Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
“Apsūdzība ir kriminālprocesuāls jēdziens. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu apsūdzība saistāma ar personas saukšanu pie kriminālatbildības,” stāsta Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Guntars Stūris. Kriminālprocesā iegūtie pierādījumi dod pamatu prokuroram uzskatīt, ka persona izdarījusi konkrēto noziegumu, taču jaunu pierādījumu un faktu atklāšana lietas iztiesāšanas laikā prokuroram uzliek pienākumu apsūdzību grozīt. Kā tas notiek?
Kā skaidro Latvijas Republikas Prokuratūra, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 461. panta pirmo daļu, ja krimināllietas iztiesāšanas gaitā prokurors atzīst, ka celtā un izsniegtā apsūdzība ir grozāma uz vieglāku vai smagāku vai apsūdzība grozāma sakarā ar noziedzīga nodarījuma faktisko apstākļu maiņu, nemainoties šā nodarījuma kvalifikācijai, prokurora pienākums ir grozīt apsūdzību, motivējot to.
Apsūdzības grozīšana ietver noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu un/vai noziedzīgā nodarījuma juridiskās kvalifikācijas grozīšanu. Apsūdzību nepieciešams grozīt, ja, piemēram, iztiesāšanas gaitā, pārbaudot pierādījumus, konstatēti citi faktiskie apstākļi, nekā sākotnēji norādīts apsūdzībā. Apsūdzību var būt nepieciešams grozīt arī sakarā ar izmaiņām normatīvajos aktos (piemēram, sakarā ar “atkārtotības” izslēgšanu no Krimināllikuma savulaik tika grozītas ļoti daudzas apsūdzības, izslēdzot no tām kvalificējošo pazīmi “atkārtotība”). Līdzīgi arī Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, kur, lietas iztiesāšanas laikā atklājot jaunus faktus, prokurori lēmuši mainīt apsūdzību.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Guntars Stūris, skaidrojot apsūdzības grozīšanu tiesu praksē, norāda, ka apsūdzības grozīšana krimināllietu iztiesāšanas laikā nav uzskatāma par ārkārtēju, taču arī ne ikdienišķu parādību.
“Atkarībā no iztiesājamās krimināllietas vai pašas apsūdzības sarežģītības vai apjoma apsūdzības grozīšana var arī nekavēt iztiesāšanu. Piemēram, ja apsūdzība tiek grozīta uz vieglāku, ja tiek izgrozīti kādi noziedzīga nodarījuma faktiskie vai kvalificējošie apstākļi – samazinās nozagtās mantas vērtība, samazinās apsūdzētā izdarītās darbības (piemēram, izdarīto sitienu skaits), noziedzīgās darbības notikušas nevis Datora ielā 3, bet Datora ielā 8 (kriminālprocesa laikā mājai mainīta adrese), nevis 7., bet 8. datumā –, iespējams, nebūs nepieciešams ne pārtraukums, lai sagatavotu jauno apsūdzību, ne pārtraukums, lai sagatavotu aizstāvību,” norāda tiesnesis.
Prokuratūra skaidro, ka apsūdzība ir grozāma, ja tikai un vienīgi pats valsts apsūdzības uzturētājs krimināllietas iztiesāšanas gaitā ir nonācis pie secinājuma, ka personai iepriekš celtā apsūdzība vairs neatbilst tiem noziedzīgā nodarījuma apstākļiem, kurus iespējams pierādīt. Apsūdzībā norādītie apstākļi iekļaujas pierādīšanas priekšmetā, savukārt pierādīšanas pienākums tiesā ir valsts apsūdzības uzturētājam.
Kriminālprocesa likuma 461. un 462. pants nosaka apsūdzības grozīšanas veidus, iztiesāšanas posmus, līdz kuriem prokurors var grozīt apsūdzību, grozītās apsūdzības procesuālās fiksēšanas formu, tiesu instances, kurās var grozīt apsūdzību.
Kriminālprocesa likuma 462. pantā ir noteikti gadījumi, kad jauno (grozīto) apsūdzību fiksē vai var fiksēt tiesas sēdes protokolā, un gadījumi, kad prokurors jauno apsūdzību iesniedz rakstveidā. Prokurors var lūgt tiesas sēdes pārtraukumu apsūdzības grozīšanai. Jaunā apsūdzība prokuroram jāiesniedz mēneša laikā. Savukārt aizstāvība var lūgt tiesas sēdes pārtraukumu, ja tai nepieciešams laiks sagatavoties jaunajai apsūdzībai.
Tiesas pienākums ir izskatīt grozīto apsūdzību. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23. pantu krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot valsts institūcijām un personām obligāti izpildāmu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kas, ja nepieciešams, realizējams piespiedu kārtā, norāda LR Prokuratūras pārstāvji.
Tiesnesis G. Stūris norāda, ka pēc apsūdzības grozīšanas tiesai ir jānoskaidro, vai apsūdzētais saprot, kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek apsūdzēts, un vai viņš atzīst savu vainu (KPL 498. panta pirmā daļa). Ja nepieciešams, prokurors saprāta robežās izskaidro apsūdzību.
“Kriminālprocesa likums neparedz tiesām tiesības vērtēt to, vai apsūdzības grozīšana ir nepieciešama, vai apsūdzības grozīšana ir būtiska vai nebūtiska, kā arī neparedz tiesai iespēju nepieņemt prokurora grozīto apsūdzību. Taču tiesas tiesības un pienākums ir nodrošināt procesuālo kārtību, tas ir, lai kriminālprocesā iesaistītās personas ievēro KPL noteikto.
Pēc apsūdzības grozīšanas tiesa vairs nelemj par sākotnējo apsūdzību, tas ir, vai ir noticis sākotnējā apsūdzībā norādītais noziedzīgais nodarījums, vai šajā nodarījumā ir noziedzīgā nodarījuma sastāvs, vai apsūdzētais ir vainīgs šajā noziedzīgajā nodarījumā. Tomēr tiesa var atzīt par pierādītiem no grozītās apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, ja ar to nepasliktinās apsūdzētā stāvoklis un netiek pārkāptas viņa tiesības uz aizstāvību (KPL 455. panta trešā daļa),” skaidro G. Stūris.
Kopumā, norāda tiesnesis, apsūdzība procesuāli tiek nostiprināta rakstveida lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības. Šī lēmuma (apsūdzības kā procesuāla dokumenta) saturs reglamentēts Kriminālprocesa likuma 405. pantā, saskaņā ar kura pirmo daļu lēmumā jānorāda katra inkriminētā noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju nosakošie faktiskie apstākļi:
Tāpat lēmumā jānorāda arī noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija.
