. Japāna vienmēr ir skatījusies, kā veidojas attiecības ar Krieviju. Pirms Otrā pasaules kara japāņiem esam bijuši interesanti kā viens no nopietniem diplomātijas un izlūkošanas centriem iepretim Krievijai. Svarīgi arī tas, ka veiksmīgi iekrita lielais gods uzņemt Japānas imperatoru. Kaut ko tādu vēlreiz mēs varētu redzēt varbūt pēc 300 gadiem. Japāna ir valsts, kur ļoti uzmanīgi seko tam, ko dara imperators. Ja mums būtu par naudu jānopērk sabiedriskās attiecības vai reklāmas iespējas, kas dotu tos pašus rezultātus, mēs nekad nespētu to izdarīt. Pēc šīs vizītes imperators nav bijis nevienā citā valstī, tikai nākamgad plānojis vizīti uz Kanādu. Mums izdevies veiksmīgi šo vilni uztvert un uz tā veidot turpmākās attiecības. Pēdējo mēnešu laikā japāņu medijos bijušas lielas publikācijas par Latviju, Kobē notika Rīgas dienas, kur bija liela uzņēmēju delegācija un grupas „Cosmos” koncerti. Lielākās japāņu aviokompānijas šī mēneša borta žurnālā, kas iznāk 4 miljonu tirāžā, uz 15 lappusēm kā mērķa valsts tiek aprakstīta Latvija.
Iespēja piesaistīt tūristus
Vai Latvija tuvākajā laikā varētu sagaidīt vairāk japāņu tūristu?
Prognozēju – jā. Īpaši nākamgad iespējams piedzīvot japāņu tūristu pieplūdumu Latvijā. Tam ir vairāki priekšnoteikumi. Ir labas iestrādes reklāmas kampaņā, laba sadarbība bijusi ar Tūrisma attīstības veicināšanas aģentūru. Turklāt valūtas kurss spēlē būtisku lomu – kopš septembra jēnas kurss pret eiro ir pieaudzis par 47%, tas nozīmē, ka tiem, kas brauc no eirozonas uz Japānu, tas ir ārkārtīgi dārgi, toties tiem, kuri brauc no jēnas zonas uz Eiropu, tas ir kļuvis lēti. Prognozes par japāņiem, kuri ceļos nākamvasar, ir pozitīvas. No japāņu puses dzirdam, ka Baltijas valstis ir viens no virzieniem, kas varētu paņemt daļu no šī pieauguma. Maijā Rīgā ienāks liels kuģis ar japāņu tūristiem. Tad notiks arī Kobes dienas. Arī Rūjienā būs sadraudzības dienas ar Higašikavas pilsētu. Esmu optimistisks. Jautājums ir, vai mūsu uzņēmēji būs gatavi riskēt un iet tai tirgū. Tie, kas ies, gūs papildus drošību savam biznesam, diversificējot riskus, kas varētu rasties Eiropas un ASV tirgos.
Kā Japāna pārdzīvo globālo ekonomisko krīzi ?
Pašlaik normāli, ekonomiskās veselības stāvoklis ir labāks nekā Eiropā un ASV. Valūtas kursa izmaiņas to apstiprina. Tas tāpēc, ka, kā jau teicu, japāņi ir ļoti konservatīvi, tas attiecas arī uz finanšu sektoru, bankām bija zaudējumi, taču viņi relatīvi maz spēlē uz ne pārāk augsta reitinga vērtspapīriem. Viņiem bija pašiem savs burbulis, kas pārplīsa 90.gados, tāpēc ir zināma pieredze. Vēl viena konservatīvisma izpausme ir tā, ka cilvēki uzticas bankām un glabā tajās daudz līdzekļu, līdz ar to bankām ir lielas rezerves. Viņi ir ļoti orientēti uz eksportu, no tā bija lieli ieņēmumi, kas deva stabilitāti. Taču tagad Eiropas un ASV tirgi ir nobrukuši, arī valūtas kurss ir neizdevīgs eksportam, jo japāņu preces kļūst dārgas.
