TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
30. janvārī, 2020
Lasīšanai: 12 minūtes
16
16

Prokurora protests administratīvo pārkāpumu lietās ir izņēmuma gadījums

FOTO: Freepik

Rīgas apgabaltiesai 20. janvārī tika iesniegts prokurora protests par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu, ar kuru personai, kura iznomāja Latvijā radītā zīmola “Coo Culte” kleitas, uzlikts 300 eiro sods. Prokurora protests ir izņēmuma gadījums administratīvo pārkāpumu lietās. Skaidrojot pieņemto lēmumu, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Gints Bērziņš LV portālam uzsver – veicot pārbaudi un vērtējot spriedumu, tika konstatēts būtisks likumpārkāpums.

īsumā
  • Rīgas apgabaltiesai iesniegts prokurora protests ar lūgumu atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru personai, kura iznomāja Latvijā radītā zīmola kleitas, uzlikts 300 eiro sods.
  • Prokuroram ir izvēles tiesības – sniegt vai nesniegt protestu. Raksta tapšanas brīdī prokurora protests vēl nav izskatīts.
  • Prokurors norāda uz tiesību izsmelšanas principu – autortiesību subjekta tiesības ir izsmeltas, tiklīdz autortiesību subjekts ir atsavinājis savu darbu. Tas pats attiecas arī uz preču zīmēm.

Prokurora protests ir prokurora diskrecionārā vara. Prokuroram ir izvēles tiesības – sniegt vai nesniegt protestu. “Vienmēr vērtējam katru gadījumu, un prokurora protests ir uzskatāms par – ja tā varētu teikt – kasācijas jautājumu,”  skaidro Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Gints Bērziņš.

Konkrētajā gadījumā tika veikta pārbaude Prokuratūras likuma 16. panta kārtībā par personas sodīšanu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.17 panta par tiesiski iegādāto preču zīmes “Coo Culte” kleitu iznomāšanu. Pēc pārbaudes Rīgas apgabaltiesai tika iesniegts prokurora protests, kurā ir lūgts atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 20. septembra spriedumu administratīvā pārkāpuma lietā un pieņemt jaunu nolēmumu, ar ko izbeigt lietu, jo notikumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Lietā nav administratīvā pārkāpuma sastāva

Ja autors ir persona, kas likumīgi ir pārdevusi savu darbu, ar to ir izsmeltas viņas kā autora un preču zīmes īpašnieka tiesības uz šo darbu. Vispārējais princips ir iekļauts gan Eiropas Parlamenta 2001. gada 22. maija direktīvā par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu un informāciju sabiedrībā (direktīvas 28. apsvērumā ir tiesību izsmelšanas princips, kas attiecas gan uz autortiesībām, gan preču zīmēm), gan Civillikumā.927. pants nosaka – “īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību”. Tātad to var pirkt, pārdot un arī iznomāt.

Pēc prokurora domām, ja būtu tā, kā Vidzemes priekšpilsētas tiesa konkrētajā 20. septembra spriedumā norāda, domājams, ļoti daudz kas apstātos. Persona nevarētu pārdot, piemēram, “Mercedes” markas automašīnu, nevarētu to arī iznomāt. “Protams, atsevišķos gadījumos ir nianses. Piemēram, nevar elektroniskā vidē iegādāties grāmatu, pēc tam to iespiest un tirgot – par to gan sodīs. Tā ir cita situācija. Bet, ja persona nopērk lietu, grāmatu vai automašīnu, to var pārdot tālāk, tā ir personai piederoša lieta,” skaidro prokurors. 

Tāpat lietā nebija strīda, ka kleitas būtu viltotas vai iegādātas nelegāli. Visbiežāk šādas lietas tiek izskatītas, ja norādītā lieta ir viltota (tā saucamā kontrafaktā produkcija).

“Ja būtu domāts, ka šādi tiek izmantots zīmola vārds, arī tas nebūtu sodāmi. Jo tad, arī pārdodot vai izīrējot mašīnu, nedrīkstētu sludinājumā rakstīt, ka tas ir “Mercedes” vai BMW markas auto. Tas ir noteikts gan Civillikumā, gan Autortiesību likumā, gan likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” – ja persona pati ir laidusi apgrozībā šo lietu, darbojas šis tiesību izsmelšanas princips,” tā prokurors G. Bērziņš.

Tiesību izsmelšanas princips nozīmē, ka autortiesību subjekta tiesības ir izsmeltas, tiklīdz autortiesību subjekts ir atsavinājis savu darbu. Tas pats attiecas arī uz preču zīmēm.

“Nevaru komentēt, kāpēc tāds tiesas spriedums tapa, taču situācija ir nestandarta pēc būtības,” secina G. Bērziņš. Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija iesniegumā prokuratūrai par attiecīgo spriedumu ir norādījusi: ja tiesas tā traktē šo jautājumu, Saeima ir gatava izskatīt iespējas mainīt regulējumu.

Tiesa prokurora protestu var arī noraidīt

Personām ir tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumus. Administratīvo pārkāpumu lietām tās ir divu instanču tiesas – rajona tiesa un apgabaltiesa. Apgabaltiesas nolēmumu pārsūdzēt nevar, jo tas ir galīgs un process to vienkārši neparedz. Šajā gadījumā tas bija rajona tiesas nolēmums, un šis ir ļoti būtisks pārkāpums.

“Prokurora protests pēc būtības ir zemākas instances tiesas nolēmuma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā – apelācijas kārtībā. Līdz ar to nav nekādas īpašas šī protesta izskatīšanas kārtības. Tiesa var apmierināt vai arī noraidīt prokurora protestu. Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvo pārkāpumu lietās, kā jau minēju, ir galīgs,” skaidro G. Bērziņš. Raksta tapšanas brīdī prokurora protests vēl nav izskatīts.

Savukārt gadījumiem, kad tiesas spriedumu atceļ, ir speciālais likums – Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums –, kas nosaka, kad un kā tiek atlīdzināts nodarītais kaitējums. Personai šī likuma ietvaros ir jāvēršas atbildīgajā iestādē ar iesniegumu, un zaudējums tiks segts.

“Turpmākais atkarīgs no tā, ko lems tiesa. Ja tiesa apmierinās prokurora protestu, kurā tiek lūgts izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu, jo notikumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, neredzu šķēršļus, lai personai radušos zaudējumus nesegtu,” skaidro Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors. 

Iespējams, nepieciešama kasācijas instance arī administratīvo pārkāpumu lietās

Administratīvo pārkāpumu lietās patlaban nav Augstākās tiesas (Senāta) nolēmumu, līdz ar to apgabaltiesas nolēmumi šajās lietās ir galīgi un nav pārsūdzami arī tad, ja tajos tiek atklātas nepilnības.

“Piemēram, uz mana galda šobrīd atrodas vairākas lietas par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides. Dažādas personas, viens pārkāpums – dažādas tiesas un dažādi spriedumi. Tiesiskā valstī šāda situācija, kad pilnīgi vienādos apstākļos personas saņem atšķirīgus sodus, būt nevar,” uzskata G. Bērziņš.

Prokuratūra jau iepriekš ir norādījusi, ka administratīvo pārkāpumu lietās būtu nepieciešama kasācijas instance, kas noteiktu, kā strīdīgās normas būtu jāskata. “Ir saprotams, ka administratīvo pārkāpumu lietas trīs instancēs skatīt nebūtu lietderīgi, tāpēc esam piedāvājuši arī variantu, ka šīs tiesības iesniegt kasācijas protestu būtu tikai prokuratūrai. Tad tā vērtētu, vai ir pamats lietu skatīt kasācijas kārtībā. Līdzīgi risinājumi ir paredzēti Kriminālprocesa likumā, civilprocesā, tiesā: ar atšķirīgām niansēm, bet šādi instrumenti pastāv. Tas nav nekas jauns,” secina G. Bērziņš.

Viņaprāt, tādā gadījumā nepieaugtu arī Augstākās tiesas noslodze, jo prokuratūra jau būtu atsijājusi patiesi strīdīgos jautājumus no gadījumiem, kad persona strīdas strīdēšanās pēc.

Tiesu prakse jāpilnveido atbilstoši laikam

Kā vienu no iemesliem, kāpēc šādas situācijas var izveidoties, prokurors G. Bērziņš min pārmaiņas sabiedrībā un vidē, kurām līdzi būtu jāmainās arī likumu normu traktējumam un izpratnei. 

Sabiedrība attīstās un mainās, uz šī fona tiesību normas zināmā mērā noveco. Pēc G. Bērziņa domām, tiesību normu piemērošana, ko veic Augstākā tiesa ar Senāta nolēmumiem, nodrošina to atbilstību pašreizējai situācijai. Kā piemēru prokurors min Civillikumu, kas ir diezgan sens, taču tiek nemitīgi attīstīts. “Piemēram, jaunā prakse attiecībā uz līgumsodiem, kas paredz, ka to apmērs nevar pārsniegt pamata parāda summu, ir Augstākās tiesas nopelns,” secina G. Bērziņš.

Tāpēc, viņaprāt, katru reizi kāda strīdīga jautājuma dēļ mainīt likumu nav nepieciešams. “Ir gadījumi, kad tas ir jādara, bet ļoti daudz šādu lietu ir likuma piemērošanas, interpretācijas jautājums. Augstākās tiesas mājaslapā ir pieejami judikatūras nolēmumi, kuros dažkārt ar lieliem burtiem rakstīts – tiesu prakses maiņa. Vai tā ir tiesas kļūda? Es to vairāk traktēju kā jaunu izpratni par pašreizējo tiesību normu. Senāta nolēmumi ir saistoši zemākajām instancēm. Administratīvo pārkāpumu lietās mums šo saistošo nolēmumu diemžēl nav,” norāda prokurors. 

Cits viedoklis – likums jau paredz pārsūdzības procedūru

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns LV portālam norāda, ka prokuratūras protests ir saņemts un tiks izvērtēts. Likums šādu procedūru paredz, un Rīgas apgabaltiesā nonākot diezgan daudz apelācijas sūdzību.

“Jā, administratīvo pārkāpumu lietās apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams, bet arī krimināllietās ir noteikti gadījumi, kad lēmums nav pārsūdzams. Tas nav nekāds jaunums,” viņš uzsver. Rajona tiesām ir saistošs apgabaltiesas dotais skaidrojums administratīvo pārkāpumu lietās un ir vienota judikatūra, kas rajona tiesām jāņem vērā. J. Skutāns norāda, ka vismaz pēdējo trīs gadu laikā nav arī saņemta neviena vēstule no prokuratūras, kurā būtu norādīts uz atšķirīgu praksi apgabaltiesās. 

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs atgādina, ka Administratīvo pārkāpumu kodekss, tāpat kā Kriminālprocesa likums, paredz lietas izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem: kodeksa 289.23 panta pirmajā punktā teikts, ka par jaunatklātiem apstākļiem atzīstami apstākļi, kuri, pieņemot nolēmumu, tiesai vai iestādei nav bijuši zināmi un kuri paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka administratīvi sodītā persona nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

“Līdz ar to, pat ja ir tikusi pieļauta kļūda un – kā šajā gadījumā – prokurors uzskata, ka persona ir tikusi nepamatoti saukta pie atbildības, ir šis pants. Savukārt, ja prokuratūra nav piedalījusies tiesas procesa pirmajā instancē, tā var iesniegt lietā arī protestu. Pārsūdzības iespēju ir daudz,” skaidro J. Stukāns.

Komentējot situāciju, ka par vienu pārkāpumu tiek piemēroti dažādi sodi, J. Stukāns norāda, ka arī krimināllietās atbilstoši likumam var piemērot dažādus sodus. “Piemēram, naudas soda apmēru nosaka, ņemot vērā materiālo stāvokli, līdz ar to ir iespējami gadījumi, kad naudas sods dažādām personām var atšķirties.”

Labs saturs
16
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU