Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik.
Šī gada 13. aprīlī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludināja spriedumu lietā “E. K. pret Latviju”, kurā atzina, ka valsts iestādēm, aktīvi neiesaistoties un savlaicīgi neveicot visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu vecāka tiesības uz saskarsmi ar bērnu, ir noticis tiesību uz ģimenes dzīves neaizskaramību pārkāpums.
Ikviena persona (fiziska vai juridiska), personu grupa vai nevalstiskā organizācija var iesniegt sūdzību ECT, ja tā uzskata, ka kāda no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) dalībvalstīm ir pārkāpusi Konvencijā vai tās papildprotokolos garantētās tiesības.
Konvencijas 8. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un korespondences neaizskaramību. Tāpat arī paredz, ka sabiedriskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai valsts labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai morāli, lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.
2018. gadā Vidzemes apgabaltiesa pieņēma spriedumu, ar kuru tika šķirta bērna vecāku laulība un noteiktas saskarsmes tiesības bērna tēvam (tiesības vienatnē satikties ar bērnu katru otro sestdienu, pakāpeniski, līdz ar bērna vecumu paildzinot tikšanās laiku, tiesības saņemt informāciju par bērna attīstību, tiesības sazvanīties ar bērnu utt.). Tomēr tēva tikšanās ar bērnu mēdza nenotikt, jo tēvs tika informēts, ka bērns ir saslimis, kā arī vairākkārt, ejot uz tikšanos ar tēvu, bērns izteicis nevēlēšanos doties līdzi tēvam, tādēļ māte bērnu aizvedusi projām. Tā kā šādi gadījumi atkārtojās, bērna tēvs pieaicināja zvērinātu tiesu izpildītāju, kurš sastādīja aktus par tiesas sprieduma nepildīšanu. Savukārt bērna māte par zvērināta tiesu izpildītāja darbībām sprieduma izpildē un minētajiem aktiem iesniedza sūdzības tiesā, līdz ar to tika ierosinātas vairākas tiesvedības, kuru rezultātā ar Vidzemes apgabaltiesas 2019. gada 20. decembra un 2020. gada 10. janvāra lēmumiem zvērināta tiesu izpildītāja sagatavotie akti par sprieduma, ar kuru noteikta saskarsmes tiesība ar bērnu, nepildīšanu, tika atzīti par spēkā neesošiem. Vidzemes apgabaltiesas ieskatā situācijā, kad bērna māte bērnu ir nogādājusi uz saskarsmes vietu, bet no saskarsmes realizēšanas ir atteicies bērns, tiesu izpildītājam nav tiesiska pamata vērtēt bērna atteikšanās iemeslus un sastādīt aktu par nolēmuma nepildīšanu.
Saistībā ar nespēju īstenot saskarsmi ar bērnu tēvs bija vērsies bāriņtiesā, kā arī Latvijas tiesās tika ierosinātas vairākas tiesvedības (piemēram, par bāriņtiesas bezdarbību, aizgādības tiesību atņemšanu mātei, arī kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 168. pantu par iespējamu tiesas sprieduma, ar kuru noteiktas saskarsmes tiesības, nepildīšanu).
Ņemot vērā, ka bērna tēva iniciētās tiesvedības nebija devušas vēlamos rezultātus (kriminālprocess ECT sprieduma pieņemšanas laikā vēl nav noslēdzies), 2020. gada 25. jūnijā bērna tēvs vērsās ECT ar sūdzību par iespējamu Konvencijas 8. panta pārkāpumu, norādot, ka valsts iestādes nebija pienācīgi reaģējušas uz bērna mātes pretošanos bērna tēva saskarsmes tiesību īstenošanai, kā rezultātā bērna tēvs nevarēja uzturēt pilnvērtīgu kontaktu ar savu bērnu.
Izskatāmās lietas sakarā ECT vērtēja, vai valsts iestādes ir veikušas visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu tiesas sprieduma par saskarsmes tiesību īstenošanu izpildi un veicinātu bērna tēva saskarsmi ar viņa bērnu. Proti, ECT izvērtēja Latvijas tiesu un bāriņtiesas darbu konkrētajā gadījumā, secinot, ka valsts iestādes nav savlaicīgi veikušas visas nepieciešamās darbības, tādēļ atzina, ka ir pārkāpts Konvencijas 8. pants.
