VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Ilze Sperga
Latgolys Studentu centrs, filoloģe
03. aprīlī, 2009
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
9
16
9
16

Sv. Speerka aforismi par dzīvi

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai nerakstītu par skolotāju protestiem par algu samazināšanu un jau pāris gadu desmitus ilgo jēru klusēšanu par izglītības saturu, kvalitāti un samērojamību ar darba tirgus prasībām, par skolas dotās gara bagātību nastas un psiholoģisko traumu nozīmi elitāro skolu bijušo audzēkņu karjeras un dzīves iekārtošanā, par izglītības standartu pievilkšanu aiz ausīm un papēžiem atbilstoši dažādām jaunākās modes tendenču diktētām Prokrusta gultas dimensijām, par latvju rakstinieku un dzejnieku tiesāšanos par gulēšanu vai negulēšanu kāškrustā, par potenciālo deputātu profiliem sociālajos tīklos un citām vēlēšanu dīvainībām, par dažādām kaislībām ap leksikas normēšanu un latvju vārdnīcu arhaiskumu, kā arī par citiem niekiem, kas skar mūsdienu latvju prozas un dzejas darinātājus ar vai bez privātās dzīves un "Privātās Dzīves" varoņus ar vai bez literāriem izdomājumiem un žurnālistu sacerējumiem, dažādus notikumus ar viņiem un šo notikumu falsifikāciju un klasifikāciju, literāro mediju dzimšanu, miršanu un dzīvošanu ar vai bez kritikas gādīgās rokas vai indeszoba, nerunājot nemaz par tādiem jaukumiem kā reālās dzīves dīvainības ik uz soļa, kas skar ikkatru, kas tur acis un ausis vaļā un ar prieku uzlūko šīs pasaules notikumus, ļaudis un viņu izdarības, šonakt es rakstīšu par Sv. Speerka atziņām par dzīvi. Kas ir Sv. Speerx? Sv. Speerx ir bibliotēku aizgādnis. Jo zeme, kam ir savs bibliotēku aizgādnis, noteikti uzcels bibliotēku.
Sv. Speerka aforismi,
paradzēti tirguošonai pie kases jebkurā tā cienīgā grāmatveikalā 
 
 
Sv. Speerx un darbs
 
Sv. Speerx ir veiksmīgi iekļuvis šajā zonā un domā - ko tagad darīt.
Sv. Speerkam nepatīk neko nedarīt un patīk darīt neko, bet vienmēr jāizvēlas.
labāk nedarīt neko prātīgu nekā darīt kaut ko prātīgu.
rakstīt šite jēdzīgāk nekā urbt.

 
Sv. Speerx un slinkums
 
slinkums ir vienīgais normālais cilvēka agregātstāvoklis.
 
 
Sv. Speerka aforisms par dzīves jēgu
 
visu mūžu var pateikt vienā teikumā, bet kāds cits mokās un dzīvo 80 gadu.
 
 
Sv. Speerx šķiro atkritumus
 
sēdēju darbā uz palodzes un ar melnu biroja nazi drāzu melnu zīmuli. palodze sasilusi saulē, kanālā peld pīles, žvankst trolejbusi. pavasaris. pa bulvāri aiziet pa kādam gājējam, saules pa pusei piežmiegtam pie asfalta.
drāzu un skatījos, kā zīmulim atsedzas sudrabaini melnais grafīts un kā asmens viegli kā mālu šķeļ koku. bauda drāzt - katra sīkākā skaidiņa atdalās ar vieglu pieskārienu.
nopūtu palodzes skaidas un vēroju, kā tās uzzib baltas un gandrīz caurspīdīgas saulē, virpuļo siltajā gaisā un krīt zālē.
laime ir vērot dzīvi un smaidīt.

 
Sv. Speerka paroles
 
ja parole ir īstā, tad to var atcerēties un nejauši uzminēt arī pēc trim mēnešiem, tiekot iekšā ar pirmo reizi.
kāpēc tā ir ar Sv. Speerka blogu, bet nekad nenotiek ar internetbankas parolēm?
 
