Sv. Speerka aforismi,
dzīva taisnība - nekas cits jau nemaz negaida.
es redzu debesu malu, kur sastājušies tumši sniega mākoņi. saulrietā spīd sarkanām malām. es redzu katedrāles torņus. milzīgas velves, krēsla, vīraks. zem kājām skan flīzes. koka soli. pustumsā iegrimis altāris, kur spīd mūžīgā Dieva acs. maza lampiņa, kam kāds pa laikam pielej eļļu, lai tā neizdzistu.
vai tad, ja nebūtu eļļas, beigtos arī ticība? vai varbūt tad tā degtu tikai no Dieva gaismas?
kurā mirklī Dievs pārstāja būt viņš pats? un kurā mirklī cilvēki sāka spēlēt Dievu?
visi sūdzas par aizņemtību.
bet ir tak ļaudis, kas to izdomā, ražo, izplata un tad tirgo.
iedomājies - stāvi pie kases un visu mūžu tirgo stikla jumpravas ar ziliem cičiem un bleķa žirafes.
paradzēti tirguošonai pie kases jebkurā tā cienīgā grāmatveikalā
Sv. Speerx un darbs
Sv. Speerx ir veiksmīgi iekļuvis šajā zonā un domā - ko tagad darīt.
Sv. Speerkam nepatīk neko nedarīt un patīk darīt neko, bet vienmēr jāizvēlas.
labāk nedarīt neko prātīgu nekā darīt kaut ko prātīgu.
rakstīt šite jēdzīgāk nekā urbt.
Sv. Speerkam nepatīk neko nedarīt un patīk darīt neko, bet vienmēr jāizvēlas.
labāk nedarīt neko prātīgu nekā darīt kaut ko prātīgu.
rakstīt šite jēdzīgāk nekā urbt.
Sv. Speerx un slinkums
slinkums ir vienīgais normālais cilvēka agregātstāvoklis.
Sv. Speerka aforisms par dzīves jēgu
visu mūžu var pateikt vienā teikumā, bet kāds cits mokās un dzīvo 80 gadu.
Sv. Speerx šķiro atkritumus
sēdēju darbā uz palodzes un ar melnu biroja nazi drāzu melnu zīmuli. palodze sasilusi saulē, kanālā peld pīles, žvankst trolejbusi. pavasaris. pa bulvāri aiziet pa kādam gājējam, saules pa pusei piežmiegtam pie asfalta.
drāzu un skatījos, kā zīmulim atsedzas sudrabaini melnais grafīts un kā asmens viegli kā mālu šķeļ koku. bauda drāzt - katra sīkākā skaidiņa atdalās ar vieglu pieskārienu.
nopūtu palodzes skaidas un vēroju, kā tās uzzib baltas un gandrīz caurspīdīgas saulē, virpuļo siltajā gaisā un krīt zālē.
laime ir vērot dzīvi un smaidīt.
drāzu un skatījos, kā zīmulim atsedzas sudrabaini melnais grafīts un kā asmens viegli kā mālu šķeļ koku. bauda drāzt - katra sīkākā skaidiņa atdalās ar vieglu pieskārienu.
nopūtu palodzes skaidas un vēroju, kā tās uzzib baltas un gandrīz caurspīdīgas saulē, virpuļo siltajā gaisā un krīt zālē.
laime ir vērot dzīvi un smaidīt.
Sv. Speerka paroles
ja parole ir īstā, tad to var atcerēties un nejauši uzminēt arī pēc trim mēnešiem, tiekot iekšā ar pirmo reizi.
kāpēc tā ir ar Sv. Speerka blogu, bet nekad nenotiek ar internetbankas parolēm?
Sv. Speerkam nekas nenotiek
ja nenotiek tas, ko gribi, varbūt nevajag gribēt to, kas nenotiek.
vai arī gaidi ne to, kas varētu notikt.
un ne no tiem, kas gribētu, lai notiek.
un ne no tiem, kas gribētu, lai notiek.
Sv. Speerx par trakajiem
trakiem pieder pasaule.
un kas pasaulei no tā?
Sv. Speerka atklāsme
griezies kur ne gribi, vieni slaisti.
apaļi un skaisti.
apaļi un skaisti.
Sv. Speerx un zelta padomi
21. maijā kāds anonīms viedais teica labāk nerakstīt.
šo padomu gan tā arī neizlasīju, taču apzinīgi ievēroju līdz 7. augustam.
šo padomu gan tā arī neizlasīju, taču apzinīgi ievēroju līdz 7. augustam.
labs padoms zelta vērts.
Sv. Speerka aforisms par darbu
eņģeļiem bez spārniem ir arī rokas.
jāstrādā laikam arī paradīzē.
jāstrādā laikam arī paradīzē.
Sv. Speerx mierina sevi
vai pirmie sūdi, kas nākuši. vai pēdējie, kas aizies.
Sv. Speerx un nostaļģija
Sv. Speerx aizgāja uz Misiņiem.
protams, to var uztvert arī kā sistēmas kļūdu, jo bibliotēku aizgādnis šo bibliotēku bija inspicējis kaut kad arī pa vidu (vismaz atceros, ka viņš tirgojās par riteņa nolikšanu vestibilā, laikam uzvarēja).
bet bibliotekāre, ņemot aizgādņa apliecību, apzvērēja - pēdējo reizi Misiņos Sv. Speerx esot bijis 2002. gadā!
tā jau ir - Sv. Speerx bibliotēkas inspicē nemanāmi. i ne dzirdi, i ne mani.
kam Speerx uzskrēja Misiņos?
mini reizes 7 - varbūt trāpīsi!
protams, to var uztvert arī kā sistēmas kļūdu, jo bibliotēku aizgādnis šo bibliotēku bija inspicējis kaut kad arī pa vidu (vismaz atceros, ka viņš tirgojās par riteņa nolikšanu vestibilā, laikam uzvarēja).
bet bibliotekāre, ņemot aizgādņa apliecību, apzvērēja - pēdējo reizi Misiņos Sv. Speerx esot bijis 2002. gadā!
tā jau ir - Sv. Speerx bibliotēkas inspicē nemanāmi. i ne dzirdi, i ne mani.
kam Speerx uzskrēja Misiņos?
mini reizes 7 - varbūt trāpīsi!
Sv. Speerx un citi
sistēma drāž Sv. Speerku. Sv. Speerks piedrāž sistēmu. baltās sievas stāv kā mūris. bābas skalo Sv. Speerka kaulus pie kafijas. neviens neko nesaprot.
Sv. Speerka aforisms, laikam 15. oktobrī
dzīve ir liela dāvana.
iedeva par velti, neatpirksies visu mūžu.
Sv. Speerx un bibliotēka
apstākļu sakritības dēļ Sv. Speerx grib nokopēt savu rakstu grāmatā, ko redz pirmo reizi mūžā (un droši vien arī pēdējo).
stāv rindā, lasa citus rakstus, brīnās, par ko gan neraksta un kā gan neraksta.
pienāk Sv. Speerka kārta. viņš dod kopētājai tantiņai grāmatu.
tantiņa jautā, vai var samazināt un kopēt abas lapas uz viena atvēruma.
Sv. Speerx padomā un saka, ka varbūt ne. tomēr būs jāiesniedz.
tantiņa novaidas vien - tad ta laiki pienākuši! nelasa, neraksta, nokopē un iesniedz kā savu darbu.
Sv. Speerx māj ar galvu - jā, jā, tā tas ir.
pēc pauzes, kad tantiņa purpinādama kopē jau 2. lapu, Sv. Speerx kaunīgi piebilst: "Vispār tas ir mans raksts..."
tantiņa ķer pie sirds, tad pie jau nokopētajām lapām, tad ķer brilles un skatās, vai labi nokopējusi.
Sv. Speerx atzīst, ka labi.
Sv. Speerx un cenas
cenas viņu pārbiedē katru rudeni, kad Speerx atgriežas Rīgā.
bet nekad nav bijis tik traki kā šogad - ka pārbiedē ik pēc nedēļas, kad viņš atgriežas Rīgā.
Sv. Speerx domā
ne viss, ko tu domā, ir tā, kā tu domā.
ne viss, ko tu domā, ka tas nav tā, kā tu domā, ir tā, kā tu domā, ka tas nav tā, kā tu domā.
uzķēries, ja?
Sv. Speerkam vajag
ko vajag, nedabūsi.
kā nevajag, būs gana vienmēr.
Sv. Speerx un grūtniecība
pamanīju "Drogās" diezgan glītu grūtniecības testu MARIA, virsū rozā puķīte.
uzreiz iedomājos - varbūt ir arī prezervatīvi JESUS.
ja reiz pārsteigums, tad pārsteigums.
kāda atšķirība - caurums vai Sv. Gars.
Sv. Speerka aforisms par spārniem
reizēm spārno arī tas, kas nenotiek.
Sv. Speerks un profesore
Sv. Speerx atšķīra mēnešrakstu un sāka lasīt 1 rakstu par 1 tekstu.
raksts sākas ar vārdu "Profesore", jo aprakstītā teksta autore ir profesore.
Sv. Speerx tālāk nelasīja.
Sv. Speerx un gudrība
visi te tik gudri. duraka neviena.
Sv. Speerx un pieredze
tā ir tikai pieredze. bet pieredze mūs pataisa vai nu par maitām, vai cilvēkiem.
Sv. Speerx un bābas
ielaižoties sarunās ar kādu citu, es riskēju zaudēt tiesības izlemt par sevi.
no otras puses, reizēm tas garantē mieru. vismaz nav jāpieņem lēmumi.
viss plūst. sistēma nes. ar mani runā. ar mani runā par citiem. es esmu iekšā.
iekļaušanās finālā tomēr sanāk par dārgu - tās var būt diezgan dārgas tālsarunas. bābu būšana finālā ir dārgs pakalpojums.
ir vērts padomāt, par cik un vai vispār drīkst pārdoties. jo naudiņa pēc tam būs jānoliek vietā.
lai vai kā - jaunība attaisno stulbumu, bet ne bābiskumu.
iekļaušanās finālā tomēr sanāk par dārgu - tās var būt diezgan dārgas tālsarunas. bābu būšana finālā ir dārgs pakalpojums.
ir vērts padomāt, par cik un vai vispār drīkst pārdoties. jo naudiņa pēc tam būs jānoliek vietā.
lai vai kā - jaunība attaisno stulbumu, bet ne bābiskumu.
Sv. Speerx un koncerti
iedomājieties, šito kaunu.
Sv. Speerx aiziet uz koncertu, bet tāds lūziens.
Sv. Speerx aiziet uz koncertu, bet tāds lūziens.
klanās un mokās. un meldijas cita par citu lēnīgākas...
tik ka brīžam kādas bungas vai kas. brīžam klusums un, augstākais, kāds zvaniņš liegi dzindzinās.
varat iedomāties - viss jau beidzies, visi ceļas kājās. Sv. Speerx beidzot ir žirgts un žiperīgs. atskatās uz durvīm, bet tur 1 paziņa.
tik ka brīžam kādas bungas vai kas. brīžam klusums un, augstākais, kāds zvaniņš liegi dzindzinās.
varat iedomāties - viss jau beidzies, visi ceļas kājās. Sv. Speerx beidzot ir žirgts un žiperīgs. atskatās uz durvīm, bet tur 1 paziņa.
paziņai ta prieks, bet viņas māte šņāc vien.
tagad domāju - krācu es vai nekrācu.
nē, nē. koncerti nav domāti man.
nē, nē. koncerti nav domāti man.
Sv. Speerx un darbs
braucām atpakaļ uz Latviju.
apsniguša tīruma malā liels uzraksts:
"Rabota za graņicoi možet okazatsa rabstvom".
apsniguša tīruma malā liels uzraksts:
"Rabota za graņicoi možet okazatsa rabstvom".
dzīva taisnība - nekas cits jau nemaz negaida.
Sv. Speerx un Dievs
netālu ir iela. mašīnu dūkoņa, riepas, motori.
krēslo. uz nakti sāk piesalt, un Sv. Speerkam ir auksti. sniegs skrapst zem kājām. viņam ir slapjas kājas. viņš skatās uz pilsētu no augšas, no gaisa tilta, kas ved pāri mašīnu pilnai pilsētas ielai.
krēslo. uz nakti sāk piesalt, un Sv. Speerkam ir auksti. sniegs skrapst zem kājām. viņam ir slapjas kājas. viņš skatās uz pilsētu no augšas, no gaisa tilta, kas ved pāri mašīnu pilnai pilsētas ielai.
es redzu debesu malu, kur sastājušies tumši sniega mākoņi. saulrietā spīd sarkanām malām. es redzu katedrāles torņus. milzīgas velves, krēsla, vīraks. zem kājām skan flīzes. koka soli. pustumsā iegrimis altāris, kur spīd mūžīgā Dieva acs. maza lampiņa, kam kāds pa laikam pielej eļļu, lai tā neizdzistu.
vai tad, ja nebūtu eļļas, beigtos arī ticība? vai varbūt tad tā degtu tikai no Dieva gaismas?
kurā mirklī Dievs pārstāja būt viņš pats? un kurā mirklī cilvēki sāka spēlēt Dievu?
Sv. Speerx dzejnieks
kopotie kopotie raksti
mamma virtuvē
tētis makstī
mamma virtuvē
tētis makstī
Sv. Speerx zaudē
viss, kas man pieder, reiz zudīs.
jo vairāk es iegūšu, jo vairāk būs jāzaudē.
jo vairāk cilvēku es satikšu, jo vairāk būs to, kā es nesatikšu vairs nekad.
jo vairāk vietās es paspēšu būt, jo vairāk būs vietu, kurās es nebūšu vairs nekad.
jo vairāk es iegūšu, jo vairāk būs jāzaudē.
jo vairāk cilvēku es satikšu, jo vairāk būs to, kā es nesatikšu vairs nekad.
jo vairāk vietās es paspēšu būt, jo vairāk būs vietu, kurās es nebūšu vairs nekad.
Sv. Speerx un vaidētāji
ienāca prātā, ka latviešiem jau nemaz nav smieklīgas literatūras - vieni vaidu vaidi.
atceroties "Mērnieku laikus", nenāk prātā nekādas jautrības. lai gan kaut kas jau tur bija domāts smieklīgi. literatūras učenes gan jau smejas.
atceroties "Mērnieku laikus", nenāk prātā nekādas jautrības. lai gan kaut kas jau tur bija domāts smieklīgi. literatūras učenes gan jau smejas.
palasi kaut kādu Repši, Ikstenu vai Neiburgu - vienas žēlabas.
cik viss drausmīgi un kā nekas nebūs labi.
Sv. Speerx un nabadzība
biju iegājusi "Maksimā".
tur reizēm var dabūt nocenoto papriku, kam beidzies termiņš.
tur reizēm var dabūt nocenoto papriku, kam beidzies termiņš.
uz pusi lētāk, bet nekas jau nav noticis - paprika ir izturīgs augs.
ar mokām atradu maizes stendu - bija pilnīgi neloģiskā vietā.
ar mokām atradu maizes stendu - bija pilnīgi neloģiskā vietā.
paņēmu maizi, ko vienmēr pērku, tas ir, cita man negaršo. visi tie "Lāči" var iet ieskrieties.
nokaunējos no nabadzības visapkārt.
pensionāre bēšīgā plašķī. vīriņš ar kepku. tukla māte ar zirgasti, bērns čīkst padusē. izkaltusi pensionāre ar lakatu.
ļaužu sejas. vienas vienīgas skumjas un nogurums. tramīgi uzlūkojot plauktus.
par cik tad šodien ir dārgāk.
pensionāre bēšīgā plašķī. vīriņš ar kepku. tukla māte ar zirgasti, bērns čīkst padusē. izkaltusi pensionāre ar lakatu.
ļaužu sejas. vienas vienīgas skumjas un nogurums. tramīgi uzlūkojot plauktus.
par cik tad šodien ir dārgāk.
un recepte, ko nokopēju no "Tvnet", bet kas bija pārpublicēta laikam no "Latgales Laika". pensionāru izdoma.
"Ja vārītiem rīsiem un burkāniem pievieno eļļā apceptas auzu pārslas, ēdiens pēc garšas atgādina mencu aknu salātus."
un ko lai viņi lasa.
ko vispār viņi lasa.
"Ja vārītiem rīsiem un burkāniem pievieno eļļā apceptas auzu pārslas, ēdiens pēc garšas atgādina mencu aknu salātus."
un ko lai viņi lasa.
ko vispār viņi lasa.
latvju jaunāko prozu? stāstus par nepārejošo nabadzību visapkārt.
plānas grāmateles cietos vākos ar lieliem burtiem, lielām atstarpēm un lielām malām, katrā grāmatā audekla prievīte?
kas vispār lasa kaut kādu latvju jaunāko prozu?
kam iet tik labi, lai lasītu, cik viss ir drausmīgi?
plānas grāmateles cietos vākos ar lieliem burtiem, lielām atstarpēm un lielām malām, katrā grāmatā audekla prievīte?
kas vispār lasa kaut kādu latvju jaunāko prozu?
kam iet tik labi, lai lasītu, cik viss ir drausmīgi?
Sv. Speerx noklausās
braucu autobusā. ļaužu pilns, cilvēks pie cilvēka. māte māca dēlu.
viņai esot ienākusi prātā ļoti laba ideja! varēs samaksāt visus kredītus!
- aizej pie tēva. pasaki, ka esi viņa dēls. paprasi tūkstoti!
- a kur jāiet?
- pie tēva. pie papiņa. baltajā ķieģeļu mājā.
- a kur jāiet?
- pa labi tur. ceļš un pa labi. ieej, paprasi tūkstoti. pasaki - nedosi tūkstoti, prasīšu alimentus. tur tavas vecāsmātes māte arī dzīvo. ieraugi veceni, sit pa galvu. viņai 99 gadi. īsta ragana.
- a viņam mašīna ir?
- ir. kaut kāda honda.
- ā.
- mētājas pie mājas.
- a kur tā māja ir?
- pa labi, tur no ceļa pa labi.
- a tā māja?
- kāda māja. riktīga suņabūda. es jau nemaz nezinu, vai viņš dzīvs. tavs papiņš. varbūt sen nosprādzis. bet tu aizej.
- a kur jāiet?
- aizej pie tēva. pasaki, ka esi viņa dēls. paprasi tūkstoti!
- a kur jāiet?
- pie tēva. pie papiņa. baltajā ķieģeļu mājā.
- a kur jāiet?
- pa labi tur. ceļš un pa labi. ieej, paprasi tūkstoti. pasaki - nedosi tūkstoti, prasīšu alimentus. tur tavas vecāsmātes māte arī dzīvo. ieraugi veceni, sit pa galvu. viņai 99 gadi. īsta ragana.
- a viņam mašīna ir?
- ir. kaut kāda honda.
- ā.
- mētājas pie mājas.
- a kur tā māja ir?
- pa labi, tur no ceļa pa labi.
- a tā māja?
- kāda māja. riktīga suņabūda. es jau nemaz nezinu, vai viņš dzīvs. tavs papiņš. varbūt sen nosprādzis. bet tu aizej.
- a kur jāiet?
Sv. Speerx un maitas
par maitu nepiedzimst.
par maitu kļūst.
kad apzog vienu otru reizi, tad iemācās aiz sevis aizslēgt durvis.
ar laiku ieliek dzelzs durvis un signalizāciju.
nepieskarties.
par maitu kļūst.
kad apzog vienu otru reizi, tad iemācās aiz sevis aizslēgt durvis.
ar laiku ieliek dzelzs durvis un signalizāciju.
nepieskarties.
Sv. Speerx un dāvanas
dāvanu veikali ir veikali, kur pārdod mantas, ko sev neviens nekad nepirktu.
visi sūdzas par aizņemtību.
bet ir tak ļaudis, kas to izdomā, ražo, izplata un tad tirgo.
iedomājies - stāvi pie kases un visu mūžu tirgo stikla jumpravas ar ziliem cičiem un bleķa žirafes.
Sv. Speerx un atmiņa
biju kaut ko izdomājusi, kas jāraksta, bet aizmirsu.
ai, nav svarīgi.
tāpat neviens neko ne atcerēsies, ne aizmirsīs.
ai, nav svarīgi.
tāpat neviens neko ne atcerēsies, ne aizmirsīs.
Sv. Speerx, komentāri un tehnobābas
būtu bābai riteņi, būtu vellapēds.
būtu bābai zobi, būtu krokodils.
bābai ir internets.
Sv. Speerx un pagaidām
dzīve ir pagaidām. nepieķeries.
Sv. Speerx un trauki
katrā nopietnības mucā ir karote humora.
katrā humora mucā vienmēr atradīsies kāda karote nopietnības.
Sv. Speerx un satikšanās
mēs visi esam gandrīz apaļi un saskaramies tikai ar pāris šķautnēm.
nevar gaidīt, lai kāds tevi pilnībā saprastu.
pilnībā saprotas tikai salipušas plānās pankūkas.
Sv. Speerx un atkarība
varbūt tā ir atkarība. bet no dzīves.
Sv. Speerx un pieredze
ikreiz, kad padomāju, ka tā ir vērtīga pieredze, es dabūju pa purnu.
vai tāpēc man noliegt pieredzi.
Sv. Speerx un līgavaiņi
pasargā, Dievs, no vecajiem līgavaiņiem. no jauno līgavaiņu brūtēm sargāšos es pati.
Sv. Speerx un suņi
sargā pats sevi, un tev blakus vienmēr būs suņi, kas tevi sargās.
Sv. Speerx un dzīve
dzīve ir stihiska nelaime, kas piemeklē reizi mūžā. par laimi tas ir pārejoši.
Sv. Speerx pareģo
nākotne ir mūsu šodienas rīcības sekas.
gan jau mēs visu salaidīsim dēlī. un tad gan jau izrādīsies, ka vajadzēja notikt kaut kam citam.
tad, protams, visi zinās, kam vajadzēja notikt. un kas bija jādara, lai notiktu.
Sv. Speerx atzīstas
Sv. Speerx nekad nemelo.
Sv. Speerx bija
viss varēja būt citādi, bet bija tā, kā bija.
būtu bijis, ja būtu bijis.
būtu bijis, ja būtu bijis.
Sv. Speerx par pagātni
reiz zāle bija zaļāka. reiz arī bibliotēku bija vairāk.
toties nebija gūgles un ctrl+F, tāpēc viņiem nācās izlasīt visu, lai kaut ko atrastu.
pa kuru laiku viņi sēdēja internetā?
Sv. Speerx un bezmiegs
paklausoties sarunas apkārt un palasot tekstus - vai vispār ir kāds, kas naktī guļ?
teiksim, 2 naktī.
Sv. Speerka aforisms par algoto darbaspēku
ir taureņi, kas plīvo, kur labāk un skaistāk - iztraucēti aizlido.
bet ir laputis, kas lēnām zīž savu lapu.
Sv. Speerka aforisms par naglām
labāk būt naglai pakaļā, ne spraukties kādam pakaļā.
Sv. Speerka atziņa, kāpjot ārā no trolejbusa
nedod Dievs iemīlēties aklajā un gaidīt klibo.
Sv. Speerx vēlreiz domā par darbu
tāda ir tā mūsdienu verdzība.
pats sevi ieliec krātiņā un gaidi, ka kāds tev par to samaksās.