ECT ieskatā Vidzemes apgabaltiesa, kas lēma par tiesu izpildītāja sastādīto aktu par sprieduma nepildīšanu atzīšanu par spēkā neesošiem, ir rīkojusies pārāk formāli, aicinot bērna tēvu vērsties tiesā ar lūgumu pārskatīt saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, lai gan bērna tēvs jau iepriekš divas reizes – 2019. un 2020. gadā – to bija darījis, bet neveiksmīgi, jo saskarsmes tiesību īstenošanas kārtībā tiesa būtiskas izmaiņas nebija veikusi. Turklāt ECT uzsvēra, ka Vidzemes apgabaltiesai bija iespēja, ņemot vērā bērna labākās intereses, izvērtēt, vai bērna māte ir izpildījusi tiesas spriedumu par saskarsmes tiesībām, un, ja nepieciešams, noteikt sodu.
Tāpat ECT konstatēja, ka bāriņtiesa nevarēja panākt, lai bērna māte ievērotu tās lēmumus un rekomendācijas, un tas bija zināms arī nacionālajām tiesām, taču tās neveica nekādas darbības, kas veicinātu situācijas risināšanu (piemēram, nenozīmēja vecākiem mediāciju, nepiemēroja sodu vecākam, kurš nesadarbojas, u. c.).
Tāpēc ECT ieskatā nacionālajām tiesām, risinot saskarsmes tiesību ar bērnu jautājumu, vajadzēja uzņemties aktīvāku lomu, jo tika konstatēts, ka bērns atteicās tikties ar iesniedzēju bērna mātes rīcības dēļ (bērnu ietekmēja mātes attieksme pret bērna tēvu, māte nekādā veidā neveicināja un nesagatavoja bērnu saskarsmei ar tēvu, kā arī nesadarbojās ar bāriņtiesu un neņēma vērā tās norādījumus).
Savukārt attiecībā uz bāriņtiesas rīcību ECT akcentēja, ka tās lēmumu pieņemšanas process nebija pietiekami ātrs. Tā kā bāriņtiesai jau vairākus gadus bija zināms ģimenes strīds, tā ECT ieskatā nebija izrādījusi pietiekamu rūpību, izskatot bērna tēva sūdzības (piemēram, lai gan bāriņtiesa organizēja tikšanās ar tēvu, tās reāli nenotika (bērns atteicās ieiet istabā), jo bērns nebija sagatavots saskarsmei ar tēvu), kā rezultātā četru gadu laikā attiecības starp bērna tēvu un bērnu, arī bērna labklājība ievērojami pasliktinājās.
ECT atgādināja, ka aizgādības un saskarsmes tiesību lietās procesa ilgumam ir īpaša nozīme. Arī konkrētajā lietā atbilstoši bērna labākajām interesēm strīdam starp vecākiem vajadzēja tikt ātri atrisinātam ne tikai tāpēc, lai bērnam būtu iespēja uzturēt kontaktu ar vecāku, kurš dzīvoja atsevišķi (200 km attālumā pēc tam, kad māte kopā ar bērnu pārcēlās uz citu dzīvesvietu), bet arī tādēļ, ka nenoteiktība un ieilgusī konfliktsituācija negatīvi ietekmēja bērna veselības stāvokli (agresijas lēkmes pret tēvu, speciālistu konstatēti neirotiski – ar stresu, trauksmi saistīti traucējumi –, kā rezultātā bērns ārstējas bērnu psihiatriskajā slimnīcā).
Bērna tēvs lūdza ECT piespriest viņam kaitējuma kompensāciju 25 000 eiro apmērā, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus 3 400,40 eiro apmērā.
ECT tēva prasību apmierināja daļēji, piešķirot kaitējuma kompensāciju 10 000 eiro apmērā un kompensējot tiesāšanās izdevumus 1 060 eiro apmērā.
Saskaņā ar Konvencijas 43. panta 1. punktu trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas pusēm (bērna tēvam kā prasības iesniedzējam vai Latvijas valdībai kā atbildētājam) ir tiesības ECT lūgt lietu nodot izskatīšanai ECT Lielajā palātā.
Jānorāda, ka šādi lūgumi tiek apmierināti tikai īpašos gadījumos. ECT spriedumi stājas spēkā trīs mēnešus pēc to pasludināšanas, ja vien puses nav lūgušas lietu nodot izskatīšanai Lielajā palātā. Pušu lūgumus nodot lietu Lielajai palātai izskata ECT kolēģija piecu tiesnešu sastāvā. Ja kolēģijas lēmums ir negatīvs, spriedums stājas spēkā kolēģijas lēmuma pasludināšanas dienā. Ja kolēģija lemj apmierināt lūgumu nodot sprieduma izskatīšanu Lielajā palātā, tad palātas spriedums nestājas spēkā un lietu atkārtoti izskata Lielā palāta.