 
Sv. Speerkam nekas nenotiek
 
ja nenotiek tas, ko gribi, varbūt nevajag gribēt to, kas nenotiek.
vai arī gaidi ne to, kas varētu notikt.
un ne no tiem, kas gribētu, lai notiek.
 
 
Sv. Speerx par trakajiem
 
trakiem pieder pasaule.
un kas pasaulei no tā?
 
 
Sv. Speerka atklāsme
 
griezies kur ne gribi, vieni slaisti.
apaļi un skaisti.
 
 
Sv. Speerx un zelta padomi
 
21. maijā kāds anonīms viedais teica labāk nerakstīt.
šo padomu gan tā arī neizlasīju, taču apzinīgi ievēroju līdz 7. augustam.
labs padoms zelta vērts.
 
 
Sv. Speerka aforisms par darbu
 
eņģeļiem bez spārniem ir arī rokas.
jāstrādā laikam arī paradīzē.
 
 
Sv. Speerx mierina sevi
 
vai pirmie sūdi, kas nākuši. vai pēdējie, kas aizies.
 
 
Sv. Speerx un nostaļģija
 
Sv. Speerx aizgāja uz Misiņiem.
protams, to var uztvert arī kā sistēmas kļūdu, jo bibliotēku aizgādnis šo bibliotēku bija inspicējis kaut kad arī pa vidu (vismaz atceros, ka viņš tirgojās par riteņa nolikšanu vestibilā, laikam uzvarēja).
bet bibliotekāre, ņemot aizgādņa apliecību, apzvērēja - pēdējo reizi Misiņos Sv. Speerx esot bijis 2002. gadā!
tā jau ir - Sv. Speerx bibliotēkas inspicē nemanāmi. i ne dzirdi, i ne mani.
kam Speerx uzskrēja Misiņos?
mini reizes 7 - varbūt trāpīsi!
 
 
Sv. Speerx un citi
 
sistēma drāž Sv. Speerku. Sv. Speerks piedrāž sistēmu. baltās sievas stāv kā mūris. bābas skalo Sv. Speerka kaulus pie kafijas. neviens neko nesaprot.
 
 
Sv. Speerka aforisms, laikam 15. oktobrī
 
dzīve ir liela dāvana.
iedeva par velti, neatpirksies visu mūžu.
 
 
Sv. Speerx un bibliotēka
 
apstākļu sakritības dēļ Sv. Speerx grib nokopēt savu rakstu grāmatā, ko redz pirmo reizi mūžā (un droši vien arī pēdējo).
stāv rindā, lasa citus rakstus, brīnās, par ko gan neraksta un kā gan neraksta.
pienāk Sv. Speerka kārta. viņš dod kopētājai tantiņai grāmatu.
tantiņa jautā, vai var samazināt un kopēt abas lapas uz viena atvēruma.
Sv. Speerx padomā un saka, ka varbūt ne. tomēr būs jāiesniedz.
tantiņa novaidas vien - tad ta laiki pienākuši! nelasa, neraksta, nokopē un iesniedz kā savu darbu.
Sv. Speerx māj ar galvu - jā, jā, tā tas ir.
pēc pauzes, kad tantiņa purpinādama kopē jau 2. lapu, Sv. Speerx kaunīgi piebilst: "Vispār tas ir mans raksts..."
tantiņa ķer pie sirds, tad pie jau nokopētajām lapām, tad ķer brilles un skatās, vai labi nokopējusi.
Sv. Speerx atzīst, ka labi.
 
 
Sv. Speerx un cenas
 
cenas viņu pārbiedē katru rudeni, kad Speerx atgriežas Rīgā.
bet nekad nav bijis tik traki kā šogad - ka pārbiedē ik pēc nedēļas, kad viņš atgriežas Rīgā.
 
 
Sv. Speerx domā
 
ne viss, ko tu domā, ir tā, kā tu domā.
ne viss, ko tu domā, ka tas nav tā, kā tu domā, ir tā, kā tu domā, ka tas nav tā, kā tu domā.
uzķēries, ja?
 
 
Sv. Speerkam vajag
 
ko vajag, nedabūsi.
kā nevajag, būs gana vienmēr.
 
 
Sv. Speerx un grūtniecība
 
pamanīju "Drogās" diezgan glītu grūtniecības testu MARIA, virsū rozā puķīte.
uzreiz iedomājos - varbūt ir arī prezervatīvi JESUS.
ja reiz pārsteigums, tad pārsteigums.
kāda atšķirība - caurums vai Sv. Gars.
 
 
Sv. Speerka aforisms par spārniem
 
reizēm spārno arī tas, kas nenotiek.
 
 
Sv. Speerks un profesore
 
Sv. Speerx atšķīra mēnešrakstu un sāka lasīt 1 rakstu par 1 tekstu.
raksts sākas ar vārdu "Profesore", jo aprakstītā teksta autore ir profesore.
Sv. Speerx tālāk nelasīja.
 
 
Sv. Speerx un gudrība
 
visi te tik gudri. duraka neviena.
 
 
Sv. Speerx un pieredze
 
tā ir tikai pieredze. bet pieredze mūs pataisa vai nu par maitām, vai cilvēkiem.
 
 
Sv. Speerx un bābas
 
ielaižoties sarunās ar kādu citu, es riskēju zaudēt tiesības izlemt par sevi.
no otras puses, reizēm tas garantē mieru. vismaz nav jāpieņem lēmumi.
viss plūst. sistēma nes. ar mani runā. ar mani runā par citiem. es esmu iekšā.
iekļaušanās finālā tomēr sanāk par dārgu - tās var būt diezgan dārgas tālsarunas. bābu būšana finālā ir dārgs pakalpojums.
ir vērts padomāt, par cik un vai vispār drīkst pārdoties. jo naudiņa pēc tam būs jānoliek vietā.
lai vai kā - jaunība attaisno stulbumu, bet ne bābiskumu.
 
 
Sv. Speerx un koncerti
 
iedomājieties, šito kaunu.
Sv. Speerx aiziet uz koncertu, bet tāds lūziens.
klanās un mokās. un meldijas cita par citu lēnīgākas...
tik ka brīžam kādas bungas vai kas. brīžam klusums un, augstākais, kāds zvaniņš liegi dzindzinās.
varat iedomāties - viss jau beidzies, visi ceļas kājās. Sv. Speerx beidzot ir žirgts un žiperīgs. atskatās uz durvīm, bet tur 1 paziņa.
paziņai ta prieks, bet viņas māte šņāc vien.
 
tagad domāju - krācu es vai nekrācu.
nē, nē. koncerti nav domāti man.
 
 
Sv. Speerx un darbs
 
braucām atpakaļ uz Latviju.
apsniguša tīruma malā liels uzraksts:
"Rabota za graņicoi možet okazatsa rabstvom".

dzīva taisnība - nekas cits jau nemaz negaida.
 
 
Sv. Speerx un Dievs
 
netālu ir iela. mašīnu dūkoņa, riepas, motori.
krēslo. uz nakti sāk piesalt, un Sv. Speerkam ir auksti. sniegs skrapst zem kājām. viņam ir slapjas kājas. viņš skatās uz pilsētu no augšas, no gaisa tilta, kas ved pāri mašīnu pilnai pilsētas ielai.

es redzu debesu malu, kur sastājušies tumši sniega mākoņi. saulrietā spīd sarkanām malām. es redzu katedrāles torņus. milzīgas velves, krēsla, vīraks. zem kājām skan flīzes. koka soli. pustumsā iegrimis altāris, kur spīd mūžīgā Dieva acs. maza lampiņa, kam kāds pa laikam pielej eļļu, lai tā neizdzistu.

vai tad, ja nebūtu eļļas, beigtos arī ticība? vai varbūt tad tā degtu tikai no Dieva gaismas?
kurā mirklī Dievs pārstāja būt viņš pats? un kurā mirklī cilvēki sāka spēlēt Dievu?
 
 
Sv. Speerx dzejnieks
 
kopotie kopotie raksti
mamma virtuvē
tētis makstī
 
 
Sv. Speerx zaudē
 
viss, kas man pieder, reiz  zudīs.
jo vairāk es iegūšu, jo vairāk būs jāzaudē.
jo vairāk cilvēku es satikšu, jo vairāk būs to, kā es nesatikšu vairs nekad.
jo vairāk vietās es paspēšu būt, jo vairāk būs vietu, kurās es nebūšu vairs nekad.
 
 
Sv. Speerx un vaidētāji
 
ienāca prātā, ka latviešiem jau nemaz nav smieklīgas literatūras - vieni vaidu vaidi.
atceroties "Mērnieku laikus", nenāk prātā nekādas jautrības. lai gan kaut kas jau tur bija domāts smieklīgi. literatūras učenes gan jau smejas.
palasi kaut kādu Repši, Ikstenu vai Neiburgu - vienas žēlabas.
cik viss drausmīgi un kā nekas nebūs labi.
 
 
Sv. Speerx un nabadzība
 
biju iegājusi "Maksimā".
tur reizēm var dabūt nocenoto papriku, kam beidzies termiņš.
uz pusi lētāk, bet nekas jau nav noticis - paprika ir izturīgs augs.
ar mokām atradu maizes stendu - bija pilnīgi neloģiskā vietā.
paņēmu maizi, ko vienmēr pērku, tas ir, cita man negaršo. visi tie "Lāči" var iet ieskrieties.
nokaunējos no nabadzības visapkārt.
pensionāre bēšīgā plašķī. vīriņš ar kepku. tukla māte ar zirgasti, bērns čīkst padusē. izkaltusi pensionāre ar lakatu.
ļaužu sejas. vienas vienīgas skumjas un nogurums. tramīgi uzlūkojot plauktus.
par cik tad šodien ir dārgāk.
un recepte, ko nokopēju no "Tvnet", bet kas bija pārpublicēta laikam no "Latgales Laika". pensionāru izdoma.
"Ja vārītiem rīsiem un burkāniem pievieno eļļā apceptas auzu pārslas, ēdiens pēc garšas atgādina mencu aknu salātus."

un ko lai viņi lasa.
ko vispār viņi lasa.
latvju jaunāko prozu? stāstus par nepārejošo nabadzību visapkārt.
plānas grāmateles cietos vākos ar lieliem burtiem, lielām atstarpēm un lielām malām, katrā grāmatā audekla prievīte?
kas vispār lasa kaut kādu latvju jaunāko prozu?

kam iet tik labi, lai lasītu, cik viss ir drausmīgi?
 
 
Sv. Speerx noklausās
 
braucu autobusā. ļaužu pilns, cilvēks pie cilvēka. māte māca dēlu.
viņai esot ienākusi prātā ļoti laba ideja! varēs samaksāt visus kredītus!

- aizej pie tēva. pasaki, ka esi viņa dēls. paprasi tūkstoti!
- a kur jāiet?
- pie tēva. pie papiņa. baltajā ķieģeļu mājā.
- a kur jāiet?
- pa labi tur. ceļš un pa labi. ieej, paprasi tūkstoti. pasaki - nedosi tūkstoti, prasīšu alimentus. tur tavas vecāsmātes māte arī dzīvo. ieraugi veceni, sit pa galvu. viņai 99 gadi. īsta ragana.
- a viņam mašīna ir?
- ir. kaut kāda honda.
- ā.
- mētājas pie mājas.
- a kur tā māja ir?
- pa labi, tur no ceļa pa labi.
- a tā māja?
- kāda māja. riktīga suņabūda. es jau nemaz nezinu, vai viņš dzīvs. tavs papiņš. varbūt sen nosprādzis. bet tu aizej.
- a kur jāiet?
 
 
Sv. Speerx un maitas
 
par maitu nepiedzimst.
par maitu kļūst.

kad apzog vienu otru reizi, tad iemācās aiz sevis aizslēgt durvis.
ar laiku ieliek dzelzs durvis un signalizāciju.

nepieskarties.
 
 
Sv. Speerx un dāvanas
 
dāvanu veikali ir veikali, kur pārdod mantas, ko sev neviens nekad nepirktu.

visi sūdzas par aizņemtību.
bet ir tak ļaudis, kas to izdomā, ražo, izplata un tad tirgo.

iedomājies - stāvi pie kases un visu mūžu tirgo stikla jumpravas ar ziliem cičiem un bleķa žirafes.
 
 
Sv. Speerx un atmiņa
 
biju kaut ko izdomājusi, kas jāraksta, bet aizmirsu.
ai, nav svarīgi.
tāpat neviens neko ne atcerēsies, ne aizmirsīs.
 
 
Sv. Speerx, komentāri un tehnobābas
 
būtu bābai riteņi, būtu vellapēds.
būtu bābai zobi, būtu krokodils.
bābai ir internets.
                   
 
Sv. Speerx un pagaidām
 
dzīve ir pagaidām. nepieķeries.
 
 
Sv. Speerx un trauki
 
katrā nopietnības mucā ir karote humora.
katrā humora mucā vienmēr atradīsies kāda karote nopietnības.
 
 
Sv. Speerx un satikšanās
 
mēs visi esam gandrīz apaļi un saskaramies tikai ar pāris šķautnēm.
nevar gaidīt, lai kāds tevi pilnībā saprastu.
pilnībā saprotas tikai salipušas plānās pankūkas.
 
 
Sv. Speerx un atkarība
 
varbūt tā ir atkarība. bet no dzīves.
 
 
Sv. Speerx un pieredze
 
ikreiz, kad padomāju, ka tā ir vērtīga pieredze, es dabūju pa purnu.
vai tāpēc man noliegt pieredzi.
 
 
Sv. Speerx un līgavaiņi
 
pasargā, Dievs, no vecajiem līgavaiņiem. no jauno līgavaiņu brūtēm sargāšos es pati.
 
 
Sv. Speerx un suņi
 
sargā pats sevi, un tev blakus vienmēr būs suņi, kas tevi sargās.
 
 
Sv. Speerx un dzīve
 
dzīve ir stihiska nelaime, kas piemeklē reizi mūžā. par laimi tas ir pārejoši.
 
 
Sv. Speerx pareģo
 
nākotne ir mūsu šodienas rīcības sekas.
gan jau mēs visu salaidīsim dēlī. un tad gan jau izrādīsies, ka vajadzēja notikt kaut kam citam.
tad, protams, visi zinās, kam vajadzēja notikt. un kas bija jādara, lai notiktu.
 
 
Sv. Speerx atzīstas
 
Sv. Speerx nekad nemelo.
 
 
Sv. Speerx bija
 
viss varēja būt citādi, bet bija tā, kā bija.
būtu bijis, ja būtu bijis.
 
 
Sv. Speerx par pagātni
 
reiz zāle bija zaļāka. reiz arī bibliotēku bija vairāk.
toties nebija gūgles un ctrl+F, tāpēc viņiem nācās izlasīt visu, lai kaut ko atrastu.
pa kuru laiku viņi sēdēja internetā?
 
 
Sv. Speerx un bezmiegs
 
paklausoties sarunas apkārt un palasot tekstus - vai vispār ir kāds, kas naktī guļ?
teiksim, 2 naktī.
 
 
Sv. Speerka aforisms par algoto darbaspēku
 
ir taureņi, kas plīvo, kur labāk un skaistāk - iztraucēti aizlido.
bet ir laputis, kas lēnām zīž savu lapu.
 
 
Sv. Speerka aforisms par naglām
 
labāk būt naglai pakaļā, ne spraukties kādam pakaļā.
 
 
Sv. Speerka atziņa, kāpjot ārā no trolejbusa
 
nedod Dievs iemīlēties aklajā un gaidīt klibo.
 
 
Sv. Speerx vēlreiz domā par darbu
 
tāda ir tā mūsdienu verdzība.
pats sevi ieliec krātiņā un gaidi, ka kāds tev par to samaksās.
***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
16
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI