VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
05. maijā, 2008
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Intervija
3
4
3
4

Traģēdijas uz ceļiem

LV portālam: ROBERTS DRĀKE, traumatologs
Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Katru dienu. Reizēm pat vairākas dienā. Viena par otru smagākas. Daudzas no šīm nelaimēm nebūtu, ja vien cilvēkiem būtu vairāk prāta. Ja nebrauktu pie stūres dzērumā. Ja pat skaidrā prātā nebūtu „jūra līdz ceļiem”. Bet statistika ir skarba. Cilvēki brauc bez prāta un bez bremzēm. Portāls LV.LV piedāvā sarunu ar traumatologu Dr. med., Latvijas Universitātes docentu Robertu Drāki par biežajām kļūdām pie stūres.


Foto no personīgā arhīva

Esat pieredzējis visādus gadījumus, kad jums kā speciālistam nācies sniegt palīdzību cietušajiem. Jums ir arī liels autovadītāja stāžs, kas dod iespēju analizēt dažādas situācijas ?

Braucu jau vairāk nekā trīsdesmit gadu. Jāteic, ka arī es mēdzu braukt ātri un lielus gabalus. Taču pēc katra brauciena, kaut arī nekas nav noticis, vienmēr analizēju pieļautās kļūdas. Varbūt vajadzēja rīkoties tā? Varbūt – citādi? Nelaime uz ceļa var gadīties ar katru. Taču man svarīga ir apziņa, ka nelaime notikusi nevis tādēļ, ka izdarīju ko nepareizi, bet gan apstākļu sakritības dēļ.

Var, teiksim, saplīst auto priekšējā riepa, var ceļam priekšā nokrist koks. Tavā auto kāds var negaidīti ietriekties vai pēkšņi izbraukt no kāda nemanāma sānceliņa (tā savulaik izbrauca man). Situācijas var būt dažādas. Taču, kā jau sacīju, man vienmēr ir svarīgi apzināties, lai kas arī notiktu, esmu braucis pareizi. Un vēl kas. Ja tavā automašīnā atrodas tavi ģimenes locekļi, bērni vai varbūt draugi, tas nozīmē, ka viņi tev uzticas, uz tevi paļaujas. Un šo uzticēšanos tev nav tiesību pievilt.

Vai ir kāds princips, ko jūs, kā autovadītājs, vienmēr cenšaties ievērot?

Ja vien ir kaut mazākās šaubas, vai pagūsi apdzīt, tad to nevajag darīt. Apdzenot iegūtais laiks nav tā vērts, lai riskētu. Jo maksa par to var izrādīties pārāk dārga. Reizēm pat ar dzīvību. Savu vai citu.

Braucot ar automašīnu, jāņem vērā elementāra lieta: stūre vienmēr jāgriež pa labi. Ja ir bīstama situācija, ja draud briesmas saskrieties, stūri vienmēr griez pa labi. Brauc, vienalga kur – grāvī vai krūmos, bet tikai pa labi! Pagriežot stūri pa kreisi, vienmēr saskriesies, vienmēr viss beigsies traģiski. Redzot, ka draud saskriešanās, un tādā gadījumā pagriežot stūri pa labi, nelaime vienmēr būs mazāka.

Cilvēkam bieži gribas pierādīt sev un citiem, ka viņš, lūk, spēj braukt ļoti ātri. Tā sakot – vēja spārniem. Gribas to adrenalīna līmeni. Vai ne tā?

Jā, protams! Taču tādēļ nav jākļūst par netīšu slepkavu. Uz autoceļiem aiziet bojā ļoti daudz cilvēku. Daudzi kļūst invalīdi uz visu mūžu. Bet varētu no tā izbēgt, ja vien būtu vairāk prāta un apdomības. Bet kas gan to liedz saglabāt?

"Ja tavā automašīnā atrodas tavi ģimenes locekļi, bērni vai varbūt draugi, tas nozīmē, ka viņi tev uzticas, uz tevi paļaujas. Un šo uzticēšanos tev nav tiesību pievilt."

Joprojām atceros kādu agru rītu, kad braucu uz Ādažu slimnīcu operēt. Ceļa malā pret koku bija atsitusies vieglā automašīna. Pamatīgā priede bija kā nopļauta, bet auto izskatījās kā tukša un saspiesta konservu kārba. Ar kādu ātrumu cilvēkam vajadzēja braukt, lai būtu šāds iznākums!?

Arī pieredzējušiem autovadītājiem var gadīties kļūmes...

Jā, neapdomīgi mēdz braukt arī pieredzējuši šoferi. Pat profesionāļi. Reiz Stradiņa slimnīcā biju pie pacienta, kurš ilgus gadus braucis pie stūres mikroautobusam. Vienmēr esot bijis pārgalvīgs, bet nekas nav gadījies. Taču šī bija liktenīgā reize. Vēl nekad savā praksē nebiju redzējis tādu rentgena uzņēmumu! Cietušā jostas skriemeļi bija tā izmežģījušies, ka atradās cits citam blakus platumā. Pilnīgi blakus!

Par drošības jostu nozīmi joprojām, šķiet, ne visi ir pārliecināti...

Par drošības jostām automašīnā cilvēkiem mēdz būt dīvaina domāšana. Turklāt daudziem! Viņi uzskata, ka jāpiesprādzējas vien tādēļ, lai ceļu policists neuzliktu sodu. Tas ir pilnīgi aplam! Man pašam līdzbraucēji ir teikuši: „Te taču nav ceļu policistu!” Tādos gadījumos atbildu: „Ceļu policistam ir pilnīgi vienalga, esi dzīvs vai miris, tavi kauli veseli vai salauzti. Piesprādzējies, domājot par sevi!”

Zinu gadījumus, kad ļoti smagās sadursmēs salauž ribas un krūškaulu, bet cilvēks ir dzīvs, jo bija piesprādzējies. Turpretim nepiesprādzējoties pasažieris sadursmē cieš vairāk. Reiz operēju meiteni, kura nebija piesprādzējusies. Viņa izlidoja cauri automašīnas priekšējiem stikliem. Rezultātā – augšdelma kaulu lūzums, sejas brūce un ciskas kaula šķembains lūzums ar 12 cm lielu defektu. Šai defektā bija sīkas kaula šķembas. Izoperēju meiteni, un viss beidzās labi. Bet cik viņai nācās pārciest!

Teiciens „Sargā sevi pats, tad arī Dievs tevi sargās” attiecas uz katru. Nevar paredzēt, kādu pārsteigumu sagādās pretimbraucējs. Piedzēries vai traks – vienalga. Taču par savu rīcību var un vajag atbildēt. Sevis un citu dēļ.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU