Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
17. augustā par Ministru kabineta virzīto kandidātu Satversmes tiesas tiesneša amatam apstiprināta asoc. prof. Dr. iur. Irēna Kucina. Kandidāte Satversmes tiesas tiesneša amatam tiek virzīta, ņemot vērā līdzšinējās Satversmes tiesas tiesneses Sanitas Osipovas amata pilnvaru beigu termiņu šīgada augustā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns vērtēšanai valdībā Satversmes tiesas tiesneša amatam I. Kucinu virzīja, ņemot vērā viņas līdzšinējo profesionālo un akadēmisko pieredzi un kompetenci tiesību politikas jautājumos.
“Irēna Kucina ir augstas raudzes juriste, savu profesionalitāti un kompetenci pierādījusi, strādājot vadošos valsts pārvaldes institūciju amatos, un atbilst Satversmes tiesas likuma prasībām ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu,” norādīja tieslietu ministrs.
Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāte vēl jāapstiprina Saeimas balsojumā.
Digitāli ceļveži ērtākai tiesu elektronisko pakalpojumu izmantošanai
Tiesu administrācijas īstenotās informatīvās kampaņas “Ērtība ir vērtība!” ietvaros izstrādāti vairāki digitālie bukleti, kuros ikvienam saprotamā veidā tiek popularizēti tiesu un Tiesu administrācijas piedāvātie e-pakalpojumi.
- Buklets – informācija un pakalpojumi pieejami tīmekļa vietnē www.manas.tiesas.lv
Vietnē manas.tiesas.lv ir iespējams uzzināt par dažādām aktualitātēm, kas saistītas ar tiesu portāla darbību, izmantot e-pakalpojumu “Mani dati”, kā arī saņemt tiešsaistē citus pakalpojumus, piemēram, lietot nodevu kalkulatoru un e-veidlapas, sekot līdz tiesas sēdēm utt. Tiesvedībā iesaistītās personas var autorizēties ar e-parakstu vai internetbankas piekļuves rekvizītiem un sadaļā “Mani dati” atrast tiesvedības nolēmumu datnes un audioprotokolus, ja tādi ir pieejami. Tāpat vietnē ikviens interesents bez papildu autorizācijas var iepazīties ar vispārpieejamo informāciju par lietas būtību, ierakstot tiesvedības lietas numuru.
- Buklets – informācija un e-pakalpojumi pieejami tīmekļa vietnē www.ta.gov.lv
Tīmekļa vietnē www.ta.gov.lv pieejama informācija par Tiesu administrāciju, aktuālajām vakancēm, jaunumiem, darbības jomām, pārskatiem, statistiku un saziņas iespējām. Dažādi e-pakalpojumi pieejami Tiesu administrācijas uzturētajos portālos – Zemesgrāmatas e-pakalpojumi, tiesu e-pakalpojumi, elektroniskās izsoles un nodevu atmaksa.
- Buklets – informācija un pakalpojumi pieejami tīmekļa vietnē www.zemesgramata.lv
Zemesgrāmata ir elektronisks publisks reģistrs, kurā ir pieejama informācija par nekustamajiem īpašumiem un ar tiem saistītajām tiesībām. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likumu ir izveidota valsts vienota datorizēta zemesgrāmata, kas uzskatāma par centrālo datubāzi, no kuras tiek izplatīta informācija par visiem zemesgrāmatā ierakstītajiem īpašumiem valstī. Vietnē zemesgramata.lv vienkopus var atrast informāciju ne tikai par pieejamajiem e-pakalpojumiem, bet arī nodevu kalkulatoru, lai ikviens pirms darījumu veikšanas varētu aprēķināt izdevumus. Tāpat šajā vietnē var iepazīties ar zemesgrāmatu veidoto statistiku un atbildēm uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, kā arī atrast dažādus noderīgus dokumentus un kontaktinformāciju.
Saistībā ar e-pakalpojumu izmantošanas popularizēšanu trīs Tiesu administrācijas darbinieki pieteikušies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izsludinātajām digitālo aģentu un līderu mācībām. Aģentu misija būs palīdzēt darbiniekiem un klientiem veiksmīgāk orientēties e-pakalpojumos.
Kā zināms, ar 2023. gadu lielāko sabiedrības daļu skars būtiskas izmaiņas – personas apliecība (eID karte) kļūst par obligātu personu apliecinošu dokumentu, bet oficiālā elektroniskā adrese kļūs obligāta uzņēmējiem. Tāpat plānots ieviest jaunu valsts pārvaldes pakalpojumu nodrošināšanas sistēmu.
Aicina kļūta par Valsts probācijas dienesta brīvprātīgo
Pasaules pieredze liecina – brīvprātīgais darbs ar likumpārkāpējiem ir efektīvs līdzeklis viņu resocializācijā, tāpēc brīvprātīgie var sniegt nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības drošības veicināšanā.
Probācijas dienests aicina sociāli atbildīgus un aktīvus sabiedrības pārstāvjus, kas vēlas piedalīties atkārtotu likumpārkāpumu novēršanā, sniedzot atbalstu likumpārkāpējiem sociālo jautājumu risināšanā, un brīvā laika pavadīšanā, pieteikties brīvprātīgajam darbam Valsts probācijas dienestā.
Atbilstoši interesēm brīvprātīgie var pieteikties darboties vienā vai vairākās jomās:
Sertificēts brīvprātīgā darba veicējs, kas ir apguvis izlīguma procesa sarunu vadīšanu starp cietušo un cilvēku, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu. Šis brīvprātīgais darba veicējs ar mediācijas metodi palīdz iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu un taisnīgu konflikta risinājumu.
Sniedz individuālu atbalstu probācijas klientam. Līdzgaitniecība ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, regulāri tiekoties, lietderīgi pavadot brīvo laiku un savstarpēji sadarbojoties kopīgi izvirzītu mērķu sasniegšanai.
Brīvprātīgo grupas biedrs sadarbojas ar probācijas klientu, kurš izdarījis noziegumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību. Kopā ar pārējiem grupas biedriem brīvprātīgais var mazināt probācijas klienta izolētības sajūtu, palīdzēt viņam risināt dažādas ikdienas problēmas un iemācīt uzņemties atbildību par savu rīcību.
Valsts probācijas dienests norāda, ka pirms brīvprātīgā darba uzsākšanas visiem interesentiem būs jāapgūst mācību programma. Tas būs aizraujošs sevis izzināšanas, praktisko zināšanu un komunikācijas prasmju uzlabošanas treniņš, noderīgs arī ārpus brīvprātīgā darba veicēja uzdevumu īstenošanas.
Visi izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgā darba veikšanu, tiek kompensēti saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu.
“Lampā” diskutēs par administratīvo tiesu lomu tiesiskuma un cilvēktiesību nodrošināšanā
Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība un biedrība “Publisko tiesību institūts” 21. augustā sarunu festivālā “Lampa” aicina uz sarunu “Administratīvā tiesvedība un tiesiska valsts".
Tiesības vērsties tiesā pret iestādi ir būtisks tiesiskas valsts elements, jo palīdz nodrošināt valsts pārvaldes pakļautību tiesībām. Vienlaikus šīs tiesības ir nozīmīgas arī cilvēka cieņas īstenošanā. Administratīvā procesa un administratīvās tiesas virsmērķis ir būt par efektīvu cilvēktiesību aizsardzības mehānismu.
Šis ir administratīvās justīcijas simtgades gads, un šogad aprit arī 20 gadi kopš Administratīvā procesa likuma pieņemšanas. Sarunas mērķis ir novērtēt administratīvo tiesu paveikto tiesiskuma nodrošināšanā, cilvēktiesību aizsardzībā un demokrātiskas un tiesiskas valsts stiprināšanā, kā arī diskutēt par nākotnes izaicinājumiem. Sarunā tiks vētīts administratīvo tiesu pienesums valsts pārvaldes iestāžu darbības pilnveidošanā, runāts par tiesneša instrumentiem un tiesnesim attīstāmajām prasmēm cieņpilna un tiesiska procesa nodrošināšanā.
Diskusijā piedalīsies Administratīvās rajona tiesas tiesnese, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes biedre Arlita Zariņa, zvērināts advokāts un valststiesībnieks Edgars Pastars, zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora palīdze Līga Dāce, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Juridiskās nodaļas vadītājs Arvīds Zahars un Satversmes tiesas padomnieks Gatis Bārdiņš.
Diskusiju vadīs Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes biedre, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore Anita Kovaļevska.
Diskusiju klātienē varēs vērot personas ar derīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina pilna vakcinācijas kursa pabeigšanu vai pārslimošanas faktu pēdējā pusgada laikā, un personu apliecinošu dokumentu – ID karti vai pasi.
Ierosināta lieta par tiesisko regulējumu, kas noteica kriminālatbildību par aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību
Satversmes tiesas 3. kolēģija 2021. gada 16. augustā ierosināja lietu “Par Krimināllikuma 82. panta pirmās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 10. maijam, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 2016. gada 21. aprīļa likuma “Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 92. panta otrajam teikumam”.
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc fiziskas personas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs 2016. gada 29. februārī interneta vietnē publicējis uzsaukumu, kurā aicināja vākt parakstus par Latvijas Republikas iestāšanos Amerikas Savienoto Valstu sastāvā. Ar tiesas spriedumu pieteikuma iesniedzējs tika atzīts par vainīgu apstrīdētajā Krimināllikuma normā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Šī norma aizskarot pieteikuma iesniedzējam Satversmes 100. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz vārda brīvību.
Ar 2016. gada 21. aprīļa likumu “Grozījumi Krimināllikumā” apstrīdētā Krimināllikuma norma tika izslēgta no Krimināllikuma, bet apstrīdētais pārejas noteikums noteic, ka šādi grozījumi neattiecas uz personām, kuras izdarījušas noziedzīgu nodarījumu līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai. Apstrīdētais pārejas noteikums pieteikuma iesniedzējam esot piemērots, tādējādi aizskarot viņam Satversmes 92. panta otrajā teikumā ietvertās pamattiesības un pārkāpjot no tiesiskas valsts principa atvasināto un Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošo personai labvēlīga noteikuma atpakaļejoša spēka principu krimināltiesībās.
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdētos aktus, – Saeimu – līdz 2021. gada 18. oktobrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022. gada 17. janvāris.
