Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Ārkārtējā situācija ir pārejoša, taču jautājums – ko darīt tālāk? – paliek. Pēc iespējas ātrāk atgriezties atpakaļ vai doties uz priekšu jau citā kvalitātē? Pirmajos divos krīzes mēnešos notāru attālināti sniegto pakalpojumu apjoms pieauga par 96%. Šajā laikā gūtā pieredze apliecina: pieslēdzoties notāra virtuālajam kabinetam un izmantojot e-parakstu, iespējams veikt visas nepieciešamās notariālās darbības. “Notāra profesija ir sena, taču tā vienmēr ir attīstījusies līdzi laikam,” uzsver Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. Iespējams, krīze mudinās mainīties vēl straujāk.
Valstī izsludinātā ārkārtējā situācija ietekmēja arī zvērinātu notāru darbu un klientu pieņemšanas procedūru.
Sākotnēji Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” tika noteikts, ka notāriem ir tiesības lemt par klātienes klientu pieņemšanas ierobežojumiem. Vēlāk šī norma tika pārcelta uz likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” 7. pantu.
“Apzinoties, ka notārs cilvēkam ir tuvākais jurists, katram notāram tika ļauts individuāli izlemt, kā pieņemt klientus ārkārtējās situācijas laikā. Katram bija jāpieņem lēmums, izvērtējot, kādas ir iespējas birojā nodrošināt visus [epidemioloģiskās] drošības pasākumus. Galvenokārt tika piedāvāts izmantot attālināto apliecināšanu jeb DigiNotāru,” stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.
Digitālo notāra kabinetu jeb DigiNotāru LZNP ieviesa jau 2018. gadā, taču ceļš līdz tam nebija vienkāršs.
“Ir daudz skaistu ideju, mērķu, bet, diskusijām nonākot strupceļā, lēmums bieži vien nemaz netiek pieņemts. Taču, lai virzītos uz priekšu, lēmumi nereti ir jāpieņem ātri, izlēmīgi un, pats galvenais, nebaidoties kļūdīties. Ja esi pieaudzis kā indivīds, organizācija vai valsts, jebkuras kļūdas ir iespējams atzīt un labot,” uzskata LZNP priekšsēdētājs. Arī LZTP vidū diskusijas pirms attālināto pakalpojumu ieviešanas esot bijušas plašas, tomēr notāri nenobijās. “Ieguvumus redzam tagad. Ārkārtējā situācija izgaismoja šādas pieejas pareizību,” secina J. Skrastiņš.
Patlaban digitālajā notāra kabinetā var izdarīt visu to pašu, ko klātienē. Vienīgais, ar ko procedūra atšķiras no klātienes sarunas ar notāru, – tā notiek attālināti. Turklāt digitālajā vidē nepieciešamās darbības iespējams izdarīt pat ātrāk nekā uz vietas notāra birojā, izņemot gadījumus, kad jāapmāca lietotājs. Tad gan, lai visu varētu izdarīt korekti, varētu būt vajadzīgs ilgāks laiks.
Būtiski uzsvērt, ka darījumu izmaksas pie notāra neatšķiras: pakalpojumi digitāli maksā tikpat, cik klātienē.
Lai apmeklētu digitālo notāra kabinetu, jāievēro vairāki priekšnoteikumi – personai ir e-paraksts, tehnoloģiskais nodrošinājums (dators, vebkamera, internets) un vismaz pamata digitālās prasmes. Tas, kādi parametri ierīcēm ir būtiski, norādīts DigiNotāra mājaslapā.
Pats svarīgākais, kas personai ir nepieciešams, – e-paraksts.
“Pirmais klupšanas akmens ir e-paraksta neesamība, tam seko otrs – digitālo prasmju trūkums,” novērojis J. Skrastiņš. Klientiem, kam darbs ar datoru nav ikdienas sastāvdaļa, tā ir problēma. Savā ziņā notāriem klāt nākusi vēl viena – izglītošanas – funkcija. Dažkārt ar klientu soli pa solim jāiziet cauri digitālajai procedūrai, jāizstāsta, kas kur jānospiež u. tml., pirms var veikt attālināto apliecināšanu, stāsta LZNP priekšsēdētājs.
Šobrīd ir pieejami 4 e-paraksta veidi:
Ārkārtējās situācijas laikā, ja personas apliecībai bija beidzies termiņš, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošināja iespēju attālināti iegūt pagaidu apliecību, kurā ir integrēts tikai e-paraksts.
“Vērtējot pirmos divus mēnešus kopš ārkārtējās situācijas sākuma, attālinātās apliecināšanas izmantošanas statistika ir strauji augusi. Salīdzinot ar šo pašu laika posmu 2019. gadā – par 96%,” norāda J. Skrastiņš.
Taču kopējais pakalpojumu skaits gan ir samazinājies. Lai arī dažādos Latvijas reģionos ir nelielas atšķirības, vidēji, salīdzinot ar 2019. gadu, kopējais Latvijā veikto notariālo darbību skaits martā samazinājies par 17%, bet aprīlī – par 40%.
Pēc LZNP priekšsēdētāja domām, notariālo darbību skaita samazinājums lielā mērā saistīts ar to, ka cilvēki rūpīgāk plāno savu budžetu un izvērtē prioritātes, arī pārdomā, vai Covid-19 krīzes laikā nepieciešams veikt darījumus ar nekustamo īpašumu. “Tikmēr ir pieaudzis pieprasījums pēc testamentiem un laulības līgumiem. Novērota arī lielāka interese par nākotnes pilnvarojumiem. Tas liecina, ka arī ārkārtējā situācijā cilvēkiem ir nepieciešams kārtot mantojumu, izsniegt pilnvaru,” secina J. Skrastiņš.
Kārtojot mantojuma lietu, jārēķinās, ka arī attālinātajā režīmā notārs būs jāapmeklē vairākas reizes. Būtiskākais šķērslis – nepieciešamo dokumentu iesniegšana.
“Viena problēma vēl nav līdz galam atrisināta – lai uzsāktu mantojuma lietu, notāram vairāki dokumenti jāiesniedz papīra formā: miršanas apliecība, dokumenti, kas apliecina radniecību, dzimšanas apliecība, laulības apliecība u. tml. Attālināti strādājot, nācās domāt – kā to vispār izdarīt? Nevar vienkārši parādīt ekrānā vai nofotografēt. Diemžēl, lai cik digitāli mēs būtu, Latvijas notāriem nav pieejas dzimtsarakstu datubāzēm. Mēs gan ilgtermiņā esam to lūguši, taču vēl neesam saņēmuši,” galvenos sarežģījumus iezīmē LZNP priekšsēdētājs.
Protams, mantojumam nepieciešamos dokumentus var sakārtot arī attālināti, taču tas prasa papildu laiku un resursus. Piemēram, klients var parakstīt mantošanas iesniegumu attālināti un notārs uz šī iesnieguma pamata var tālāk iestādēm pieprasīt visas atbilstošās ziņas un faktus. Tāpat visus nepieciešamos dokumentus var sūtīt notāram pa pastu, un notārs pēc tam tos nosūta atpakaļ, taču arī tas ir apgrūtinoši un prasa papildu resursus.
“Risinājumi ir, taču šobrīd ne tie vienkāršākie. Tomēr arī mantojuma lietu var attālināti uzsākt un pabeigt, neierodoties pie notāra klātienē. Pilnībā attālināti nevar veikt testamentāro mantošanu. Šajā procedūrā paredzēta testamenta nolasīšana, uz kuru var ierasties jebkura ieinteresētā persona, kam ir jebkāds tiesisks pamats zināt šo mantojuma atstājēja gribu. Tai jānotiek klātienē,” skaidro J. Skrastiņš.
“Notāra profesija ir sena, taču tā vienmēr ir attīstījusies līdzi laikam. Šobrīd redzam, ka digitālais laikmets prasa izmaiņas arī normatīvajā regulējumā. Notariāta likums ir radīts pagājušā gadsimtā,” atgādina J. Skrastiņš.
Viņaprāt, domājot par izmaiņām, jāizvairās būt skrupuloziem centienos regulēt katru niansi. “Likumdošanas process ne vienmēr spēj operatīvi tikt līdzi digitālajai attīstībai. Tas bieži vien ir arī klupšanas akmens – kamēr pieņem likumu, daudz kas jau ir mainījies. Likumam ir jābūt, taču galvenās ir pamatvērtības, kas izteiktas tiesību principos un jāņem vērā ikviena jurista, arī notāra darbā. Tās ir pirmās šā neparastā laika atziņas,” secina LZNP priekšsēdētājs.
“Nākotnē daļa notāru biroju vairs nepastāvēs klātienē, kā tas bijis līdz šim. Pirmais varētu izzust reģionalitātes princips,” prognozē J. Skrastiņš.
Pēc viņa domām, notārs varētu būt viena no pirmajām juridiskajām profesijām, kas savus pakalpojumus attīstīs digitālajā vidē, lai cilvēks pakalpojumu saņemtu efektīvi un ātri, ieejot notāra digitālajā kabinetā. “Protams, jādomā, kā pāriet uz tādu modeli saprātīgā veidā, jo vienmēr ir bijis būtiski, lai notārs ir iespējami tuvu cilvēkam. Tas prasīs laiku, adaptēšanos, apmācības,” nākotnes scenāriju iezīmē LZNP priekšsēdētājs.
